“Apmeklētāji rīkojas atbildīgi un ir toleranti!” Tirdzniecības centru pārstāvji par pircējiem 2
Pēc jauno tirdzniecības prasību ieviešanas, tirdzniecības centru apmeklētāji rīkojas atbildīgi un ir toleranti, aģentūrai LETA atzina aptaujāto tirdzniecības centru pārstāvji.
Tirdzniecības centra “Akropole” komunikācijas konsultante Katrīna Ansonska aģentūrai LETA uzsvēra, ka “Akropole” pircēju plūsmas elektronisko uzskaiti, kurai lielajos tirdzniecības centros jābūt ieviestai no šīs pirmdienas, ieviesa jau pirms iepirkšanās centra atklāšanas. Pie katras no “Akropole” ieejām ir novietoti sensori, attiecīgi tiek fiksēts cik apmeklētāju ienāk un cik iziet.
“Sekojot valdības norādījumiem, “Akropole” administrācija tiešsaistes sistēmā rūpīgi seko līdzi apmeklētāju skaita aktuālajiem datiem,” sacīja Ansonska. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka apmeklētāju plūsma ir mērena un līdz šim ne reizi nav sasniegts maksimāli atļautais apmeklētāju skaits.
Vienlaikus apsardzes darbinieki turpina izsniegt sejas maskas tiem apmeklētājiem, kuriem kādu iemeslu dēļ tā nav līdzi. “Mūsu novērojumi liecina, ka apmeklētāji rīkojas atbildīgi – neveido drūzmēšanos un ievēro divu metru distanci, kā arī lieto sejas maskas,” teica Ansonska.
“Galerijas Centrs” komunikācijas konsultante Inga Latkovska aģentūrai LETA norādīja, ka “Galerija Centrs” ir izveidota iekšējā kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības centrā atbilstoši jaunajām prasībām. Tāpat ir slēgtas divas ieejas, lai efektīvāk varētu sekot apmeklētāju plūsmai un netiktu pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, izstrādātas papildus instrukcijas apsardzes darbiniekiem.
Savukārt elektroniskā uzskaites sistēma “Galerija Centrs” tika ieviesta janvārī. “Sistēma efektīvi strādā un jaunās prasības mums papildus enerģiju neprasīja,” teica Latkovska un uzsvēra, ka šāda elektroniskā uzskaites sistēma nodrošina papildus drošību tirdzniecības centra apmeklētājiem.
Komentējot, kā un vai mainījusies situācija pēc citu drošības pasākumu ieviešanas no pagājušās nedēļas, Latkovska atzīmēja, ka līdz ar platības palielināšanu vienam apmeklētājam periodos, kad ir visvairāk apmeklētāju, “Galerijā Centrs” novērota rindu veidošanos pie veikaliem. “Tomēr nekādas kritiskas situācijas tādēļ nav veidojušās, apmeklētāji ir toleranti un mēs pēc iespējas ātri un profesionāli risinām šo rindu jautājumu,” viņa uzsvēra.
Jau vēstīts, ka valdība 5.februārī vienojās, ka no pirmdienas, 8.februāra, būs pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.
Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.
Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.
Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.
Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.
Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.
No pirmdienas tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.
Tāpat valdība lēma paplašināt klātienē nopērkamo preču klāstu tirdzniecības vietās – klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.
Līdz šim klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.
Arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība.
Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā pirmdien.
Koalīcija vēl nevienojas par mazo veikalu atvēršanu reģionos
Valdību veidojošās partijas vēl nevienojās par mazo veikalu atvēršanu reģionos, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem mazumtirgotājiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Diskusiju par minēto plānots turpināt rīt valdības sēdē.
Priekšlikumu nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem mazumtirgotājiem, vienlaikus mazinot arī cilvēku drūzmēšanos veikalos koalīcijā iesniedza Nacionālā apvienība (NA).
Partijā skaidroja, ka kopš 8.februāra pārtikas un higiēnas preču veikalos, kuru sortimentā ir vismaz 70% attiecīgo produktu, var iegādāties pilnīgi visu bez ierobežojumiem. Viņa atzīmēja, ka šobrīd pircējiem nereti nākas stāvēt rindā, lai iekļūtu veikalā, kamēr līdzās esošie mazie veikaliņi ir slēgti un cīnās par izdzīvošanu.
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ja ir atļauts iegādāties visas preču grupas, tad, jo lielāks skaits veikalu būs atvērti, jo pircējiem būs vairāk iespēju izvēlēties atšķirīgas tirdzniecības vietas, nevis stāvēt rindās un drūzmēties.
“Tāpat esošajos tirdzniecības noteikumos tiek diskriminēti mazie uzņēmēji un tirgotāji. Šobrīd lielās veikalu ķēdes tirgo preces, par kurām iepriekš konkurēja ar mazajiem veikaliņiem, – apģērbus, apavus un daudzas citas lietas. Valsts ir sniegusi priekšrocības lielajiem tirgus spēlētājiem, kas lielākoties ir ārzemju uzņēmumi, tā vietā, lai dotu iespējas vietējiem,” pauda Dzintars.
Partijas ieskatā šis ir politiskas izšķiršanās jautājums. “Epidemiologi jau norādījuši, ka apstākļos, kad tiek tirgotas visas preces, nav epidemioloģiska pamata sašaurināt to veikalu loku, kas tās var tirgot,” piebilda politiskajā spēkā
