Bieži tiek runāts par rietumvalstu un Krievijas kultūru atšķirībām, kas arī ietekmē sankciju politiku. Kas ir šīs plaisas pamatā? 27
Krievija vēsturiski nav izgājusi caur attīstības cikliem, kas notika Eiropā. Krievija nepiedzīvoja apgaismības laikmetu, ko ietekmēja tā laika filozofi un kur parādījās modernās demokrātijas ideja. Krievija nekad tās vēsturē nav pārvaldīta pēc tās cilvēku brīvās gribas. Tai ir pilnīgi atšķirīgs mantojums, un ir ļoti grūti vilkt paralēles. Savulaik Krimā ar kādu krievu profesoru runājām par Zelta Ordas mantojumu, un viņš atzina, ka Krievija bija tās daļa. To var kombinēt ar Krievijas skatījumu uz sevi kā uz Eirāzijas nāciju. Krievijas uzvedības skaidrošanā par piemēru varam ņemt britu ģeogrāfa Helforda Makindera teoriju par Iekšzemi (Heartland) un Apkārtējo zemi (Rimland), kurā iezīmējas būtiskas atšķirības starp zemes un jūras civilizācijām. Civilizācijām, kurām galvenokārt ir zemes robežas, rodas apdraudējuma sajūta, ka apkārt ir ienaidnieki, tās ir noslēgtākas, kā, piemēram, Krievija. Jūras civilizācijām, piemēram, Lielbritānijai, ir krasta līnija, kas veido dabisku aizsardzību, tās nevar pārvietot lielu skaitu karavīru, bet tām jāpaļaujas uz individuāliem spēkiem – navigatoriem un pētniekiem, tās ir vairāk atvērtas tirdzniecības sakariem.
Zemes civilizācijas baidās no tā, ka tām varētu uzbrukt kaimiņš. Tādēļ tajās svarīgāka ir identifikācija ar grupu, kā, piemēram, tas ir Krievijā. Bet Rietumos, piemēram, svarīgāks ir indivīda viedoklis. Kad rietumvalstis ievieš sankcijas pret Krievijas privātpersonām, tās varbūt ietekmē šīs personas, bet ne Krieviju kā grupu. Pēc tik ilga laika Padomju Savienībā, kur savulaik Staļina laikos miljoniem cilvēku bija pakļauti represijām, Krievijā izturība ir kļuvusi par nacionālo sporta veidu. Rietumos tic, ka ar individuālām sankcijām būs iespējams mainīt Krievijas uzvedību, bet lēmumu pieņēmēji ir tālu no saprašanas. Vai esošās sankcijas ir panākušas to, ka Krimu atkal pārvalda Ukraina un Ukrainas austrumos ir beidzies karš? Nē.
Labi, bet kas būtu jādara, lai sankcijām pret Krieviju būtu reāla ietekme?
Tiem, kas izdomā sankcijas, jāiedomājas sevi Krievijas un krievu vietā un tad jānonāk pie secinājuma, kas varētu būt efektīvi. Mēs varam izmantot līdzīgu taktiku kā mūsu pretinieks, koncentrējoties uz viņu vājajiem punktiem. Krievijai ir liela atkarība no ārvalstu investīcijām, kredītiem un visvairāk no tehnoloģiju pārneses, kas Krievijai nepieciešama, tostarp, lai attīstītu savas ieroču sistēmas. Sankcijas var arī būt kombinētas, piemēram, visas ES un NATO valstis atsakās no investīcijām Krievijas rūpniecībā un nenodarbojas ar tehnoloģiju pārnesi, kas var tikt izmantota militāriem nolūkiem – liedzot pieeju tehnoloģiju centriem un universitāšu tehniskajām fakultātēm un arī strikti liedzot šajās nozarēs veidot kopuzņēmumus ar Krievijas uzņēmumiem.
Krievija ir vairāk atkarīga no ienākumiem par naftas un gāzes tirdzniecību, nekā Rietumi ir atkarīgi no Krievijas, kura piegādā šos energoresursus. Pasaules tirgos pašlaik valda naftas un gāzes pārprodukcija, un ir nepieciešama tikai politiskā griba, lai rietumvalstis mainītu energoresursu piegādātājus. Rietumvalstis var samazināt energoresursu apjomu, kuru tās importē no Krievijas. Tajā pašā laikā ir jānodrošina alternatīvi kanāli nepieciešamo energoresursu ieguvei. Tādējādi Krievijai samazināsies ienākumi no energoresursu pārdošanas un tai būs ierobežots budžets, lai tālāk attīstītu savu militāro programmu.
