Jūs runājat par Gerasimova doktrīnu, kas ir Krievijas izvērstā hibrīdkara pamatā. Kādus riskus šāda rīcība rada Rietumiem? 27
Labāk lietot terminu “visaptverošā karadarbība” vai vēl labāk Krievijā izdomāto jēdzienu “jaunās paaudzes karadarbība”. Tajā tikai 20 – 30 procenti ietver militārus līdzekļus, bet pārējais ir informācijas operācijas, kiberuzbrukumi, enerģētikas jautājumi, atkarīgas tirdzniecības saites – jebkas, kas var būt postošs pretiniekam.
Krievijā, kur pie varas ir reālisti, svarīgāka ir relatīvā vara, tādēļ viņi pieliek pūles, lai šķeltu Eiropu – iestājās par breksitu, kā arī atbalsta nacionālistu un preteiropeiskās partijas visā Eiropā – Francijā Marinas Lepēnas “Nacionālo fronti”, Ungārijā – Viktora Orbāna “Fidesz”, Nīderlandē – Gērta Vildersa “Brīvības partiju”, Vācijā – partiju “Alternatīva Vācijai”. Šo cilvēku stiprināšanas mērķis ir vājināt ES.
Tas pats attiecas uz NATO. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir naivs, uzskatot, ka viņam izdosies vienoties ar Putinu. Turcija ir aizvainota, ka pirms 52 gadiem tai solīja integrāciju ES, un Turcija ar saviem spēkiem sargāja NATO un ES Dienvidu flangu no PSRS aukstā kara gados. 2003. gadā sākās diskusijas par Turcijas iestāšanos ES, bet, kad Kipra iestājās ES, tam tika uzlikts veto. 2004. gadā Turcija noskatījās, kā ES tiek uzņemtas bijušās Varšavas pakta valstis un Baltijas valstis. Turcijas izpratnē tā bija muguras uzgriešana. Tagad iedomājieties sevi turku vietā – viņi daudzus gadus sargāja NATO un arī ES Dienvidu flangu un, protams, ir dusmīgi par ES rīcību. Tāpēc viņi grib parādīt eiropiešiem, ka viņi nav vienīgie, ar ko kārtot lietas un veidot darījumus. Tādēļ Turcija izrāda simpātijas Krievijai un dod signālu Eiropai, ka ar Turciju nedrīkst spēlēties. Turcija vēlas partnerību ar Krieviju. Bet Krieviju pārstāv reālisti, viņi nedzīvo “partnerībās”, turklāt Tuvajos Austrumos abu valstu intereses ir pretējas. Turcijai ir spēcīga armija. Ja Turcija novēršas no NATO – jautājums jau vairs nav par 160 miljoniem, kas ir pret NATO, bet vēl 80 miljoniem, kas būs pret. Mums ir jādara viss iespējamais, lai Turcija paliktu ar mums. Turklāt Turcija kontrolē Bosfora un Dardaneļu šaurumu, kas dod stratēģisko priekšrocību Turcijai un NATO.
Kādus nemilitāros līdzekļus, jūsuprāt, Krievija izmanto pret Latviju?
Komunikāciju un savu vēstījumu izplatīšanu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Briselē esot konferencēs un runājot ar cilvēkiem, kas pat nav krievi, piemēram, briti, beļģi u. c., esmu piedzīvojis, ka man stāsta par “kaunpilno diskrimināciju Latvijā” – pilsoņiem, kas tiek saukti par nepilsoņiem, un Latvijas varas iestādes viņi attēlo kā ļaunas cilvēkiem, jo liedz viņu demokrātiskās tiesības būt par pilsoņiem. Ne visi ir bijuši Baltijas valstīs un zina reālo situāciju. Mana pirmā reakcija, sastopoties ar šo “fenomenu”, bija paskaidrot, kāda ir vēsturiskā realitāte un kāpēc cilvēki pat nepiesakās pilsonībai, jo viņiem taču tāpat ir dokuments, kas ļauj ceļot pa Eiropu. Pēcāk es sev jautāju, kāpēc tik bieži man ir šādas sarunas. Secinājums: Krievija iegulda daudz līdzekļu, lai pārliecinātu lielu cilvēku skaitu visā pasaulē par to, ka krievi Baltijas valstīs tiek diskriminēti. Bieži dodos uz Latviju un redzu, ka lielākā daļa krievu šeit nejūtas diskriminēti. Tie, kas ārzemniekiem ir stāstījuši par diskrimināciju, noteikti bijuši finansēti no Krievijas propagandas mašīnas naudas.
Krievijai ir zināmas cerības attiecībā uz jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš varētu būt draudzīgāks pret Krieviju. Bet ko Krievija īsti vēlas no Trampa?
Jebkuru priekšrocību, kura tā var dabūt, kas var uzlabot Krievijas spēku pasaulē un mazināt varu starptautiskajām organizācijām. Tāpat ir gaidas, ka ASV varētu atcelt sankcijas. Ja Tramps tic, ka viņš var mainīt spēles gaitu, tad viņš maldās. Prezidentam ASV, nenoliedzami, ir spēcīga vara. Tomēr par valsts budžeta tēriņiem lemj Kongress. Tas attiecas arī uz Trampa iecerēto sienu uz robežas ar Meksiku, un tam vajadzēs līdzekļus – tātad arī Kongresam teorētiski par to būs jālemj, Tramps naudu šim mērķim nedabūs. Ir ļoti liela ticamība, ka Tramps fundamentāli ASV pozīciju pasaulē neizmainīs.
