Apmaksātie stāsti par “kaunpilno diskrimināciju Latvijā”. Intervija ar pētnieku Kurtu Engelenu 27
Saruna ar Beļģijas Karaliskās militārās akadēmijas pasniedzēju un Krievijas ārpolitikas pētnieku Kurtu Engelenu, kura vieslekcijas notiek arī Rīgas Juridiskajā augstskolā.
Kādu uzvedību šogad varam sagaidīt no Krievijas?
K. Engelens: Krievijas rīcībā nav pieejami neierobežoti finanšu resursi, tomēr tās ekonomiskā realitāte nav galvenais rīcības dzinējspēks. Mums nav jādomā, ka Krievija samazinās savu militāro klātbūtni pie savām robežām vai Sīrijā. Pērn Putins paziņoja, ka izved spēkus, daudzi domāja, ka tas tiks darīts naudas trūkuma dēļ, bet reāli tas nav noticis. Viņa nodoms ir palikt Sīrijā un, ja iespējams, savākt pāris vieglu uzvaru reģionā, parādot Krievijas nozīmīgumu.
Ir skaidrs, ka Putins kaut ko darīs Lībijā, kuru plosa pilsoņu karš. Lībijas bruņoto spēku virspavēlnieks feldmaršals Halīfs Haftars ir ticies ar Krievijas pārstāvjiem. Krievija varētu iesaistīties arī Ēģiptē, kuru plosa nemieri. Vēl ir Moldova, kur pie varas nācis Krievijai simpatizējošais Igors Dodons. Moldova varētu radīt kopīgu federāciju ar separātisko Piedņestru.
Tomēr lielāko likmi šim gadam es lieku uz to, ka kaut kas notiks Baltkrievijā. Šobrīd Baltkrievija spēlē svarīgu vidutāja lomu saistībā ar Minskas vienošanos. Diez vai Krievijai patīk Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko kā vidutājs starp Rietumiem un Krieviju. Iepriekšējām Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku mācībām tika dots nosaukums “Nesaraujamā brālība”, bet, ja kāds šādi nosauc mācības, tad par “brālību” rodas pamatoti jautājumi, un es nedomāju, ka Krievija vēlas Lukašenko prezidenta amatā. Uzskatu, ka Krievijai tās kaimiņvalsts šķiet pārāk neatkarīga. Man nav kristāla bumbas, tomēr nebūšu pārsteigts, ja kas notiks Baltkrievijā, par ko liecina daudzas pazīmes. Baltkrievijā pēc nākamajām kopīgām mācībām varētu tikt izvietoti Krievijas spēki. Jautājums ir par to – vai tā būs spēku izvietošana vai invāzija? Izvietojot spēkus Baltkrievijā, Krievija varētu kontrolēt Baltkrievijas ziemeļaustrumus, kuri robežojas ar Ukrainas Luhanskas un Doņeckas apgabalu teritorijām, kurās nav separātistu, bet atrodas Ukrainas likumīgo spēku kontrolē.
Bet kā Latvijai lūkoties uz rudenī paredzētajiem militārajiem manevriem “Zapad – 2017” Krievijā un Baltkrievijā?
Ikviens vingrinājums, kurā no vienas valsts uz otru tiek pārvietoti spēki, ir veids, kā pārbaudīt, kā strādā loģistika, kur ir kļūdas, vai bāze ir pareizajā vietā. Ikviens vingrinājums ir reālas darbības iestudējums. Vai šajā gadījumā tas tiks izmantots iebrukumam? Nē. Krievijai nav intereses veikt iebrukumu NATO valstī, jo tas automātiski iedarbinās Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, un ir skaidrs, ka NATO atbilde būs nekavējoša.
Protams, Krievijas militāristi uztver spēku izvietošanu Baltijā kā NATO tuvošanos viņu austrumu robežām. Tomēr mēs Rietumos to uztveram citādi – tā bija Baltijas valstu brīva griba iestāties NATO, tās neizvēlējās “draudzību” ar Krieviju. Domāju, ka Krievijas militārpersonas apzinās, ka viņiem nav iespējas uzvarēt globālu karu ar NATO. Tādēļ tiek izmantota alternatīvā kara paradigma.
