Aplokšņu algas un mazas pensijas. Uz skaistām vecumdienām var necerēt! 0
Ja sociālās iemaksas tiek veiktas tikai no minimālās algas, bet pārējo cilvēks saņem aploksnē, tad uz skaistām, pārtikušām vecumdienām velti cerēt. Tādu atziņu vairākkārt nācās dzirdēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīkotajā preses konferencē.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā skaidro, ka aplokšņu algas vēl joprojām ir visai izplatīta parādība Latvijā. Lai arī kopumā šie dati uzrāda pozitīvu tendenci – nedeklarētās darba samaksas saņēmēju skaits samazinās, taču tempi tik un tā ir pārāk lēni.
Visbiežāk aploksnēs algas saņem darbinieki, kuriem līdz pensijai palikuši daži gadi, un mazāk kvalificēta darba strādnieki bez izglītības. Visticamāk, šiem strādājošajiem pietrūkst informācijas par savām tiesībām un sekām, kādas radīs nodokļu nenomaksāšana. Taču starp aplokšņu algu saņēmējiem esot arī uzņēmumu valdes locekļi, vadītāji un citas atbildīgas amatpersonas.
Pētījumā, ko šogad veicis VID, atklājies, ka kopējā nedeklarētā alga pērn sasniegusi 927 miljonus eiro un tās īpatsvars bijis 19,9%. Piektā daļa strādājošo vecumā no 18 līdz 42 gadiem ir saņēmuši aplokšņu algu, tāpēc tagad tiek sākta informatīvā kampaņa, lai vērstos ne tikai pie darba devējiem, bet arī strādājošajiem, un skaidrotu sociālo iemaksu nozīmi, kā arī to ietekmi uz nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem.
!!! Diemžēl informatīvās kampaņas vēstules nesaņems mikrouzņēmumos strādājošie, lai gan viņu nodokļu iemaksas ir ļoti mazas.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa skaidro – kampaņā VSAA ar EDS (elektroniskās deklarēšanas sistēma) starpniecību nosūtīs personalizētas vēstules 413,8 tūkstošiem darbinieku vecumā no 18 līdz 42 gadiem par viņu 2017. gadā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāžu. “Ir būtiski uzrunāt tieši šos darbiniekus, jo viņu sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, piemēram, slimības vai bezdarba pabalsti, kā arī nākotnes pensijas, ir tieši atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām,” uzsver aģentūras direktore.
Nozares, kas nodara lielākos zaudējumus valstij, diemžēl ir tradicionālas: tirdzniecība, būvniecība, kravu pārvadājumi, inženiertehniskā joma, nekustamo īpašumu darījumi, kokapstrāde un sezonālā lauksaimniecība. Pozitīvas tendences gan novērotas būvniecībā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, taču līdz jūtamai situācijas uzlabošanai vēl tāls un grūts ceļš ejams.
* VID lietvedībā patlaban ir 13 kriminālprocesu par nopietniem darba samaksas noteikumu pārkāpumiem.
* VID adrese: Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978; tālruņi: konsultatīvais – 67120000; uzticības – 80009070: e- pasts: [email protected].
* Informācija pārdomām – ja darbinieks patlaban nopelna tikai valstī noteikto minimālo algu (430 eiro), arī viņa sociālās iemaksas, ko veic darba devējs, ir minimālas, tāpēc prognozējamā pensija būs ap 230 eiro mēnesī.
