Aplokšņu alga uzvar banku lobiju. Par skaidras naudas ierobežojumiem nav skaidrības 1
Šodien Saeimas ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri jau no šā gada 1. maija krasi ierobežotu darījumus ar skaidru naudu, tomēr triju partiju klusā vienošanās koalīcijas sanāksmē pirmdien balsot pret šiem ierobežojumiem padara neiespējamu šī priekšlikuma tālāku virzību.
Finanšu ministrijas sagatavotie un valdības apstiprinātie grozījumi, kurus deputāti skatīs ar 2019. gada valsts budžetu saistīto likumprojektu paketē, pirmkārt, paredz samazināt skaidras naudas darījumu “griestus ” – 3000 eiro pašlaik noteikto 7200 eiro vietā. Otrkārt, pilnīgi aizliegt skaidras naudas darījumus nekustamā īpašuma iegādei. Treškārt, noteikt ierobežojumu 1500 eiro apmērā automašīnu pirkumiem.
Finanšu ministrijā skaidro, ka šādi ierobežojumi mazināšot peļņas slēpšanu, kā arī iespēju legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu. Arī intervijā “Latvijas Avīzei” Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzinusi, ka cīņā pret ēnu ekonomiku skaidrās naudas aprite būtu vēl vairāk jāspiež stūrī. Pēc viņas teiktā, kur veidojas lielākā skaidrās naudas masa, tur ir arī ēnu ekonomikas vislielākais īpatsvars.
Izlases veidā pētot 2018. gada iedzīvotāju deklarētos ienākumus un skaidrā naudā veiktos darījumus, Valsts ieņēmumu dienests atklājis, ka visbiežāk tie bijuši saistīti ar automašīnu pārdošanu. Tā kā lietoto automašīnu tirdzniecības vietās lielākoties maksā skaidrā naudā, šajā nozarē ir lielas iespējas slēpt peļņu un nemaksāt nodokļus.
Kaut arī pašlaik noteikumi paredz, ka, pērkot nekustamu īpašumu par summu, kas pārsniedz 7200 eiro, maksājums jāveic bez skaidras naudas, tas nemazina iespēju noslēgt fiktīvus darījumus par lielākām naudas summām, nekā uzrādīts līgumos.
Ieviešot šos ierobežojumus, Finanšu ministrija 2019. gada budžetā plāno iekasēt 675 000 eiro, bet nākamajos gados – 900 000 eiro. Pašlaik skaidras naudas ierobežojumi ir noteikti 17 no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Bet tie atšķiras. Dažās valstīs ierobežojumi skar tikai kredītiestādes, citās – tikai iedzīvotājus. Nekādu ierobežojumu nav 11 valstīs, to skaitā Lietuvā un Igaunijā.
Plānotie ierobežojumi izraisījuši satraukumu uzņēmēju organizācijās. Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas valdes loceklis Aldis Čīma pauž, ka tie būtiski ierobežošot nozares konkurenci. Viņš aicina Konkurences padomi vērtēt, vai šādi likuma grozījumi atbilst konkurences tiesību dokumentos noteiktajām prasībām.
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kursīte norāda uz vairākiem trūkumiem pašlaik Saeimā iesniegtajos likuma grozījumos. Viņasprāt, šis ierobežojums nedrīkst skart darījumus starp laulātajiem un radiniekiem līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kā arī starp personām, kurām ir kopēja saimniecība un kuras saimniecības uzturēšanai savā starpā norēķinās ar skaidru naudu.
Turklāt gan pašlaik noteiktajam, gan plānotajam skaidras naudas darījumu ierobežojumam nav noteikts tā darbības laikposms, proti, tas ir beztermiņa.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš cita starpā norāda, ka, ieviešot tik krasus ierobežojumus, Latvijas iedzīvotāji kārtos darījumus Igaunijā vai Lietuvā, kur nav nekādu ierobežojumu. Vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur skaidras naudas darījumu “griesti” ir augstāki.
Plānu krasi ierobežot skaidras naudas apriti pilnīgi nopaļājis tiesībsargs Juris Jansons. Tas esot ierobežojums personas privātajai dzīvei, tiesībām tikt neizsekotai un tiesībām uz īpašumu. Viņaprāt, tā esot ēnu ekonomikas apkarošanas darbības imitācija. Sabiedrību vairāk apdraudot nevis skaidras naudas aprite, bet tas, kas pašlaik notiek Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”.
Atbildot uz iebildumiem, finanšu ministrs Jānis Reirs gan izteicies, ka otrajam lasījumam tikšot iesniegti grozījumu precizējumi. Atzīdams, ka tik stingri ierobežojumi daudzās valstīs patiešām neesot noteikti, ministrs reizē norāda, ka to vietā darījumos iesaistītajām pusēm jāpierāda naudas izcelsme. Viņš pieļauj, ka uz likumprojekta otro lasījumu tiks piedāvāts cits risinājums, kas apmierinātu visas puses. Patlaban likumprojektā neesot atrunāts jautājums par lauksaimniecības transportlīdzekļu iegādi.
Priekšlikumus šī un citu ar budžetu saistīto likumprojektu sagatavošanai otrajā lasījumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņems līdz 21. marta plkst. 17. Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars gan šaubās, vai šādiem skaidras naudas ierobežojumiem būs vajadzīgais deputātu atbalsts. Šonedēļ notikušajā koalīcijas padomes sēdē pret tiem iebildušas trīs Saeimu pārstāvošās partijas – Nacionālā apvienība, “KPV LV” un JKP. Koalīcijas sēdē izsprieduši, ka šādi ierobežojumi veicināšot banku biznesu.
Šodienas Saeimas ārkārtas sēdē sagaidāms, ka ar “tehniskā budžeta” saistīto likumprojektu portfelis līdz 3. aprīlim, kad plānots to apstiprināt galīgajā lasījumā, kļūs vēl plānāks.
Kā pirmo jautājumu no rīta deputāti paredzējuši izņemt no budžeta portfeļa grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri paredzēja valstij vai pašvaldībām sniegt atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai.
Taču to tāpat skatīs steidzamības kārtā, bet nesaistīti ar budžetu. Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienbalsīgi lēma steidzamības kārtā izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīt grozījumus, kas liktu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par aizdevumiem dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei, kā arī jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei.
Atbalsta mehānisms, ko iecerējusi Ekonomikas ministrija, ir ilgtermiņa aizdevumi pašvaldību kapitālsabiedrībām ar pašvaldības galvojumu, nepiemērojot tiem riska procentu likmi.
