Apliecinājums latviskumam 0
Ko jūs gaidāt no Dziesmu svētku nedēļas? To jautājām dažiem no vairāk nekā 15 tūkstošiem koristu, kuri kāps uz Mežaparka Lielās estrādes, kā arī klausītājiem.
Linda Grecka, strādā “Air Baltic”: “Dziesmu svētkiem ikviens dziedātājs gatavojas piecus gadus, un tie ir mūsu nacionālie, tautas svētki. Gaidu to īpašo sajūtu, ko rada kopābūšana, lielā sadziedāšanās, mirkli, kad tauta var būt kopā. “Swedbank” korim, kurā dziedu ceturto sezonu, šī nedēļa būs ļoti piepildīta. Šodien piedalāmies Jāzepam Vītolam veltītajā koncertā, rīt vokāli simfoniskās mūzikas koncertā “Arēnā Rīga”, laiks aizrit mēģinājumos un dziedāšanā. Reizēm acu plaksti krīt ciet, bet diriģents saka – esiet jestrāki! Meklējām vārdnīcās šā vārda jēgu un cits citam sūtījām pa e-pastu. Lai cik noguruši arī justos, dziedāšana ir mūsu dzīvesveids, sirdsdarbs, tā iekšējā dziesma, kas dod spēku un ir pāri visam.”
Imants Ķēniņš, pensionārs: “Senos laikos esmu dziedājis korī, kas skaitījās pie “Rīgas auduma” un ko vadīja Krišs Deķis. Kopš 1978. gada dziedu vīru korī “Tēvzeme”. Svētkus gaidu ar cerību, ka tie būs arvien labāki! Šajos svētkos patiešām labs repertuārs, kuru var dziedāt ar prieku. Arvien gaidu mirkli, kad izskanēs “Gaismas pils” un vīru kora slavenākā dziesma “Mūžu mūžos būs dziesma”, jo tās dzejā ir kaut kas ārkārtīgi skaists un patiess.”
Agneta Krilova, komponiste, mūzikas terapeite: “Pusotru gadu dziedu jauktajā korī “Ogre”. Jau kopš pirmās svētku nedēļas dienas izjūtu to īpašo noskaņu. Man Dziesmu svētki saistās ar latviskās dvēseles – kuras ikdienā tā pietrūkst! – kopā saplūšanu. Kā jaunu emocionālu piedzīvojumu gaidu iespēju dziedāt, kad virsdiriģenta tribīnē kāpj mūsu lieliskie diriģenti. Es jau tagad zinu, man būs jāraud, padziedāt nevarēšu, kad virsdiriģenta tribīnē kāps Jānis Zirnis, jo viņš ir mūsu kora diriģents. Nekad neesmu dziedājusi, Roberta Zuikas rokas vadīta, tas būs īpašs brīdis, kad viņš kāps Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē Mežaparka Lielajā estrādē. Roberta Zuikas simt gadu jubilejas koncertā Latviešu biedrības namā koris “Ausma” Jāņa Zirņa vadībā izpildīja manu dziesmu “Dod man pūrā, māt”.”
Indriķis Sīpols, tulkotājs no franču un angļu valodas: “Tā kā esmu sācis dziedāt piecpadsmit gadu vecumā, nu jau dziedu trīspadsmito gadu – pēdējā laikā Mazās ģildes vīru korī “Frachori”. Nešķiroju – mēģinājums, koncerts vai Dziesmu svētki. Ikviena tikšanās ar mūziku mani ļoti pozitīvi uzlādē. Un, tā kā šajā nedēļā šo enerģiju varēs uzņemt lielā koncentrācijā, būšu ļoti uzlādēts. Mūzika mūs saveda kopā ar dzīvesbiedri Ievu, iepazināmies korī “Kamēr” un nu jau īkšķi par mūsu uzstāšanos konkursā turēja mūsu mazā Žanete. Starp citu, Ieva, kura ļoti mīl kokles, priecājas, ka beidzot viņai būs iespēja redzēt arī kaut ko no visa svētku nedēļā apkārt notiekošā. Ir tik daudz interesanta – dzied ansambļi, notiek dažādi koncerti baznīcās, spēlē teātri.”
Ingūna Cepīte, izdevniecības “Pētergailis” vadītāja: “Kopš Dziesmu svētku simtgades 1973. gadā esmu dziedājusi visos svētkos. Šie būs pirmie man kā klausītājai. Trīsdesmit gadus esmu nodziedājusi korī “Dzintars”, pēc tam korī “Latvija”. Dziesmu svētkos allaž gaidu apliecinājumu latviskumam un mīlestībai pret Latviju, ko svētkos izjūt īpaši gan dziesmā, gan dejā, gan svētku gājienā un pāri visam – tajā īpašajā, vārdos grūti aprakstāmajā gaisotnē. Otrkārt, Dziesmu un deju svētkos visplašākajā nozīmē gaidu goda parādīšanu tautas kultūras vērtībām, milzīgajai klasikas, folkloras dziesmu krātuvei un, protams, mūsu komponistiem, virsdiriģentiem, virsvadītājiem. Latvija un dziesma veido to īpašo sajūtu, kāda rodas tikai Dziesmu svētkos.”
