Anda Līce: Interneta portāli kā baiss dažādu notikumu “zviedru galds” 0
Es ik rītu ar acīm pārskrienu interneta portālu uzmanības vērtus diennakts notikumus un allaž brīnos par sietu, ar kuru tos sijā. Notikumi ir kā apļi uz ūdens, kad tajā met akmeņus un akmentiņus. Kad juku jukām ir bulvārdzeltenais, izlietu asiņu paltis, globāli meli, patiesības druskas, veidojas diezgan baiss dažādu notikumu “zviedru galds”, kas mūs padara par visēdājiem un ar laiku nomirdina garšas kārpiņas. Piesārņot var ne tikai aknas.
Kas šodien skaitās notikums, it kā pret kaut ko protestējošo pliko skrējiens, slavenību apreibināšanās ar narkotikām, vēl vienas skolas slēgšana? Runa nav par politiskajām un militārajām sadursmēm, kuras novērst mums nav iespēju, bet drīzāk gan par lietām, kas sniedz atbildes uz jautājumiem, ja vien mēs tās gribam saņemt. Šajā ziņā man notikums noteikti ir labu grāmatu iznākšana, sarunas ar nobriedušām personībām, kurām ir savs pasaules redzējums un nestandarta domāšana. Kādā no televīzijas raidījumiem “Viens pret vienu” režisors Alvis Hermanis teica: “Šī sabiedrība ražo vientuļus cilvēkus.” Nākamais raidījums – Gundara Rēdera saruna ar mācītāju Juri Rubeni bija kā atbilde uz jautājumu, kāpēc tā notiek. Otrajā rītā populārākajā ziņu portālā TVNET es cerēju ieraudzīt kādu atbalsi par raidījumu, jo, manuprāt, saruna ar J. Rubeni, tāpat kā viņa grāmatas “Viņa un viņš” iznākšana ir notikums. Ekrāna ņirba man piedāvāja tikai to, ka rudi vīrieši ir seksa simbols, aplaupīta realitātes šova zvaigzne Kima Kardašjana, Latvijas skolēni ir vislielākie stundu kavētāji pasaulē, aizturēts Jūrmalas mērs un pārdots Betmena motocikls.
Kāpēc gan ģimenē, gan politiskajā vidē ir tik daudz neauglīgu diskusiju? “Dialogs var sekmēties, ja abu pušu mērķis ir nevis otru uzvarēt, bet saprast,” raksta J. Rubenis. Tā nav tikai sievietes un vīrieša problēma – pasaule vairs nesarunājas, tā vai nu klusē, vai sakliedzas. Ne velti jaunā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pirmajā uzrunā esot aicinājusi tautu beidzot sākt sarunāties. Vēl viena saucēja balss tuksnesī, vai laikā, kad nekas cits vairs nepalīdz, visiem it kā tik saprotams aicinājums amoka skrējienā apstāties?
Gandrīz vai katru dienu tiek pieņemti jauni likumi, bet viss paliek pa vecam – tāpat turpinām melot, apmelot un visādi blēdīties. Šajā sakarā vēl kāda J. Rubeņa atziņa: “Pasauli nemaina jauni likumi. To maina cilvēki, kas ir kļuvuši citādi.” Te nu katram būtu dziļi jāievelk elpa un jāpajautā sev: “Kā ir ar mani, kas man ir un kas nav notikums?”
