Aplēsts, cik izmaksās Covid-19 vakcinācijas darbs Latvijā 5
Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).
Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnu pret Covid-19 piegādi, loģistiku un ievadi, nevis maksu par pašiem medikamentiem, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē šodien tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19.
Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai.
No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.
Piemēram, VM norāda, ka “nepieciešams risināt” jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.
Veselības ministrijā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm un Imunizācijas valsts padomi strādājot pie jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 vakcīnu loģistikas ķēdi, lai būtu iespējams vakcīnas piegādāt uz vakcinācijas iestādēm, atbilstoši prasībām uzglabāt, kā arī organizēt pašu vakcinācijas procesu, “kas ikvienā valstī būs izaicinājums, jo vakcinēties būs iespēja ļoti lielam cilvēku skaitam”.
Lai nodrošinātu Covid-19 vakcināciju, tiek plānots organizēt izbraukumus uz sociālās aprūpes iestādēm, skolotāju un operatīvo dienestu darbavietām, savukārt ārstniecības personas plānots vakcinēt uz vietas slimnīcās, aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
VM mērķis esot nodrošināt, lai vakcinācija ir pieejama pēc iespējas tuvāk vakcinējamo personu grupām. Tas nozīmē, ka vakcinācijas procesā būtu jāiesaista vairākas iestādes, kas var nodrošināt vakcinācijas procesu.
Arī senioru un personu ar hroniskām slimībām vakcināciju plānots organizēt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, vienlaicīgi nodrošinot daudzdevu flakonu efektīvu izlietojumu.
Lūgti precizēt, vai ir skaidrs, kas tieši veiks vakcināciju, ministrijā skaidroja, ka vakcinācijas procesā paredzēts iesaistīt arī privātos pakalpojumu sniedzējus. Pašlaik nav publiskota informācija, cik tālu ir darbi, lai ar šiem pakalpojumu sniedzējiem noslēgtu līgumus.
“Ņemot vērā vakcinācijas apjomu, tiks piesaistītas dažādas iestādes,” atzīmēja VM pārstāvis. To vidū būšot gan ārstniecības iestādes, gan ģimenes ārsti un poliklīnikas.
VM informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka šobrīd neviens no vakcīnu ražotājiem, kuri ir informējuši par savu vakcīnu pētījumu gaitu, vēl nav reģistrējuši Covid-19 vakcīnas.
Ministrija un atbildīgās iestādes gatavojoties brīdim, kad vakcīnas būs reģistrētas un pieejamas.
Līdz šim Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem – “AstraZeneca”, “Johnson&Johnson”, “BioNTech” kopā ar “Pfizer”, kā arī “CureVac”.
VM norāda, ka nepieciešamība līgumus slēgt ar vairākiem vakcīnu ražotājiem nosaka tas, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, vai visām vakcīnām sekmīgi tiks noslēgts reģistrācijas procesu.
Pēc VM paustā, nav iespējams arī noteikt, kura no vakcīnām būs efektīvākā, iedarbīgākā un drošākā, kā arī nav precīzi zināms, kura no vakcīnām būs pieejama visātrāk. Minēto četru vakcīnu ražotāju piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju.
Eiropas Komisija rekomendē, ka atkarībā no situācijas katrā valstī varētu apsvērt prioritāri vakcinējamās personu grupas.
Līdz ar to Veselības ministrija ir noteikusi, ka vispirms vakcīnas saņemtu veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki un tad secīgi personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki.
Iegūstot papildu informāciju par vakcīnu iedarbīgumu, efektivitāti un vakcīnu īpašībām, piemēram, nepiemērotību noteiktai personu grupai, var tikt mainīta prioritāri vakcinējamo personu grupu kārtība, atzīmē VM.
Jau ziņots, ka iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele (AP) intervijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka šī būs “bezprecidenta apmēra, lieluma un arī ātruma vakcinēšanas reize”.
Tāpat politiķe minēja, ka, piemēram, mediķu gadījumā iespējams varētu tikt izmantots gripas vakcinācijas algoritms, medicīnas darbiniekus vakcinējot darbavietās.
“Mums ir pieredze par valsts apmaksāto vakcinācijas programmu īstenošanu caur ģimenes ārstiem, kas ir pietiekami laba,” iepriekš pauda ministre.
Viņa tostarp uzsvēra, ka vakcinēšana būs brīvprātīga, līdz ar to “skaidrojoša, iedrošinoša un informatīva kampaņa arī ir daļa no sekmīgas vakcinācijas programmas īstenošanas”.
