Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā 7
Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai pēc Fātimas uzskatiem var spriest par sievietes lomu dažādās islāma valstīs.
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina skaidro: “Islāma pasaulē, līdzīgi kā kristīgajā pasaulē, viedokļi par patiesi ticīgu dzīvi un tikumiem ir dažādi (piemēram, kristiešiem sieviešu ordinācijas jautājums). Strīdīgais ir Korāna 4. sūras 34. aijāts (Korāns ir sadalīts sūrās un aijātos, un aijātu varam salīdzināt ar pantu) par sievietes pakļaušanos vīram un arī aijāti par apģērba lietojumu. Islāmā eksistē daudzi teoloģiski virzieni vai skolas, sākot no ļoti tradicionāliem līdz pat liberāliem. Tāpēc pašos pamatos ir aplami apgalvot, ka ir viens islāms, viena pareizā atbilde galvas segu jautājumā. Pieci ticības pīlāri (ticības apliecība, lūgšana, gavēnis, dāvanu došana, svētceļojums) ir konteksts, kurā tiek interpretēts arī sievietes paklausības un apģērba jautājums. Tā ir daļa no indivīda ticības dzīves, līdzīgi kā izvēle nēsāt vai nenēsāt nikābu.”
Profesore stāsta arī, ko darbā “Women, work, and islam in Arab societies” rakstījis Jusufs Sidani, kurš pētījis musulmaņu sieviešu nodarbinātības jautājumu.
Garīgās autoritātes, kas pārstāv tradicionālos uzskatus (piemēram, Binbazs, Saūda Arābija) nostāja:
Sievietei pārsvarā jādarbojas mājās un jāvelta sava dzīve ģimenei.
Sieviete drīkst strādāt tikai sieviešu darbus.
Sieviešu iesaisti vīriešu jomā nedrīkst pieļaut.
Pastāv strikta vīriešu un sieviešu nošķiršana publiskajā telpā.
Sejai jābūt aizsegtai.
Modernistu nostāja (piemēram, Al-Gazāli, Ēģipte):
Ir bažas par sieviešu stāvokli arābu sabiedrībās un liegumu piedalīties ekonomiskajā un politiskajā dzīvē.
Sieviešu darbs un līdzdalība ir jāatbalsta un ir vēlama.
Lakats, kas nosedz matus, ir nepieciešams, bet tas nevar būt kavēklis vai šķērslis iesaistīties darba tirgū.
Zināms vīriešu un sieviešu sajaukums (piem., darba kolektīvā) ir pieņemams.
Feministu nostāja (Mernissi, Maroka):
Islāma sabiedrības ir attīstījušas institūcijas, kas mēģina ierobežot sievietes un kontrolēt viņas.
“Vīriešu elite” noraida sieviešu ekonomisko dimensiju un izmanto viņas darba situācijās.
Dominējošā musulmaņu domāšana izmanto telpu kā seksuālās kontroles instrumentu un ekspluatācijai.
Ra’uf, Ēģipte:
Attīstība sieviešu jautājumā pieprasa islāma teoloģijas atmodu un atjaunotni Islāma jurisprudencē.
Galvas lakatam ir atbrīvojoša, nevis pakļaujoša nozīme, jo tas neitralizē sievietes seksualitāti publiskajā telpā.
Sievietei ir nozīmīga loma gan privātajā (ģimenes), gan publiskajā (ekonomiskajā un politiskajā) dzīvē.
Ikvienai sievietei jābūt izvēles tiesībām dažādos vecuma posmos pieņemt dažādas sociālās lomas.
