Apkures sezona kā Damokla zobens: namu apsaimniekotājs nevēlas būt starpnieks maksājumos par siltumu. Rīdzinieki samulsuši 14
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augusta beigās, īsi pirms jaunās apkures sezonas sākuma, daudzi rīdzinieki savās pastkastītēs atrada īpatnējas anketas, kas liecina – pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) labprāt atteiktos no būtiskas apsaimniekotājam uzticētas funkcijas – norēķināšanās ar pakalpojumu sniedzēju par iedzīvotājiem piegādāto siltumu.
Interesanti, ka starpnieka loma, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas vai ūdensapgādes jautājumā “RNP” nesatrauc un nemulsina.
Spriežot pēc anketai pievienotās pavadvēstules, turpmāk “RNP” gribētu atteikties no starpnieka lomas maksājumos par siltumu, ņemot vērā iedzīvotāju parādus, kuru kopsumma jau tagad pārsniedz 10 miljonus eiro un kas, visticamāk, varētu kļūt vēl tikai lielāki.
Tāpēc “RNP” skubina iedzīvotājus noslēgt tiešos līgumus ar siltumapgādes uzņēmumu “Rīgas siltums”. Noslēdzot tos, iedzīvotāji maksātu par siltumu uzņēmumam bez apsaimniekotāja starpniecības.
“Rīgas siltums” par šo “RNP” piedāvājumu pauž pārsteigumu, jo tiešie norēķini, ja tos ieviestu, būtībā parādu problēmu neatrisina. Tiešie norēķini vai norēķini ar pārvaldnieka starpniecību negroza siltuma piegādes noteikumus. Uzsākot jauno apkures sezonu, parādiem jābūt samaksātiem pilnīgi.
Pārsteidzis arī tas, ka “RNP” ar šo uzaicinājumu nācis klajā tikai tagad, kad daļa rīdzinieku vēl atpūšas vasarnīcās un lauku mājās un par šo uzaicinājumu neko nezina. Turklāt apkures sezona jau ir degungalā un, pēc “Rīgas siltuma” ziņotā, Rīgā vairāki nami jau esot pieslēgti apkurei.
Apnikusi ķīlnieka loma
Tiešie pakalpojuma sniedzēja līgumi ar patērētāju ļautu apsaimniekotājam atkratīties arī no nepatīkamās parādu piedziņas tiesas ceļā, ja parādnieks nemaksā par siltumu ļaunprātīgi. Noslēdzot tiešos līgumus ar namu iedzīvotājiem, ar parādu piedziņu nodarbotos “Rīgas siltums”.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka norēķinos ar siltuma apgādes uzņēmumiem namu apsaimniekotāju loma līdz šim bijusi un ir neapskaužama un nepateicīga. Viņaprāt, tieši norēķini atbrīvotu viņus no šīs lomas.
Par komunālajiem pakalpojumiem pakalpojumu sniedzēji prasa norēķināties laikus un pilnā apmērā.
Bet apsaimniekotājiem nav naudas, jo kādai daļai iedzīvotāju nav ko maksāt, vēl kāda daļa nemaksā ļaunprātīgi. Savukārt parādu piedziņa nereti ilgst gadiem. Pēc namu apsaimniekošanas likuma no namu uzturēšanai paredzētajiem iedzīvotāju uzkrājumiem maksāt par siltuma piegādi un citiem komunālajiem pakalpojumiem ir aizliegts. Bet apsaimniekotājiem bieži nav citu iespēju, kā norēķināties, ņemot vērā, ka apkures sezonā izdevumi par siltumu ir vairākkārt lielāki nekā namu uzturēšanai paredzētie. Lai parādu dēļ kādā namā neatslēgtu apkuri, balstoties uz iedzīvotāju kopsapulces lēmumu, līdz šim parādi arī tiek dzēsti no uzturēšanai paredzētās naudas vai no uzkrājumiem.
Arī “RNP” sagatavotajā aptaujas anketā kā alternatīvu piedāvā risinājumu – dzēst iedzīvotāju parādus par siltumu no namu uzturēšanai paredzētajiem uzkrājumiem, kas savukārt rada bažas godīgajos rēķinu maksātājos, jo šādu lēmumu savās interesēs varētu izmantot aizvien vairāk ļaunprātīgo nemaksātāju.
Tiešie līgumi – vai izdevīgi?
“Rīgas siltuma” pārstāve Jana Roze gan atzīst, ka pēc “RNP” izplatītā uzaicinājuma uzņēmumā arvien biežāk atskanot zvani no iedzīvotājiem, kuri ir neizpratnē un jautā, kā viņiem turpmāk rīkoties.
Uzņēmumā viņiem paskaidro, ka jau no 2015. gada 1. oktobra par dzīvojamā nama uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju iedzīvotāji var norēķināties arī patstāvīgi. Lai pārietu uz šādu norēķināšanās kārtību, dzīvokļu īpašniekiem par to jāizlemj, sasaucot kopsapulci vai aptaujas veidā.
Par lēmumu jānobalso dzīvokļu īpašnieku vairākumam. Pēc tam par to divu nedēļu laikā jāpaziņo nama pārvaldniekam un pakalpojuma sniedzējam.
Līdz šim “Rīgas siltums” par patērēto siltumu nama apsaimniekotājam piesūtīja vienu kopīgu rēķinu. Cik par apkuri un karsto ūdeni jāmaksā šī nama iedzīvotājiem, to aprēķināja un rēķinus viņiem izsūtīja namu pārvaldnieks.
Uzņēmumā “Rīgas siltums” skaidro, ka arī tad, ja dzīvokļu īpašnieki izlemtu par labu tiešajiem norēķiniem, ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķs līgums par siltuma piegādi tomēr nebūšot jānoslēdz. “Par siltuma piegādi namam, nevis katram dzīvoklim atsevišķi dzīvokļu īpašnieku vārdā šādu līgumu noslēgt var pilnvarnieks – fiziska vai juridiska persona,” stāsta “Rīgas siltuma” pārstāve Jana Roze. Taču jārēķinās, ka atbildība par mājas kopējiem parādiem arī šajā situācijā nekur neizgaist.
Turklāt tiešie norēķini sadārdzinās iedzīvotāju maksājumus par siltumu. Par rēķina sagatavošanu katram dzīvokļa īpašniekam, kuru “Rīgas siltums” nosūtītu viņam pēc norādītās pasta vai e-pasta adreses, papildus būtu jāmaksā 2,73 eiro bez PVN un par pasta pakalpojumiem, kas šobrīd ir viens eiro par vienu sūtījumu. Šajā maksā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar parāda piedziņu.
Pēc “Firmas.lv” datiem ,2019. gadā Rīgas pašvaldībai simtprocentīgi piederošais “Rīgas namu pārvaldnieks” strādājis ar gandrīz 64 miljonu eiro apgrozījumu un zaudējumiem vairāk nekā 900 000 eiro apmērā. Toties “Rīgas siltuma” apgrozījums pērn bijis vairāk nekā 148 miljoni eiro, bet peļņa – 1,3 miljoni eiro.
