Apkures sezona ir tuvāk, nekā domājam. Laiks iepirkt enerģētisko šķeldu 8
Aptuveni puse no pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem siltuma ražošanā izmanto šķeldu, un vietvaru skaits, kuras fosilā kurināmā vietā izvēlas atjaunojamos energoresursus, turpina pieaugt. Tādēļ būtisks ir jautājums – vai jaunajā apkures sezonā šķeldas pietiks visiem gribētājiem? AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārdošanas izpilddirektore Līga Ozola-Šmite teic, lai arī uzņēmuma piedāvātais šķeldas apjoms ir liels – vairāk nekā pusmiljons berkubikmetru, LVM aicina klientus sagaidīt apkures sezonu ar jau noslēgtiem līgumiem un līdz ar to arī garantētām un stabilām šķeldas piegādēm.
Ģeopolitisko faktoru ietekmē strauji pieaugot pieprasījumam pēc enerģētiskajiem produktiem, LVM jau otro gadu pēc kārtas mērķtiecīgi palielina enerģētiskās koksnes sagatavošanas apjomus, lai piedāvātu enerģētisko šķeldu gan siltumenerģijas ražotājiem, gan industriālajam sektoram. Biomasa jeb koksnes šķelda ir tas stūrakmens, uz kā Latvijā balstās centralizētā siltumapgāde un lielā mērā arī mūsu valsts enerģētiskā neatkarība.
Ar līgumu slēgšanu kavēties nevajadzētu
Ņemot vērā pārorientāciju no dabasgāzes patēriņa uz citiem resursiem, LVM jau kopš pagājušā gada pavasara visu saražoto enerģētisko šķeldu piegādā tikai vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem, taču tas nebūt nenozīmē, ka līgumu slēgšanu šķeldas piegādei 2023./2024.gada apkures sezonai var atlikt uz vēlāku. Kā norāda Līga Ozola-Šmite, LVM piedāvā iegādāties 540 tūkstošus berkubikmetru enerģētiskās šķeldas visā Latvijas teritorijā, un šis apjoms kopumā ļauj saražot turpat 460 tūkstošus megavatstundu (MWh) siltumenerģijas (pircējam šķelda tiek piegādāta berkubikmetros, bet norēķins notiek megavatstundās). Interesenti aicināti iepazīties ar pārdošanas piedāvājumu un pieteikumus iesniegt līdz šī gada 25. augustam, bet finanšu piedāvājumus – līdz šī gada 4. septembrim.
Šķeldu nevar iegūt, vienkārši aizejot uz mežu tai pakaļ
Enerģētiskā šķelda ir mežizstrādes blakusprodukts, kas tiek ražots no biomasas – gan ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, skujām, sīkkokiem, gan arī no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc jaunaudžu kopšanas, arī ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas. Lai saražotu šķeldu, enerģētiskajai koksnei vispirms 3 līdz 6 mēnešus jāžūst krautuvēs, tikai tad tā šķeldošanas brīdī sasniedz optimālo enerģētisko vērtību un ir piemērota tūlītējai izmantošanai – siltuma ražošanai.
“Šķeldu nevar iegūt, vienkārši aizejot uz mežu tai pakaļ. Mēs visu vasaru esam mērķtiecīgi veidojuši enerģētiskās koksnes krājumus, lai varētu nodrošināt šķeldas piegādes tirgum nepieciešamajā apjomā,” skaidro LVM pārdošanas izpilddirektore. Pagaidām gan trūkst precīzas informācijas par to, kāds varētu būt pieprasījums. Vairākās pašvaldībās uzceltas jaunas šķeldas katlumājas vai paplašinātas un modernizētas jau esošās, arī ražošanas sektorā interese par šķeldu atjaunojas. Līga Ozola-Šmite uzsver, ka savlaicīgi noslēgts līgums ļauj “Latvijas valsts mežiem” izveidot nepieciešamos krājumus vasarā, lai veiktu ziemas patēriņam atbilstošas piegādes apkures sezonas laikā.
Īstais brīdis iesaistīties pārdošanas procesā
LVM pārdošanas izpilddirektore pauž, ka vasaru uzņēmums izmantojis šķeldas uzkrājumu veidošanai un tagad, – īsi pirms apkures sezonas sākuma – uzsācis enerģētiskās šķeldas pārdošanu jaunajai sezonai.
“Pārdošanas process ir uzsākts, tieši šobrīd ir īstais brīdis visiem esošajiem un topošajiem klientiem tajā iesaistīties. Mēs gaidām gan savus ilggadējos klientus – siltuma ražotājus, kas nodrošina siltumu pašvaldībām, tai skaitā lielajām pilsētām, gan arī ražošanas sektora pārstāvjus, kas šķeldu izmanto ražošanas procesa nodrošināšanai. Arī visas jaunās katlu mājas ir laipni gaidītas,” aicina Līga Ozola-Šmite.
Taujāta, kas notiks tad, ja siltumražotājs attapsies par nepieciešamību slēgt līgumu par šķeldas piegādēm vien tad, kad sals jau “kniebs degunā”, LVM pārdošanas izpilddirektore atzīst, ka gadījumā, ja viss apjoms būs pārdots pirmajā reizē, zināmi riski var pastāvēt. “Ja piegādes apjomi nav lieli, šos jautājumus var risināt. Enerģētiskās koksnes krājumi tiek gatavoti visu laiku un nav tā, ka kādā brīdī to var nebūt nemaz. Tomēr vēlreiz vēlos atgādināt, ka ar līgumu slēgšanu nevajadzētu nogaidīt līdz apkures sezonas sākumam. ”
Piegādes atbilstoši klientu vajadzībām
Jāatgādina, ka vietās, kur šķeldu realizē pilsētas katlumājām, LVM šķeldu ražošanas un piegādes procesa ietvaros notiek šķeldu uzkrājumu veidošana. Ņemot vērā, ka katlu mājām ir ierobežotas platības šķeldas uzglabāšanai, līgumi paredz, ka apkures sezonā šķeldas piegādes uz tām tiek plānotas nedēļu, pat dienu līmenī. Lai nodrošinātu šādu piegāžu iespējamību, daļa šķeldas jau vasaras periodā tiek piegādātas uz uzglabāšanas laukumiem, lai ziemas periodā, kad to no meža pilnā apjomā piegādāt uz katlumājām nevar, iztrūkstošo apjomu varētu piegādāt no šīm starpkrautuvēm. “Šāds biznesa modelis ļauj organizēt piegādes atbilstoši mūsu klientu mainīgajām vajadzībām. Ne mazāk būtiski, ka tādējādi varam arī pakalpojumu sniedzējiem vienmērīgi nodrošināt darbu visa gada garumā un vasaras periodā viņiem nav jāstāv dīkā,” saka Līga Ozola-Šmite.
Šogad šķelda manāmi lētāka
Taujāta, vai šķeldas cena atkal “neuzlēks debesīs”, kā tas bija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad strauji sadārdzinājās gāzes, elektroenerģijas, arī benzīna cenas, kā rezultātā maksa par pakalpojumiem kļuva dārgāka, LVM pārdošanas izpilddirektore atbild, ka LVM rīcībā esošā informācija par cenu līmeņiem tirgū liecina, ka tās ir kritušās. Arī aizvietojamo produktu – elektrības, gāzes, ko var izmantot enerģijas iegūšanai, – cenas ir samazinājušās, attiecīgi lētāka kļuvusi arī šķelda. Ar cenas samazinājumu rēķinās arī LVM.
