Apkures ierīkošana paša spēkiem. Kura sistēma izdevīgāka, un kā izvēlēties cirkulācijas sūkni? 0
Pašteces apkures sistēma vai sistēma, kurā ūdeni vai karstu siltumnesēju pa caurulēm pārvieto sūknis, ir aktuāla ikvienam, kurš nolēmis apkuri ierīkot paša spēkiem. Kura sistēma izdevīgāka, un kā izvēlēties atbilstīgu cirkulācijas sūkni?
Paštece nav vienkāršs risinājums
Domājot par iespējamo ekonomiju un vēloties izveidot sistēmu, kuras darbināšanai nav nepieciešama elektroenerģija, vismaz sākumā apkures sistēma, kas darbojas ar pašteci, šķiet visai pievilcīgs un vienkāršs risinājums. Tomēr tā nebūt nav.
Ierīkojot šādu sistēmu, jāņem vērā vairāki nosacījumi. Nepieciešama lielāka diametra caurules, vaļējs izplešanās trauks, ko novieto sistēmas augstākajā vietā, caurules jāizvieto tā, lai veidotos kritums un temperatūras starpības dēļ rastos spiedienu starpība, kas tad arī liks siltumnesējam cirkulēt.
Agrāk, kad šādas sistēmas patiešām bija populāras, tajās izmantoja tikai čuguna radiatorus. Modernie konvektoru tipa radiatori izgatavoti no dzelzs, taču, lai sistēma nerūsētu, to visā ekspluatācijas laikā nedrīkst iztukšot, arī siltuma inerce šādiem radiatoriem ir maza – tie ātri atdziest, tāpēc nav ieteicami vaļējās apkures sistēmās, kas darbojas ar pašteci. Skābeklis tomēr var iekļūt šādā sistēmā un radiatorus sabojāt.
Pašteces sistēmas vienīgā priekšrocība ir tās neatkarība no elektroenerģijas. Turklāt šai neatkarībai nav nozīmes, ja izvēlas apkures katlu, kura darbināšanai enerģija tomēr ir nepieciešama.
Trūkumu ir daudz vairāk. Vajadzīgas resnāka diametra caurules, kas ne tikai izskatīsies neestētiski, bet būs arī ievērojami dārgākas. Ierīkošanā jāveic visai sarežģīti aprēķini, lai izvēlētos pietiekamu cauruļu diametru, turklāt, montējot sistēmu, rūpīgi jāievēro tās elementu augstuma izvietojums attiecībā vienam pret otru. Siltumnesēja pārvietošana lielākos attālumos un arī augstumā nav iespējama. Siltumnesējs caurulēs pārvietojas lēni, kas rada nevajadzīgus enerģijas tēriņus.
Tāpat nav iespējams regulēt temperatūru atsevišķās telpās, izmantojot radiatoros iebūvētos siltuma regulatorus.
Sistēma ar sūkni
Plānojot apkuri ar cirkulācijas sūkni, var izveidot sistēmu, kas ļauj izmantot moderno tehnoloģiju iespējas un līdz ar to nodrošināt daudz augstāku komforta līmeni mājoklī.
Skeptiķiem, kuri iebildīs, ka situācijās, kad nav elektroenerģijas, malkas apkures katliem, kuri turpina sildīt ūdeni, līdz malka izdegusi, var rasties nopietni apkures sistēmas bojājumi – sistēmā strauji kāpj temperatūra un spiediens –, atliek vien pārjautāt, cik bieži bezelektrības brīži tiek piedzīvoti. Turklāt sistēmu var papildināt ar neatkarīgu elektroenerģijas avotu, kas ieslēgtos brīdī, kad tīklā pazūd spriegums. Specializētajos veikalos ir nopērkamas UPS sistēmas līdzīgi kā datoriem, tomēr ir atšķirības. Tās spēj nodrošināt nepieciešamo jaudu sūkņu darbināšanai noteiktu laiku, bet datoriem domātā sistēma nav paredzēta elektromotoru darbināšanai. Cirkulācijas sistēmas sūkņos ir tieši elektromotori. Apkures sistēmai domātie UPS maksā aptuveni 200 eiro.
Ieguvumu, salīdzinot ar pašteces sistēmu, ir nesalīdzināmi vairāk – būtiski samazinās nepieciešamo materiālu daudzums un līdz ar to izmaksas. Ierīkojot cauruļu pietiekamu siltumizolāciju, siltumnesēju var pārvietot lielā attālumā un augstumā, kas svarīgi apkures sistēmai lielākās ēkās. Būtiski pieaug sistēmas lietderības koeficients, jo sūkņa patērētās elektroenerģijas daudzums ir niecīgs, salīdzinot ar kurināmā ietaupījumu. Var ierīkot vienu no otra neatkarīgus sistēmas atzarus, kuros iespējams uzturēt dažādus siltuma režīmus, turklāt temperatūru var regulēt. Sistēmu ar piespiedu cirkulāciju ir daudz vienkāršāk uzturēt un ekspluatēt.
Kas sūknim vēderā
Gandrīz visos cirkulācijas sūkņos izmantota centrbēdzes sūkņa shēma – speciālā kamerā griežas disks ar lāpstiņām, kas rada vienmērīgu šķidruma plūsmu. Ir divi sūkņu darbības principi – sausais (motora daļa atdalīta no sūkņa daļas) un slapjais (motora dzesēšanai tiek izmantots sistēmā esošais siltumnesējs). Pēdējos visbiežāk izmanto dzīvojamo māju apkures sistēmās, jo sūkņi ir kompaktāki un darbojas daudz klusāk. Turklāt šo sūkņu ekspluatācijas laiks ir ļoti ilgs, tie patērē maz elektroenerģijas, un nav nepieciešama sūkņu profilaktiskā apkalpošana gandrīz visā to ekspluatācijas laikā.
Ražotāji izmanto modernās tehnoloģijas, lai pēc iespējas samazinātu cirkulācijas sūkņa patērētās elektroenerģijas daudzumu un tā darbību padarītu pēc iespējas efektīvāku. Vienkāršākajos un lētākajos modeļos visbiežāk var pārslēgt trīs sūknēšanas režīmus, bet sarežģītākajos sūknis pats analizē šķidruma plūsmu un spiedienu, līdz ar to maina pārsūknēšanas jaudu. Tas izdevīgi, ja siltuma daudzums radiatoros tiek regulēts. Praktiski tas notiek, samazinot atveri, pa kuru siltumnesējs nokļūst radiatorā. Sarūk šķidruma plūsma, un arī tik liela sūkņa jauda nav nepieciešama. Vislabāk, ja sūknis pats spēj reaģēt uz plūsmas pārmaiņām.
Sadzīvē izmantojamo cirkulācijas sūkņu jauda reti pārsniedz 50–70 W.
Izvēloties sūkni, jāņem vērā siltumnesēja maksimālā temperatūra. Apkures sistēmām paredzētajiem modeļiem tā parasti ir +110 °C – daudz vairāk, nekā sistēmā būs ekspluatācijas laikā.
Vairākums cirkulācijas sūkņu paredzēti montēšanai uz 25 mm vai 32 mm caurulēm (1 vai 1¼ collas). To montāžai sistēmā jāparedz attiecīgi 130 mm vai 180 mm gara vieta.
Tāpat uz ierīces parasti norāda maksimālo pieļaujamo spiedienu sistēmā, sūkņa ražību un to, cik lielā augstumā sūknis spēj pacelt siltumnesēju. Bieži vien pamata parametri tiek iekļauti sūkņa modeļa nosaukumā. Piemēram, dāņu kompānijas “Grundfos” sūkņa ALPHA2L 25-40-180 nosaukums ļauj saprast, ka sūkņa modelis ALPHA2L paredzēts montēšanai uz 25 mm diametra caurulēm, tā radītā ūdens staba augstums ir 40 dm–4 mm un sūkņa montāžai nepieciešama 180 mm vieta.
Vissarežģītāk ir aprēķināt, cik lielas jaudas sūknis nepieciešams. Šiem aprēķiniem vajadzēs speciālista padomu, jo jāņem vērā ne tikai mājas platība, bet arī plānotais temperatūras kritums sistēmā, sistēmas garums un tās hidrauliskā pretestība, sazarojums, ventiļu un regulatoru daudzums. Var izmantot arī internetā atrodamos cirkulācijas sūkņu jaudas aprēķina kalkulatorus.
Kad iegūts aprēķinu rezultāts, pašam paredzēt papildu jaudas rezervi nav nepieciešams. Parasti šo rezervi speciālisti jau iekļauj aprēķinos. Liekā jauda radīs vien nelietderīgu elektroenerģijas patēriņu.
PADOMI
• Sūkņa montāža, it īpaši izmantojot lodējamās polipropilēna caurules, ir samērā vienkārša. Parasti sūkņa komplektā ietilpst gan blīves, gan nepieciešamie savienojumi. Atliek vien pielodēt savienojumus ar attiecīgo vītni un pieskrūvēt sūkni.
• Pirms sūkņa ieteicams sistēmā ievietot sietiņa filtru. Tas neļaus sūknī nokļūt svešķermeņiem, kas var būt palikuši cauruļu montāžā. Pēc sūkņa vēlams pretplūdes vārsts, kas pasargās no hidrauliskajiem triecieniem gadījumos, kad pārtrūks elektroenerģijas padeve. Tāpat pirms un pēc sūkņa der ierīkot ventiļus, lai nepieciešamības gadījumā sūkni varētu nomainīt, neizlaižot no sistēmas ūdeni.
• Slēgtā sistēmā sūkni ierīko vietā ar viszemāko siltumnesēja temperatūru, parasti uz atpakaļgaitas caurules netālu no apkures katla. Ja sūkni izmanto cirkulācijas nodrošināšanai siltajā grīdā, to ierīko tikai uz turpgaitas caurules.
• Pats sūknis jānovieto tā, lai tā rotora ass atrastos horizontāli!
• Sūkņa tuvumā jābūt elektroenerģijas rozetei, turklāt ar zemējuma kontūru.
• Pēc sūkņa montāžas to drīkst ieslēgt tikai tad, kad tas piepildīts ar siltumnesēju (atgaisots).
• Izvēloties sūkni, nevajadzētu iegādāties mazpazīstamu firmu ražojumus. Tādējādi jūs ietaupīsiet dažus eiro, taču riskējat ziemas spelgonī palikt bez siltuma. Labāk izvēlēties Eiropā atzītu kompāniju sūkņus. To cenas atkarībā no ražotāja un modeļa ir no 50 līdz vairākiem simtiem eiro.
