Bez apkures sistēmas neiztikt. Kādu to nosaka direktīvas? 0
Lai gan klimats kļūst siltāks, bez apkures sistēmas neiztikt. Atjaunojamo resursu – malkas, organiskas izcelsmes granulu un kūdras – izmantošana ir videi draudzīgāka. Tehnoloģijas ļauj, saprātīgi kombinējot vietējos energoresursus, izveidot efektīvu, ekonomisku un ekoloģisku apkuri.
Šobrīd populāri ir cietā kurināmā (malka, granulas, kūdra) apkures katli, tāpat izmanto ievestās gāzes un dīzeļdegvielas apkures katlus.
Mazjaudīgie katli kļūs dārgāki
Tomēr mūsdienīgas mājas apsildes sistēmas izvēle ir sarežģīts jautājums, kurā arvien lielākas korekcijas ievieš ES regulējums.
“No 2020. gada 1. janvāra stingrākas prasības mazas jaudas cietā kurināmā katlu emisijām un energoefektivitātei nosaka Ekodizaina direktīva,” stāsta Aivars Ģinis, firmas “Fan” direktors.
“Tā atļaus ES ražot un tirgot tikai tādus cietā kurināmā apkures katlus, kuru ekodizains atbildīs 5. klasei. Viss jau būtu labi, tikai šo katlu izmaksas būs aptuveni divas reizes lielākas nekā pašreiz tirdzniecībā esošajiem. Latvijā apmēram pusi no teritorijas aizņem mežs – lielisks atjaunojams vietējais kurināmais. Mazās jaudas katli ir īpaši svarīgi lauku apvidos un piepilsētās, kur nav iespējams ierīkot centralizētu siltuma apgādi. Tādēļ tiem, kas plāno apkures katlu uzstādīšanu, vajag pasteigties līdz 1. janvārim iegādāties ekonomiskos katlu modeļus, pirms tie kļuvuši pircējam krietni dārgāki. Mūsu apstākļos īpaši rekomendējami ir kombinētie katli, kuros vienlaikus var kurināt gan malku, gan granulas. Ikdienā var kurināt malku, ja nepieciešams atstāt māju un doties uz pilsētu, – granulas. Piedevām šobrīd pārdošanā esošajiem modernajiem katliem ir teicams lietderības koeficients, granulām ap 90% un malkai ap 80%. Pērkot jāatceras, ka čuguna katlu kalpošanas laiks ir vairākas reizes garāks nekā tērauda katlu.”
Jaudai jāatbilst platībai
Apkures iekārtas vēlamo jaudu nosaka apkurināmā platība. To aprēķina kā 1 kW jaudu uz 1 m2, pieņemot, ka griestu augstums ir 2,5 m. Mazai 50 m2 mājiņai noder krāsns, kuras jauda ir 5 kW. Savukārt 150 m2 mājai komfortam nepieciešami 15 kW jaudas.
Tomēr rādītāju pamatīgi ietekmē mājas siltumnoturība, tās vēdināšanas sistēma un prognozējamā ārtelpas temperatūra ziemā.
Arī ventilācija ar rekuperāciju krietni samazina vajadzību pēc liekas katla (krāsns) jaudas. Jāatceras, ka jaudīgākām krāsnīm ir lielāks kurināmā patēriņš, un pārāk liela jaudas rezerve nozīmē, ka daļa siltuma netiks izmantota lietderīgi.
No katla jaudas atkarīga arī tā cena, tādēļ nepieciešams izvēlēties atbilstošāko, tikai ar taupību nevajag pārspīlēt. Speciālisti iesaka pie katla nepieciešamās jaudas drošībai pievienot 15–30%. Un vēl.
Izvēloties apkures sistēmu, laikus jāpārdomā, vai tuvākā laikā pie mājas netiks veiktas kādas piebūves (oranžērija, vannasistaba, mansards utt.) un paplašināta apkurināmā platība.
Tādā gadījumā, iespējams, ir nepieciešams katls ar rezervi arī projektējamai platībai. Vai arī var padomāt par otra, papildu apkures veida ierīkošanu.
Vadīt attālināti vai stāvēt klāt
Apkures sistēmas izvēlē viens no dominējošiem rādītājiem ir lietotāja ērtība. Skalas vienā pusē liekama programmējama automātiskā elektriskā apkure, kuru var vadīt attālināti.
Tas ir ļoti ērti un dārgi. Pretējā ērtību pusē – tradicionālā malkas krāsniņa, kura laikus jāiekurina un pareizā laikā jāaizver aizbīdnis, kad tā ir izkurējusies.
Malkas sagādāšana, sagatavošana, uzglabāšana un ienešana ir darbietilpīga. Toties siltuma izmaksas vislētākās un siltums viskomfortablākais. Pēdējā laikā novērojama tendence kombinēt apkures veidus.
Piemēram, siltumsūkni kombinēt ar malkas apkuri. Ja krāsni vai kamīnu novieto dzīvojamā zonā, tad durtiņas izvēlas no stikla.
Dažādība ir arī siltumnesēja izvēlē, tas var būt gaiss, ūdens vai speciāls šķidrums. Ja izmanto karsto gaisu, to novada ar īpašām ventilācijas atverēm, kas savienotas ar telpām.
Šķidrā siltumnesēja novadīšanai izmanto radiatorus vai zemgrīdas cauruļu sistēmas. Ne mazāk svarīgs faktors ir apkures cena ilgtermiņā. Kopējās izmaksas sastāda apkures sistēmas apkalpošanas izmaksas un kurināmā izmaksas. Pie vienreizējām izmaksām pieskaita apkures sistēmas ierīkošanas izmaksas.
Jo katlam (apkures sistēmai) ir lielāka automatizācijas pakāpe, jo lielāks ir tā sniegtais komforts un dārgākas ierīkošanas izmaksas. Tiesa, līdzekļus izdodas ietaupīt no precīzi ieprogrammēta siltumenerģijas patēriņa režīma.
Tomēr būs saimnieki, kas ne ar ko nevēlēsies aizvietot podiņu krāsns mājīgumu un degošas malkas sprakšķus.
Labāk malku kombinēt ar granulām
Malka ir ļoti darbietilpīgs kurināmais un ziemā piesien pie mājas, jo krāsns jākurina bieži. Tādēļ daudzi izmanto kombinētos katlus, kurus manuālā režīmā var kurināt ar malku vai skaidu briketēm, savukārt automātiskajā režīmā – ar granulām.
Granulu katls atkarībā no tā tilpuma ir jāuzpilda reizi nedēļā, un tas darbojas automātiski.
Standarta komplektācijā ietilpstošā katla bāzes automātika ar fotorezistora palīdzību kontrolēs degšanu, regulēs granulu padevi un kurtuves ventilāciju, lai nodrošinātu iestatīto ūdens temperatūru.
Malka sniedz ekonomiju, granulu priekšrocība ir iespēja mājā izveidot mūsdienīgu, automatizētu apkures sistēmu. No energoresursu taupības viedokļa tāpat svarīgi ir izmantot hronotermostatu, kas ļauj temperatūru regulēt ilgākā laika posmā. Standarta komforta režīms telpās ir 21…22 oC grādi.
Naktīs telpās temperatūra var būt ap 19 oC. Ejot uz darbu, telpu temperatūru var pazemināt par 3 oC. Atnākot no darba, telpas 20 minūšu laikā var iesildīt komforta stāvoklī.
Un beidzot – ierīkojot apkures sistēmu, var padomāt par izskatīgiem radiatoriem, jaunie dekoratīvie čuguna radiatori būs kārtīga interjera rota…
