Apkure jāsakārto visā namā 0
Lietpratēji ir vienisprātis – aprīkojot sildķermeņus jeb radiatorus ar siltuma regulatoriem un siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem, ēkas siltuma noturība nepalielinās. Būtisku siltuma ietaupījumu var panākt namos, kuros vienlaikus veikta gan ēkas būvkonstrukciju siltināšana, gan modernizēta vai pārbūvēta apkures sistēma.
Pats vienkāršākais un lētākais
Uzņēmuma “Mesa Latvia” projektu vadītājs Pēteris Ūsiņš atzīst, ka daudzstāvu namos jau izbūvētās apkures sistēmas modernizēšana, aprīkojot radiatorus ar šīm ierīcēm, ir pats racionālākais, vienkāršākais, reizē pats lētākais atrisinājums. Tiesa, tie jāuzstāda visos nama dzīvokļos katram sildķermenim.
Šāda apkures modernizēšana un uzskaites ieviešana, viņaprāt, ir gana efektīva un atmaksājas samērā ātri. Vislielākais efekts būs deviņu stāvu vai augstākos namos. Radiatoru aprīkošana ar siltuma regulatoriem un siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem jau ir īstenota daudzos daudzstāvu namos Rīgā, Jelgavā, Ludzā un citās pilsētās.
Ietaupīt tomēr var
Rīgas Rigondas gatves 7. nama pārvaldnieks Viesturs Daibe stāsta, ka 602. sērijas deviņstāvu nams ar 36 dzīvokļiem atjaunots pirms trim gadiem, vienlaikus visos dzīvokļos radiatori aprīkoti ar siltuma regulatoriem un alokatoriem. Nama iemītniekiem tas ļaujot samazināt izdevumus apmēram divreiz. Kāds varētu būt ietaupījums no siltuma regulatoriem un alokatoriem naudas izteiksmē, to, viņaprāt, esot grūti salīdzināt gan tāpēc, ka kopš 2010. gada siltuma cenas ir ievērojami cēlušās, gan tāpēc, ka nams ir siltināts.
Uzņēmuma “Nekustamā īpašuma pārvalde” namu pārvaldnieks Arnis Skudra vēsta, ka, piemēram, Rīgā, Maiznīcas ielā 12, neatjaunotā nama 1. korpusa dzīvokļos, kur radiatori aprīkoti ar siltuma regulatoriem un alokatoriem, par pagājušā gada decembri iedzīvotājiem bija jāmaksā 1,28 lati par kvadrātmetru. Turpretim 2. korpusa dzīvokļos, kur šo ierīču nav, decembra rēķins bijis 1,60 lati par kvadrātmetru.
Arī viņš atzīst, ka ar tiem nav iespējams palielināt ēku siltuma noturību, izdevumu ietaupījumu galvenokārt panāk, dzīvokļa īpašniekam pašam regulējot siltuma pieplūdi atsevišķi katrā telpā.
Cits risinājums
Kā stāsta uzņēmuma “Mesa Latvia” pārstāvis, cits risinājums ir vertikālās apkures sistēmas vietā namā izbūvēt horizontālo divcauruļu apkures sistēmu, pārbūvētās apkures sistēmas siltuma ievadā uzstādot siltuma skaitītāju katram šā nama dzīvoklim. Taču šāda pārbūve ir gan sarežģīta, gan dārga.
“Diemžēl visos padomju laikmeta celtajos daudzstāvu dzīvojamos namos ir izbūvētas vertikālas apkures sistēmas, tāpēc kaut ko pārbūvēt vienā dzīvoklī nav prāta darbs. Būtībā tas arī nav iespējams,” atzīst Pēteris Ūsiņš.
Iedzīvotājiem jāvienojas
Viņaprāt, par apkures sistēmas modernizēšanu vai pārbūvi vai vēl kādiem citiem risinājumiem daudzstāvu nama iedzīvotājiem vērts domāt, ja viņi vienojušies par ēkas atjaunošanu – siltināšanu, logu un durvju nomaiņu utt. Kā zināms, namu atjaunošanas ietvaros arī par apkures sistēmas pārbūvi var saņemt valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu.
Arī Rīgas Enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs atzīst, ka siltuma patēriņa samazināšanā vislielākais ieguvums ir tajos namos, kur vienlaikus veikta gan ēkas būvkonstrukciju siltināšana, gan apkures sistēmas pārbūve.
“Siltuma patēriņa uzskaiti jau var ierīkot arī visos viena nenosiltināta nama dzīvokļos, kas jau ir īstenota daudzos namos. Bet tādu patiesībā nemaz nav daudz. Ja dzīvokļu īpašnieki spēj vienoties par kādu vienu uzlabojumu, tad parasti pie tā vien neapstājas,” viņš piebilst.
Viņaprāt, ja viena nama iedzīvotāji spēj savā starpā vienoties, tad vezums izkustēsies no vietas un siltuma rēķinus var samazināt. Bet, lai tos samazinātu, apkure ir jāsakārto gan katrā dzīvoklī, gan visā namā – tikai tad tam ir jēga.
Prāvi izdevumi
Pēteris Ūsiņš lēš, ka siltuma maksas sadalītāju uzskaites sistēmas ieviešana padomju laikmeta apbūves piecstāvu namā (ar trim kāpņu telpām un ar aptuveni 130 sildķermeņiem) maksātu aptuveni 30 latu, rēķinot par vienu sildķermeni. Savukārt termoregulatoru uzstādīšana var maksāt no 30 latiem vienam sildķermenim.
Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvis Juris Golunovs atminas, ka apmēram pirms gada Cēsīs īstenotā piecstāvu nama renovācijas projektā apkures sistēmas pārbūve ar horizontālo siltuma sadali un siltumenerģijas skaitītājiem katram dzīvoklim maksāja aptuveni divdesmit vienu latu par vienu dzīvokļa platības kvadrātmetru. Savukārt siltuma maksas sadalītāju sistēmas ieviešana piecstāvu ēkās līdz šim maksājusi no sešiem līdz desmit latiem par vienu dzīvokļa platības kvadrātmetru – atkarībā no darbu gaitā nomaināmo cauruļvadu garuma.
Pēteris Ūsiņš skaidro, ka padomju laika apbūves sērijas piecstāvu namā, pārbūvējot apkures sistēmu, vienam dzīvokļa īpašniekam jārēķinās ar 1200 līdz 2000 latiem. Izdevumi atkarīgi no dzīvokļa platības un no apkures sistēmas pārbūvē izmantotajiem būvmateriāliem.
Fakti * Alokatori ir ierīces, kas nolasa sildķermeņa temperatūru no mēneša pirmā līdz pēdējam datumam un laiku, kādu sildķermenis atradies šajā temperatūrā. Bet tie neuzskaita megavatstundas, tāpēc ar tiem nevar uzzināt, cik jāmaksā par siltumu. * Uzskaite iegūst jēgu tikai mēneša beigās, kad ir apkopoti visu dzīvokļos uzstādīto alokatoru rādījumi un ir noskaidrots, kāds bijis siltuma patēriņš visā namā. * Savukārt siltumenerģijas skaitītājs ir ierīce, kas mēra siltumenerģiju – lielākie megavatstundās, mazākie – kilovatstundās, tādējādi ar to palīdzību jau var noteikt izdevumus. |
