Apkopjam hortenzijas pavasarī. Steidzamie darbiņi 0
Ir pēdējais brīdis dārza hortenziju apgriešanai, lai augs velti neiztērē spēkus to dzinumu veidošanai, kurus nogriezīs. Siltais pavasaris šogad agrāk licis mosties un sarosīties pumpuriem.
Samazina lieko
Jo agrāk hortenzijas apgriež, jo labāk. Dārzā populārās kokveida (kā lieli krūmi) un skarainās (aug līdzīgi ceriņkrūmiem) hortenzijas zied uz šāgada jaunajiem dzinumiem. Tātad vecos pērnos var droši griezt, cik zemu vēlas.
Rēķinās, ka hortenziju pieaugums gadā labos augšanas apstākļos var būt pat metrs.
Pirmos dzīves gadus dārza hortenzijas griež zemu (ap 20 cm), lai tās veido kuplāku ceru, dzen jaunus dzinumus.
Vēlākos gados hortenziju augumu var regulēt pēc vajadzības, piemēram, skarainās hortenzijas var griezt, cik zemu vēlas. Tās dzīs snaudošos pumpurus pat no kaila stumbra stumbeņa. Arī skarainās hortenzijas, apgriežot zemu, var audzēt kā krūmus. Taču tikpat labi tās var audzēt uz viena augsta stumbra līdzīgi kā rozes.
Kokveida hortenzijas parasti apgriež 20–30 cm zemu. Taču tad krūms nebūs ražena auguma, zudīs daļa efekta. Labi saaugušu krūmu pavasarī var apgriezt metra augstumā. Kad izaugs jaunie dzinumi, krūms jau būs aptuveni 2 m augsts.
Sevišķi skaisti kā balts kalns ar milzīgām ziedkopām zied populārā šķirne ‘Annabelle’.
Veido balstu
Ja ziedkopas milzīgas, tās mēdz nolīkt, arī paši dzinumi izgāžas, sevišķi pēc lietus. Tāpēc tagad būtu jāparedz kāds balsts. Visvienkāršākais veids, kā stiprināt krūmu, ir iedzīt vidū stingru mietu un pie tā stiprināt auklu, ar kuru apņem dzinumus. Mazākiem krūmiem der arī balsti, kādus lieto peonijām.
Mēslo un mulčē
Hortenzijas mēslo ar tām paredzēto pilnmēslojumu. Dodot pirmajā reizē marta beigās, aprīļa sākumā, tas stimulēs dzinumu veidošanos, bet, mēslojot otro reizi aprīļa beigās, maija sākumā, tas sekmēs dzinumu augšanu.
Sakoptos augus mulčē. Apdobēm uzber auglīgu kūdras un melnzemes maisījuma slāni, jo laistot tas parasti noskalojas. Lai tā nenotiktu, dobes noklāj ar pāris centimetru biezu priežu mizas mulčas kārtiņu. Tā arī pasargās no izkalšanas (hortenzijas ir ļoti mitrumprasīgas). Tas sevišķi atmaksājas sausās vasarās.
Bagātīgi ziedējusi ražena auguma hortenzija jau vienā gadā var izlietot visus barības krājumus augsnē, tādēļ noteikti jāmēslo. Barības trūkums mēdz būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc hortenzija nezied vai slikti aug. Tā var notikt jau otrajā gadā pēc iestādīšanas, kad stādaudzētavā labi mēslotais augs pēkšņi nonāk dobē, kurā trūkst ierasto barības vielu.
Pirms un pēc mēslošanas un arī turpmāk hortenzijas bagātīgi laista. Kad sazaļo lielās lapas, augi no ūdens trūkuma var ciest pat lietus laikā.
Pārstāda vecās
Tagad var pārstādīt arī krūmus, kas aug nevietā. Uz jaunu dārza dobi iespējams pārcelt pat ļoti lielus un vecus augus. Hortenzijām ir kompakta sakņu sistēma. Pārstādot cenšas izrakt pēc iespējas lielāku sakņu kamolu, netraumējot saknes. Augu krietni apgriež, labi salaista. Jāuzmanās neiekaltēt sakņu kamolu. Ja vecu krūmu pārvieto kaut kur tālu, jaunajā vietā pilnīgi citos apstākļos tas var arī neieaugties.
Dažus gadus augušos var pārstādīt droši. Tas pat būtu jādara, ja stāds negrib un negrib augt, lai arī augsne bijusi laba un tas laistīts un mēslots. Tad nav vērts mocīties – pieredze liecina, ka citā vietā tas pats stāds jutīsies un augs daudz labāk.
Ar jaunu hortenziju stādīšanu vajadzētu pagaidīt, kamēr augsne iesils. Stādus gan var pirkt kaut tūliņ, lai izvēlētā šķirne būtu pa rokai.
