Apķēpāts piemineklis represētajiem 2
Krievijas Komi Republikas Intas pilsētas varasiestādes apsolījušas notīrīt divus ar melnu krāsu uzkrāsotos kāškrustus, ko nezināmi ļaundari uzķēpājuši piemineklim Staļina režīma represijās bojāgājušajiem Latvijas pilsoņiem Intas Austrumu kapsētā. Vakar speciālistiem bija jānovērtē situācija un jāmēģina novērst vandalisma akta sekas, tas ir, jānotīra krāsojums.
Piemineklis visiem gulaga nometnēs ieslodzītajiem bojāgājušajiem latviešiem ”Dzimtenei” ir unikāls un leģendārs objekts, jo ir pirmā piemiņas zīme represētajiem Padomju Savienībā. Tās uzstādīšanu puslegālā veidā panāca 1956. gada 29. jūlijā, pateicoties represēto latviešu uzņēmībai, īsi pirms viņiem tika ļauts atgriezties Latvijā. Betona pieminekļa autori bija represētie Edvarts Sidrabs un Ādolfs Puntulis.
Būvi sākotnēji oficiāli noformēja kā kapa plāksni vairākiem konkrētiem Intas Austrumu kapsētā apbedītajiem izsūtītajiem. Ap 2,5 m augstais monuments attēlo sievieti latviešu tautastērpā – Māti Dzimteni. Ozola zars, ko tā tur labajā rokā, simbolizē izturību.
Dzijas kamols kreisajā rokā ir mūžīgas piemiņas un līdzjūtības zīme. Trīs auseklīša zīmes nozīmē atmošanos no tumsības un gaišo nākotni. Piemineklis nozīmīgs arī ar to, ka ir viens no objektiem, ar kura sakopšanu aizsākas Latvijas aktivitātes latviešu represēto piemiņas vietu apzināšanā un saglabāšanā Krievijā. 2008. gadā noslēgtā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvalstu vienošanās par kapu statusu paredz abu pušu kara un represiju upuru piemiņas saglabāšanu un piemiņas vietu iekārtošanu abās valstīs.
Pirmais par pieminekļa apgānīšanu plašākai sabiedrībai pavēstīja ar nevalstisko Krievijas cilvēktiesību aizstāvības un piemiņas organizāciju “Memoriāls” saistīta fonda “Sabiedriskais verdikts” (“Общественный вердикт”) jurists Ernests Mežaks. “Vai Komi Republika ir kaut kāda nolādēta vieta?
It kā mums nepietiktu jau ar to, ka republikas galvaspilsēta Siktivkara kļuvusi par pašu Covid-19 inficētāko pilsētu Krievijā. (..) Kaut kādi pamuļķi Intā uz PSRS pirmā pieminekļa GULAG upuriem uzkrāsojuši divas svastikas,” savā “Facebook” vietnē 12. aprīlī ierakstīja latviešu cilmes cilvēktiesību aktīvists. Ieraksts īsā laikā guva plašu izplatību, un nākamajā dienā Latvijā par notikušo informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“V”). Ministrs norādīja, ka Latvijas vēstniecība Maskavā iesniegusi Krievijai notu, pieprasot nodrošināt pienācīgu cieņu represēto piemineklim, kā to paredz starpvalstu līgums.
Jāpiebilst, ka 2012. gada augustā pieminekļa restaurācijā Latvijas valsts ieguldīja 14,5 tūkstošus latu. Darbus organizēja Brāļu kapu komiteja. Tās priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš par apķēpāšanas gadījumu saka: “Bieži ar tādām lietām saskarties neiznāk, taču ik pa brīdim tās notiek. No muļķiem neviens nav pasargāts, un pie mums Latvijā jau arī tā ir gadījies. Tā ir tāda agresīva attieksmes paušana.
Latvijas vēstniecība ir nosūtījusi Krievijai notu, un vietējai varai par pieminekli jātur rūpe. Lai tagad viņi ar to tiek galā. Bet ar tīrīšanu var rasties problēmas. Jāskatās, kādu līdzekli izmantot un lai arī laiks būtu piemērots. Citādi var nodarīt vairāk posta nekā notīrīt.”
Piemineklis Intā ir ļoti pazīstams un augstu vērtēts. Komi Republikas ziņu vietne “komiinform.ru” atzīmē, ka tas ir viens no Piepolārā reģiona simboliem. Austrumu kapsētā, kurā tas atrodas, kopš 20. gadsimta 40. gadiem individuālos apbedījumos glabāja nometnēs un cietumā mirušos, bet 50. gados to sāka izmantot arī pilsētas vajadzībām. Tajā 1990. gadā novietots arī piemineklis represētajiem lietuviešiem “Sērojošais Kristus”. Kopš 80. gadu beigām kapsētai ir represiju upuru memoriāla statuss.
Vandalisma akts izdarīts ap 1. aprīli, un vispirms par to Intas pilsētas administrācijai ziņojis vietējā muzeja darbinieks, kas notikušo ievērojis nejauši, ejot piemineklim garām. Par to informētas arī likumsargāšanas struktūras. Tomēr medijiem paziņot notikušo pilsētas administrācija “nav atzinusi par piemērotu” – sniega sega kapsētā tobrīd bijusi pārāk bieza, lai sāktu kādus darbus, un uzreiz ķerties pie memoriāla sakārtošanas neesot bijis iespējams.
Proti, klimatiskie apstākļi Intā ir tādi, ka piemiņas zīmes un citi tamlīdzīgi objekti apkopjami tikai pēc sniega nokušanas un siltāka laika iestāšanās. Parasti tas notiek maija pirmajās dienās, bet šogad darbus var sākt ātrāk, jo laiks jau šobrīd ir saulains un gaisa temperatūra tuvojas nullei.
Intas pilsētas administrācijas vadītāja Larisa Titoveca vietējiem medijiem solījusi, ka “bez likumsargāšanas orgānu uzmanības šis vandalisma akts, bez šaubām, nepaliks”. Titovecas vērtējumā, tāda rīcība laikā, kad valstī plosās Covid-19, ir “ne tikai zemiska, bet arī provokācija”. Jāpiebilst, ka runa ir ne tikai par pieminekļa apgānīšanu – kāškrusta zīmes atveidošana Krievijā ir aizliegta ar likumu.
