Māris Antonevičs: Nederīgās pases būs derīgas vēl līdz 2023. gada 30. aprīlim. Naudas sods arī netikšot piemērots – kāda labvēlība! 21
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” – dažreiz kā skaitāmpantiņu mēdz atkārtot atbildīgās amatpersonas, kad kāds mēģina iežēlināt, sakot, ka nav zinājis par likumā noteikto pienākumu vai arī ikdienas steigā piemirsis par to. Neko darīt – soda nauda, kavējuma procenti u.c., kas nu tur paredzēts.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186. pants paredz sodu līdz 35 eiro par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta. Par sodu mēdz atgādināt arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kad ziņo par pases termiņa beigām.
Bet kas notiek, ja likumpārkāpums ir noticis nevis pilsoņa aizmāršības vai ļaunprātības dēļ, bet valsts iestādes neizdarības vai vēl plašāk – atbildīgo amatpersonu politiskās mazspējas dēļ?
Veids, kādā iekšlietu ministrs – iepriekš par profesionāli daudzinātais, bet līdz ar iekļaušanu apvienības “Attīstībai/Par” vēlēšanu sarakstā par pilnvērtīgu politiķi kļuvušais – Kristaps Eklons piedāvājis risināt problēmu ar PMLP nespēju nodrošināt personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, patiesībā ir valsts pārvaldi un tiesiskumu apkaunojošs.
Problēma asi iezīmējās jau viņa priekšgājējas Marijas Golubevas laikā, kad atklājās – iestāde īsti nav gatava tam, ka pēc kovida ierobežojumu atcelšanas daudzi pilsoņi steigs klātienē noformēt pases un ID kartes, turklāt negaidīti atklājies (kam gan nevajadzēja būt nekādam pārsteigumam), ka tieši 2022. gadā daudziem personu apliecinošiem dokumentiem beigsies derīguma termiņš.
Par rindām pie PMLP nodaļām jau daudz ziņots kopš pavasara, nepārtraukti solot to risināt, taču joprojām nepietiekami. Tāpēc nupat pēc iekšlietu ministra priekšlikuma valdība atbalstījusi grozījumus “Personu apliecinošu dokumentu likumā”, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, tomēr varētu izmantot šos dokumentus savu pamattiesību īstenošanai valsts iekšienē vēl līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Ak jā, sods arī netikšot piemērots. Kāda labvēlība!
Tāda dīvaina situācija – pases ir nederīgas un vienlaikus derīgas. Protams, labi, ka valdība vismaz neizliekas, ka problēma vispār neeksistē.
Tomēr aizdomas, ka šoreiz sarosīties likusi atziņa, ka viss var novest līdz daudz lielākām nepatikšanām.
Ja valsts vainas dēļ pilsonis nesaņem personu apliecinošu dokumentu un tā dēļ viņam tiek atteikta iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās, tas ir viņa pamattiesību un Satversmes pārkāpums (Satversmes 8. pants: “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.”; 101. pants: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā…”)
Un tas jau varētu kļūt par iemeslu konstitucionālām sūdzībām līdz pat variantam ar vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu. Nu tad, protams, jārīkojas.
