“Cīņa ar invazīvajām sugām ir labs veids, kā izgāzt kovidlaikā sakrātās dusmas.” Uz radikālu rīcību mudina DAP ģenerāldirektors 10
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Cīņa ar invazīvajām sugām ir labs veids, kā izgāzt kovidlaikā sakrātās dusmas un apspiestās emocijas,” uz radikālu rīcību mudina Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Savās lauku mājās Lielstrodu ciemā viņš jau bargi vērsies pret gliemjiem, latvāņiem un citiem Latvijas florā un faunā neiederīgajiem.
Atmasko agresīvos augus
Dabas aizsardzības pārvalde aicina ziņot par invazīvo augu un dzīvnieku izplatību interneta adresē http://bit.ly/invazivs. Šajā vietnē arī var iepazīt, kuras tad īsti ir tās invazīvās sugas.
“Taču ar paziņošanu vien līdzēts nebūs. Katram pašam vispirms jāmēģina tikt galā ar netīkamo atklājumu savā īpašumā,” iesaka Andrejs Svilāns.
Tagad ir labs laiks, lai nīdētu vienus no agresīvākajiem ieceļotājiem – Sosnovska latvāņus. Protams, lai tiktu galā ar lielajām plantācijām, vajadzīga kompleksa pieeja, jāstudē profesionāļu ieteikumi.
Taču, ja dārza tuvumā parādījušies daži eksemplāri, šie slepenie izlūki jāneitralizē nekavējoties, neļaujot tiem savairoties. Tagad zeme atlijusi mīksta, latvāņu virszemes daļas rabarberu lapu lielumā, bet saknei nav izveidojušās bārkšsaknes un tā vēl diezgan viegli izraujama.
Pirms cīņas uzvelk apģērbu, kam netiek cauri auga sula. Rokās – ūdensnecaurlaidīgus cimdus.
Sejsargam der Covid-19 profilaksei paredzētais vizieris. Augu pēc iespējas dziļāk nocērt ar lāpstu. Cenšas atrakt un izraut arī atlikušo pazemes daļu. Ja zaļo neliešu vairāk, tos vismaz regulāri appļauj ar izkapti, mačeti, sirpi, lai nepieļautu uzziedēšanu un sēklu veidošanos.
Ar trimmeri pļaut nav ieteicams, jo tad sula šļakstās uz visām pusēm. Dzīvelīgā auga nīcināšanu pabeidz, uzberot centriem sauju sāls (var izmantot atlikumus no celiņu kaisīšanai lietotā). Sāls dabai nodarīs mazāku kaitējumu nekā latvānis.
Ierobežot latvāņus sevišķi svarīgi ūdenstilpju malās, jo straume sēklas var aiznest uz jaunām iekarojumu vietām. Ja nekā nevar tikt galā ar latvāni, var ņemt talkā pat glifosātu saturošas indes. Taču to nedrīkst darīt ūdenstilpju tuvumā, jo šis līdzeklis visām zemūdens būtnēm ir sevišķi bīstams.
Otrs augs, kura invāzija strauji iet plašumā, ir Kanādas zeltgalvīte. Daži dārzmīļi to pat paši ienes savā dārzā kā smuku puķīti.
Ja kāds puduris pamanīts, to nekavējoties iznīcina. Lielākas audzes pļauj, cik spēj. Zeltslotiņas nesējas vietā, kur jau ir bagātīga augu velēna. Taču tā pēkšņi var parādīties arī pļavā, kur sēkla atradusi, piemēram, kurmja rakumu.
Nodzirda postīgos kaitēkļus
Salīdzinoši jaunāka nelaime, kas strauji iet plašumā, ir Spānijas kailgliemeži. Patlaban tie mostas un siltumā sāk domāt par rīšanu un vairošanos.
Tādēļ katrs notvertais ir īpaši vērtīgs. Andrejs Svilāns tiem gatavo alus lamatas. Spāņu kailgliemežus dabas aizstāvis apkaro Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.
Dabai draudzīga un viegli realizējama metode ir dzirdīt gliemežus ar alu.
Labākais ir dārgais nepasterizētais vai porteris (aromāts tālu jūtams). Lētais skārdeņu alus nav tik kārdinošs. Plakanas plastmasas kārbas saliek pa dārzu, ielej tajās alu un uzliek viļņotā šīfera loksni. Tādas vietiņas vilinās uz alu kāros gliemjus, tāpat kā cilvēkus atvērtās āra terases. Lamatās iekritušos savāc.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
