Apkaro naudas atmazgāšanu: EK izveido jaunu melno sarakstu 0
Eiropas Komisija izveidojusi jaunu melno sarakstu, kurā ierindotas 23 jaunattīstības valstis ar banku sistēmām, kurās ir stratēģiski trūkumi un kas vāji sagatavotas cīņai pret naudas atmazgāšanu un teroristisku organizāciju finansēšanu.
Jaunā saraksta mērķis ir pilnveidot ES finanšu sistēmas aizsardzību pret naudas atmazgāšanu un teroristisku organizāciju finansēšanu.
Sarakstā iekļauto valstu bankām jāveic stingrākas pārbaudes par darījumiem ar klientiem un firmām no augsta riska trešajām valstīm, lai atklātu jebkādas aizdomīgas izcelsmes naudas plūsmas. Jaunajā pārbaudes metodoloģijā izmantoti stingrākie noteikumi, ko paredz Piektā direktīva cīņai pret naudas atmazgāšanu, kas stājās spēkā 2018. gada jūlijā.
“Mēs esam iedibinājuši efektīvāko sistēmu pasaulē cīņai pret naudas atmazgāšanu,” paziņojusi ES tieslietu komisāre Vera Jourova, “taču mums jābūt pārliecinātiem, ka netīrā nauda no citām valstīm nenonāk mūsu finanšu sistēmā. Netīrā nauda dod iespēju darboties organizētajai noziedzībai un teroristu grupējumiem.” Komisāre Jourova aicināja sarakstā iekļautās valstis “ātri izlabot trūkumus”, piebilstot, ka “EK ir gatava kopīgam darbam šajā jomā mūsu kopīgās interesēs”.
Saraksts veidots, balstoties uz 54 teritoriju finanšu sistēmu analīzi, ko EK veica sadarbībā ar dalībvalstīm un publiskoja pagājušā gada novembrī. Tika izvērtētas valstis un teritorijas, kam ir sistēmiska ietekme uz ES finanšu sistēmas integritāti un ko Starptautiskais valūtas fonds uzskata par ārzonu finanšu centriem. EK darba grupa secināja, ka 23 valstīm ir stratēģiski trūkumi cīņā pret naudas atmazgāšanu un teroristisku režīmu finansēšanu.
Vairākas no šīm valstīm ir jau iekļautas pašreizējā ES sarakstā, kurā ir 16 valstis. Jauno sarakstu paredzēts iesniegt Eiroparlamentam un Eiropadomei, kur tas jāizskata mēneša laikā. Ja saraksts tiks apstiprināts, tas krietni apgrūtinās ES banku darbību, jo būs daudz stingrāk jākontrolē naudas izcelsme un finanšu darījumi ar banku klientiem minētajās valstīs.
EK turpinās pārraudzīt sarakstā iekļauto valstu darbību savas finanšu sistēmas pilnveidošanā un sāks izvērtēt arī citu valstu finanšu sistēmas atbilstību stingrākām prasībām.
2018. gada jūlijā EK pieņēma Piekto direktīvu cīņai pret naudas atmazgāšanu, ievērojami nostiprinot ES regulu ietvaru cīņā ar nelikumībām finanšu jomā un paredzot informācijas atklāšanu par patiesā labuma guvējiem ārzonās reģistrētās čaulas firmās.
Informācijas ieguvē EK aktīvi sadarbojas ar Finanšu darba grupu un Eiropolu.
ASV Finanšu ministrija asi kritizējusi EK ārzonu sarakstu, kurā iekļautas tādas valstis kā Saūda Arābija, Panama un vairākas ASV teritorijas, piemēram, Virdžīnu salas Karību jūrā, nosaucot to par kļūdainu. Neapmierinātību paudušas arī vairākas Eiropas Savienības valstis (Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste), kas nevēlējās Saūda Arābijas iekļaušanu šajā sarakstā, taču nesekmīgi, atzīmē izdevums “Politico”. ASV Finanšu ministrija noraidījusi Briseles ierosmi un paziņojusi, ka “neuzskata, ka ASV finanšu iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Komisijas izveidotais saraksts”.
