Pēteris Apinis: Vismaz trešo daļu no mirstības skaitļiem veido nevis vīrusa, bet smēķēšanas nāves
94
Pēteris Apinis, ārsts, “RīgaTV 24” raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Liegumus mēs uztveram personīgi. Piemēram, mani nesatrauc friziera apmeklējuma liegums, un es labprāt visiem iesaku izveidot frizūru, līdzīgu kādu nēsāju es.
Tad, kad valdība nolēma aizliegt sestdienās un svētdienās liegt tabakas un alkohola tirgošanu, es uzgavilēju – tas bija viens no pirmajiem nopietnajiem cigarešu un šņabja pieejamības ierobežojumiem Latvijā.
Un tad nāca 17. decembris, kad Kariņš un Reirs rokās sadevušies ieviesa stingrākus aizliegumus tirgoties.
Realitātē tas izskatās tā – bērnu drēbes, rotaļlietas, grāmatas tirgot aizliegts (pēc noklusējuma principa – arī lasīt aizliegts), cigaretes un šnabi pērciet, cik vien jaudājiet un gribiet – visa veida veikalos, benzīna uzpildes stacijās, kur vien atļauts kaut ko ēdamu tirgot.
Jūs pamanījāt – vienīgais liegums, kas tika mīkstināts un patiesībā pilnībā atcelts, bija cigarešu un alkohola tirdzniecība. Līdzīgs analogs: tirgus ar importa āboliem un svešzemju produktiem vaļā, Ziemassvētku tirdziņi nacionālajiem ražotājiem – ciet.
Un tomēr visā šajā murgā mans mērķis ir atgādināt, ka neko sliktāku cilvēka veselībai kā tabakas smēķēšanas lobiju, mūs valdība sadomāt nevarēja.
Manās rokās nonākuši jauni cipari: ¬ ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros laikā no 2018. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim tika veikts „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums”, pētījums veikts profesora Andrejja Ērgļa un profesora Viļņa Taluta Dzērves vadībā.
Šis pētījums ir identisks 2009. gada pētījjumam, tādēļ viegli salīdzināt skaitļus 10 gadu griezumā. Viens no daudzajiem pētītajiem riska faktoriem ir smēķēšana.
Smēķēšanas izplatības dinamika pēdējā desmitgadē ir negatīva, tā ir pieaugusi par 5,6% un 6,8%, attiecīgi vīriešu un sieviešu populācijā.
Vienkāršoti – attiecinot smēķētāju skaitu uz visu respondentu – vīriešu populāciju, ikdienas smēķēšanas īpatsvars ir 36,06%, savukārt, sieviešu ikdienas smēķētāju īpatsvars ir 18,2%.
Tādējādi, kopējais ikdienas smēķētāju īpatsvars Latvijā ir 27,0%.
Tātad katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs smēķē, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs nomirs pārlieku ātri dēļ smēķēšanas, pusei no šiem smēķētājiem būs agrīns vēzis vai agrīns insults, bet ASV pilsonis Krišjānis Kariņš un padomju komjaunietis Jānis Reirs rokās sadevušies līksmos, kā šie tā labi mirst ar citām slimībām, nevis Covid–19.
Stop! Smēķētāja – smagi slima Covid–19 pneimonijas pacienta izredzes nomirt no Covid–19 ir trīs reizes lielākas par nesmēķētāja izredzēm.
Vismaz trešo daļu no avīžu, portālu un televīzijas ikdienā apjūsmotajiem mirstības skaitļiem ir nevis vīrusa, bet smēķēšanas nāves.
