Apinis: SARS-CoV-2 ceļš no sikspārņa pie cilvēka – caur starpniekdzīvnieku vai caur laboratoriju?
42
Autors:Pēteris Apinis, ārsts, RīgaTV 24 raidījuma “dr.Apinis” vadītājs
Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliksierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.
Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības veselību, izmanto Covid–19 pandēmiju savu politisko mērķu sasniegšanai un utilitāras mantrausības apmierināšanai.
Politizācija notiek visā pasaulē, bet visvairāk politikas attiecībā par Covid–19 ir Ķīnas un ASV attiecībās. Galvenais diskusiju avots uz politiskās skatuves ir vīrusa izcelsme, bet pietiekoši skaļas politiskas diskusijas skar arī valstu robežu slēgšanu, vakcināciju un farmācijas tirgu.
Attiecībā uz SARS-CoV-2 vīrusa izcelsmipuslīdz skaidrs ir, ka koronavīruss pie cilvēka ir nācis no dzīvnieku pasaules, visdrīzāk no sikspārņiem, bet diskusijas jautājums ir: kas ir bijis starpnieks – zvīņnesis vai laboratorija.
Šo rindu autors joprojām domā, ka koronavīrusa nonākšana pie cilvēka bija dabiska. Esmu lasījis smieklīgus pastāstus, kur nabadzīgs ķīnietis mīt mājas bēniņos kopā ar simtiem sikspārnīšu, kas, visi vienlaikus izelpojot koronavīrusus, panāk tik lielu vīrusa koncentrāciju telpā, ka vīrusi sasniedz ķīnieša plaušu epitēliju un beigu beigās sakauj novārgušā ķīnieša imunitāti.
Neattīstīšu šo un līdzīgas teorijas. Mēģināšu savu viedokli pamatot ar zinātniskākā literatūrā pieejamām atziņām, bet raksta beigās vēlreiz atgriezīšos pie politikas.
Dzīvnieku pasaule ir neizsmeļams vīrusu avots, bet vīrusi vēlas dzīvot tieši cilvēka šūnās
Ja katra cilvēka dažādus orgānus, audus un šūnas apdzīvo kādi 300 dažādi vīrusi, tad līdzīgos skaitļos vīrusimītarī citos siltasiņu dzīvniekos. Dzīvnieku pasaule ir neizsmeļams jaunu vīrusu avots. Tas, ka šobrīd pasaules zinātnieki čaklāk pēta tieši grauzējos, cūkās vai sikspārņos mītošos vīrusus, vairāk vai mazāk saistīts ar šo dzīvnieku pieejamību pētījumiem. Vienkārši sikspārņu ir vairāk nekā pandu vai Amūras tīģeru.
Jādomā, ka arī vīrusi savai attīstībai meklē kupli pārstāvētas dzīvnieku sugas, un arī viņi pārlieku neinteresējas par pandu kā savu dzīvesvietu. Bet no dzīvnieku sugām plašai izplatībai vīrusiem piemērotākā suga ir Homo sapiens. Uz zemeslodes šobrīd dzīvo 7.8 miljardi cilvēku, un tie ir izplatīti pa visu planētas virsmu.
Pat Antarktīdā, kur citiem dzīvniekiem laika apstākļi nav piemēroti, mīt cilvēki, bet vīrusam, kurš mīt plaušu epitēlijā 37–40 grādu temperatūrā, Antarktīdas klimats ir itin viealdzīgs. Jāpiebilst, ka vīrusi par labākajām izplatībai uzskata siltasiņu dzīvnieku sugas, nevis, teiksim kukaiņu vai gliemežu sugas, kuru īpatņu skaits arī varētu būt piemērots apjoms vīrusu tālākai izplatībai.
Tātad katra vīrusa suga, kas mīt kādā no dzīvniekiem, sapņo izplatīties siltasiņu zīdītājzvēru –cilvēka sugā, jo šīs sugas siltasiņu dzīvnieks salīdzinoši ilgi dzīvo, tam ir daudz dažādu šūnu, un vecākiem, mazkustīgiem un citām hroniskām slimībās sirgstošiem īpatņiem ir novājināta imunitāte.
Jāteic, ka šim apgalvojumam ir arī alternatīva – iespējamā vīrusu izplatība mājdzīvnieku vidē, jo liela daļa cūku, govju, mājputnu uz zemeslodes tiek turēti milzu lopu fabrikās ļoti cieši (par labturību nerunāsim). Āzijā un Dienvidamerikā putnu fermās tiek kopā turēti vairāki miljoni putnu, bet cūku skaits fabrikā pārsniedz simtus tūkstošu.
Šajās fabrikās lopiem nudien nav „divi metri”, 15 minūtes, pulcēšanās ierobežojumi. Daudz pasaules zinātnieku prognozē vīrusu pārnesi uz cilvēku tieši no mājdzīvniekiem. Esmu lasījis, ka mājlopu (cūku, govju, aitu) kopsvars uz zemeslodes ir 15–20 reižu lielāks par visu brīvā dabā dzīvojošo zvēru (ziloņu, vaļu, aļņu, tīģeru, vilku, vāveru, žurku un sikspārņu) kopsvaru.
Divas galvenās hipotēzes par SARS-CoV-2 izcelsmi un tā ceļu pie cilvēka– vīrusa pārlēkšana dabiskā ceļā vai izbēgšana no laboratorijas
Tātad joprojām pastāv divas galvenās hipotēzes par SARS-CoV-2 izcelsmi un tā ceļu pie cilvēka. Pirmā ir par vīrusa pārlekšanu dabīgā ceļā no dzīvniekiem uz cilvēkiem, otrā – par vīrusa jaušu vai nejaušu izbēgšanu no pētniecības laboratorijas, piemēram, Uhaņas viroloģijas institūta (Wuhan Institute of Virology), kas, starp citu,irviens no vadošajiem koronavīrusu pētniecības centriem pasaulē.
Vairums pasaules zinātnieku joprojām uzskata, ka SARS-CoV-2 priekštecis ir sikspārņu koronavīruss, kurš pie cilvēkiem nonācis ar zvīņnešu starpniecību. Tiek uzskatīts, ka SARS-CoV-2 lēciens (spill-over) uz cilvēku ar lielu varbūtību ir noticis 2019. gada rudenī.
Te uzreiz jāatzīst, ka vīrusa pārlekšana uz cilvēku dabīgā ceļā līdz šim brīdim nav pierādīta.Tā tiešām ir satraucoša ziņa – līdz šim nav atrasts identisks vīruss ne sikspārnī, ne zvīnņnesī, ne kādā citā zvērā. Savulaik SARS-CoV-1 vīrusa saistību ar civetkaķiempierādīja četru mēnešu laikā, bet MERS vīrusa neapstrīdamu saikni ar kamieļiem pierādīja deviņu mēnešu laikā. Neziņa un nespēja atrast SARS-CoV-2 priekšteci dzīvniekos zinātniekiem liek laiku pa laikam pieļaut varbūtību par laboratorijas ceļu.
Tomēr līdz šim arī pretējai – laboratorijas izcelsmes hipotēzei trūkst zinātniski apstiprinātu pierādījumu, jāteic – šim ceļam ir vēl ievērojami vairāk nezināmu un neizprotamu posmu. Tai pašā laikā ir pietiekami daudz satraucošu faktu, kas liek aizdomāties. Citēšu profesoru Raimondu Sīmani: „runājot par vissliktākajiem pandēmiju scenārijiem nākotnē, ir jāpieskaras paša cilvēka lomai.
Zinātnieki nespēj garantēt, ka pētāmie vīrusi neizmuks no laboratorijām. Pagājušajā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados īsto baku vīruss izmuka no Anglijas laboratorijām pat vairākas reizes. Jau XXI gadsimtā SARS-CoV-1 vīruss izmuka no laboratorijām Singapūrā, Taivānā un Ķīnā. Pasaulē turklāt arvien vairāk pieaug bioterorisma draudi. To veicina straujā tehnoloģiju attīstība. Graizīt un stiķēt gēnus nekad nav bijis tik viegli, kā šobrīd.”
Martā klajā nāca kopīgs PVO un Ķīnas (WHO-China) ziņojums par koronavīrusa izcelsmes izsekošanu, taču šajā ziņojumā netika atbildēts uz jautājumu par vīrusa izcelsmi. Šo ziņojumu PVO sagatavoja pēc tam, kad ekspertiapmeklēja Uhaņu, pārmeklēja Uhaņas viroloģijas institūtu, un patiesībā noraidīja „laboratoriskās nopludināšanas hipotēzi”. Viens no prominentākajiem pētniekiem pasaulē Pīters Daszaks un viņa 24 kolēģi pēc tam paziņoja, ka pamatojoties uz jaunā vīrusa ģenētisko analīzi un vispāratzītiem pierādījumiem no iepriekšējām infekcijas slimībāmSARS-CoV-2 vīruss,visticamāk, radies dabā, nevis laboratorijā.
Laboratorijas nopludināšanas hipotēze balstās uz vairākiem slepeno dienestu ziņojumiem, kurus ne es, ne kāds man zināms cilvēks nav redzējis. Patiesībā jau slepeno dienestu ziņojumi tāpēc ir slepenie, ka tos neviens nav lasījis, un tie ne tikai ir slepeni, betarī paliks slepeni.Ne šo rindu autors, ne Latvijas speciālie dienesti nevar ne apstiprināt, ne noliegt faktu – vai šādi ziņojumi patiešām pastāv, kādi tie ir un kādi pierādījumi tajos ir iekļauti.Publikācijās var lasīt, ka kādā no slepenajiem izlūkdienesta ziņojumiem esotteikts, ka trīs Uhaņas laboratorijas darbinieki tika nogādāti slimnīcā ar elpošanas slimībām un pneimoniju pirms 2019. gada decembra.
Neesmu pārliecināts vai minēto slepenā dienesta sniegto informācijuir vai nav lasījis ASV prezidents Džo Baidens, bet viņš2021. gada 27. maijā deva rīkojumu ASV izlūkdienestiem trīs mēnešu laikā sagatavot ziņojumu par Covid–19 izcelsmi. Tiesa, pirms tam Baidena administrācija un prezidentam pietuvināti cilvēki bija apsmējuši laboratorijas nopludināšanas hipotēzi kā nepamatotu sazvērestības teoriju, ko propagandējis Donalds Tramps, lai noveltu vainu no ASV valdības neveiksmīgās reakcijas uz pandēmiju un no sabiedrības sašutuma.
Pats Baidens pirms tam vērtēja laboratorijas nopludināšanas hipotēzi ar „zemu vai mērenu uzticību”. Kopš tā laika pasaules presē un īpaši sociālajos tīklos lasāmas dažādas, pilnīgi pretrunīgas ziņas par Baidena radītās izlūkdienestu komisijas darbu, bet jau šobrīd spekulāciju līmenī izskan, ka izlūkdienestu ziņojumā augustā kā augstāka iespējamā prioritāte tiks norādīta laboratorijas nopludināšanas hipotēze, kaut arī pierādījumu bāze nemainīsies. Taču tas varētu radīt spiedienu uz zinātniekiem un ārstiem Eiropā un Ziemeļamerikā, kas sliecas atbalstīt dabiskas vīrusa pārneses hipotēzi.
Būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kas notika 2019. gada rudens mēnešos, kas noveda pie vīrusa sprādzienbīstamas izplatīšanās Ķīnā un pasaulē, un tas būtu noskaidrojams nevis politisku pārmetumu dēļ, bet gan – lai virzītu sagatavošanās darbus nākamajai pandēmijai. Nav šaubu, ka šī pandēmija nav pēdējā, un iepriekšminētā cūku, liellopu un mājputnu koncentrācija ražojot pārtiku 8 miljardiem cilvēku, būs galvenā jaunu vīrusu lēciena vieta.
Tātad – kritiski svarīgi ir saglabāt atvērtu prātu, un vērtēt gan dabiskas, gan mākslīgas vīrusa pārneses iespējamību. Zinātnei, nevis spekulācijai, būtu svarīgi noteikt, kā vīruss, kas izraisīja Covid–19 pandēmiju, sasniedza cilvēkus.
Bet vismaz šobrīd zinātniekiem ir grūti sniegt pārliecinošus pierādījumus – no kurienes vīruss nācis. Viņiem atliek tikai novērtēt, kura no hipotēzēm ir ticamāka. Dabā pastāvīgi parādās jauni vīrusa varianti, mainās gēni. Pat labākie eksperti nevar pateikt, no kurienes nāk jaunas sekvences.
Sociālo tīklu, preses un filmu nozīme vīrusa pārneses skaidrošanā
Gluži tāpat kā nav pierādījumu par vīrusa pārnesi caur bruņnesi, nav pierādījumu, ka vīruss izbēdzis no laboratorijas.
Pats par sevi saprotams, ka pētniecības laboratorijas visā pasaulē iesaistās neparastu patogēnu meklēšanā, audzē jaunus vīrusus turpmākam darbam un veic slimību un vakcīnu pētījumus.
Lai notiktu noplūde, vīrusam jau jāatrodas laboratorijā, un jau itin tālu no parastās reglamentētās laboratorijas paraugu vākšanas un sagavošanas procedūras. Lai turpmāk izplatītos, inficētajam darbiniekam vīruss būtu jānodod ciešai kontaktpersonai un caur to arī plašākai sabiedrībai. Pagaidām nav pierādījumu, ka kāds no šiem soļiem ir noticis.
Zinot sikspārņu (arī grauzēju un cūku) nozīmi topošajās infekcijās, sikspārņu vīrusu pētījumi tiek veikti laboratorijās visā pasaulē. Sikspārņu vīruss, ko atklājuši Uhaņas pētnieki, ir visciešāk saistīts ar Sars-CoV-2, kaut arī pārāk attāls, lai būtu atzīstams par cilvēku vīrusa senci. Šeit būtujāraksta par RaTG13, kas ir ģenētiska sekvence, taču labāk atstāšu šo skaidrojumu Jānim Kloviņam vai citam īstam genoma pētniekam, jo pats īsāk par dažām lapaspusēm to izskaidrot nemāku.
Kā vīrusa izcelsmes iespējatiekpētīta arī nejauša noplūde no „funkciju pieauguma” pētījumiem. Šie pētījumi ietver vīrusa ģenētiskā sastāva maiņu, lai palielinātu tā slimības potenciālu vai izplatību, ar mērķi labāk izprast nākotnes pandēmijas un izstrādāt vakcīnas.
Šāds darbs, dažkārt pretrunīgs un parasti ļoti reglamentēts, tiek veikts specializētajās laboratorijās ASV, Ķīnā un Eiropā. Ir saņemtas norādes par SARS-CoV-2 vīrusa īpatnībām (tiek īpaši pētītas furīna šķelšanās un receptoru saistīšanās vietas), kas varētu liecināt par ģenētiskām manipulācijām, tomēr šīs pazīmes dabiski piemīt arī sikspārņu un citu dzīvnieku koronavīrusiem.Dīvaini, ka dabā notiek tieši tikpat sarežģītas manipulācijas ar gēnu, kā cilvēks nule iemācījies rīkoties ar „gēnu šķērēm”.
Internetā, sociālajos tīklos, bet īpaši masu mediju ziņās, šo darbību mēdz iztēloties kā iespējamu bioterorismu. Katra sevi cienoša lielvalsts ar lielu prieku publiskajā retorikā saviem oponentiem „piekabina” iespējamu bioterorismu, vismaz pēdējos sešdesmit gadus visčaklāk viena otru šajā grēkā vainoja ASV un PSRS (Krievija), bettagad publiskā diskusija izvērtusies starp ASV un Ķīnu.
Bioterorisma teorijas (un laboratorijas noplūdeshipotēzes Covid–19 gadījumā) variē no nejaušas līdz apzinātai un pat valstu sponsorētai. Tās ir ne tikai vienkārši paziņojumi presē un televīzijā, kas ir saprotami ikvienam, bet arī daļa no populārās kultūras. Vienkāršoti tas izskatās – aktierisVils Smits(Will Smith) kā virusologs filmā „Es esmu leģenda” („I am Legend”)ar AK-47 vienā un vakcīnu otrā rokā.
Sars-CoV-2 izmantošana par bioloģisko ieroci būtugauži nepraktiska un, šķiet, kā tāda nav izskatāma. Lielākā daļa cilvēku no Covid–19 pilnībā atveseļojas, ir grūti vai pat neiespējami manipulētar vīrusa transmisiju, pie kam – pirms Sars-CoV-2 kā bioieroča rašanās nebija nekādu vakcīnu vai pretvīrusu zāļu, kas aizsargātu vainīgo pusi.
Patiesībā tieši šis arī ir būtiskais arguments, kāpēc es sliecos nevainot Uhaņas laboratoriju, bet gan vīrusu dabisku pārneses ceļu no dzīvniekiem (lai būtu – no sikspārņiem) uz cilvēku. Nav ne mazākā iemesla ar gēnu šķērēm graizīt vīrusu, lai radītu nekontrolējamu Covid–19 infekciju, ja ir zināms (varbūt – pieņēmums), ka bioterorisma ieroči katrai no lielvalstīm jau ir izstrādāti, un tie nudien ir baisi.
Sarežģīti ir ar pieejamo literatūru. Zinātnieku viedokli lielā mērā ietekmē sabiedrības noskaņojums, bet to, savukārt, ar vai bez valsts politikas starpniecības rada mediji un sociālās saziņas tīkli. Mēs pašlaik lielā mērā dzīvojam ASV informatīvajā telpā, kuru nosaka gaidas pēc Džo Baidena komisijas datiem jau augustā. Un no publiska spiediena ietekmējas arī zinātnieki un publicisti.
Ķīnas (un citu Āzijas valstu) zinātne šobrīd ir veikusi milzu lēcienu, un publikāciju skaits par Covid–19, iespējams, mandarīnu hireoglifos ir lielāks par publikāciju skaitu angļu valodā. Dažādu apsvērumu (joprojām pasaulē salīdzinoši maz Eiropas un ASV ārstu lasa ķīniešu valodā) dēļ mums šī literatūra nav pieejama, kaut ar Ķīnas, Taivānas un Honkongas kolēģu pūliņiem tiek nodota pārējai pasaulei.
Vismaz līdz brīdim, kamēr zinātnieku rīcībā nonāks neapstrīdami pierādījumi tam, ka SARS-CoV-2 ir veicis lēcienu no konkrēta dzīvnieka, vai tieši otrādi – ka vīruss ir „izmucis” no laboratorijas, mums atliek pieslieties vienam vai otram viedoklim, kas mums sniedz lielāku varbūtību vai ticamību. Šo rindu autoramvēl joprojām pārliecinošāki šķiet argumenti par dabisku vīrusa pārnesi no dzīvniekiem, jo laboratorijas izmukšanas hipotēze nudien vismaz šobrīd ir „ar baltiem diegiem šūta”.
Žurnālā „The Lancet” var lasīt pilnīgi pretrunīgus rakstus. Sabiedrības noskaņojums sociālajos tīklos biežāk ir nelabvēlīgs zinātniekiem, kam nostājas dabiskas pārneses hipotēzes pusē.
