Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Par Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu pret Covid–19 ir izteikušies visi, kam nav bijis slinkums, un šīs atziņas lielākoties paredzētas tiem, kas savu pārliecību salīdzina ar citu viedokļiem.
Vakcinācija Latvijā līdz šim ir bijusi tikai darbības imitācija ar skaļiem paziņojumiem, avīzēm un superapmaksātiem birojiem, bez vakcīnām un ar traucētu mediķu darbu.
Uzreiz norādīšu, ka, manuprāt, Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas tiks reabilitētas un vakcinācija atjaunota, tiesa, Eiropas (t.sk., Latvijas) iedzīvotāju neuzticība vakcinācijas procesam būs iedragāta.
Manas atziņas lielā mērā balstītas uz Paula Ērliha institūta (Paul-Ehrich-Institut – Bundesinstitut fūr Impfstoffe und biomedizinische Ārzneimittel).
Šis Vācijas federālais institūts atrodas Langenā, iepretim Frankfurtes lidostai, un ir salīdzināms ar mūsu Zāļu valsts aģentūru, pareizinot finanses, cilvēkresursus un arī ietekmi ar 100.
Tieši Paula Ērliha institūts bija iniciators plašākai Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas pētniecībai sakarā ar vairāku pacientu arteriālu vai venozu trombozi pacientiem, kas bija saņēmuši Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu pret Covid–19.
Atšķirībā no Latvijas, kur lēmumus pieņem medicīnas superspeciālisti ar filologa vai pianista izglītību, Vācijā gandrīz visus Covid–19 lēmumus pieņem atklātā dažādu medicīnas līderu diskusijā, kuru organizē un vada Ērliha institūts.
Tātad: Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnai tiek pārmests, ka septiņiem gados relatīvi jauniem cilvēkiem (vecuma grupā 20–50 gadi) pēc vakcinācijas tika novērotas smagas smadzeņu venozas trombozes, ko noteica trombocitopēnija (trombocītu deficīts), un asiņošana.
No septiņiem slimniekiem trīs gājuši bojā. Slimība ir sarežģīti ārstējama, taču pieredze dažādu trombocitopēniskas trombožu ārstēšanā pasaulē ir gana liela (Latvijā par trombožu ārstēšanu lieliskas lekcijas lasa profesore Eva Strīķe).
Jāpiebilst, ka sešām no septiņām personām (visas gados jaunas sievietes) tika novērota sīnusu venozā tromboze.
Būtiski, ka visi aprakstītie slimnieki nebija augsta riska populācija smagai Covid–19 slimības gaitai vai nāvei no Covid–19. Tātad – ir aizdomas par ļoti nopietnām vakcīnas blakusparādībām, un šobrīd tiek meklētas iespējamas cēloņsakarības starp vakcināciju un slimību.
Adenovīrusu vektoru vakcīnas
Latvijas publiskajā telpā plaši aprakstītas nukleīnskābju – DNS un mRNS vakcīnas, bet visplašāk tieši mRNS (Messenger RNS) vakcīnas, ko radījušas Pfizer-BioNTech un Moderna. Lielā mērā ir radīts viedoklis (mīts?), ka šīs vakcīnas ir labākas, modernākas, nekaitīgākas.
Šīs vakcīnas sastāv no pilna garuma S proteīna kodējošas mRNS, kas ir iepakota lipīdu nanodaļiņās. Lipīdu nanodaļiņas (vienkāršoti – mikroskopiskas tauku bumbiņas) nodrošina mRNS iekļūšanu organisma šūnās, kā arī pasargā mRNS no degradācijas.
Kaut kā Latvijas publiskajā telpā valda neuzticība adenovīrusu vektoru vakcīnām, kaut to darbības princips ir visai līdzīgs DNS vakcīnām. Arī šajā gadījumā vakcīna no SARS-CoV-2 vīrusa satur tikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas ir iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.
Tātad – informācija šūnai par baiso SARS-CoV-2 vīrusu tiek nosūtīta nevis ar tauku bumbiņu, bet gan ar citu vīrusu, pie kam šis vīruss ir nekaitīgs (adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus, turklāt no vakcīnā izmantotā vīrusa ir izņemti gēni, kuri ļauj vīrusam vairoties).
Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organisma šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte pret adenovīrusiem, tādēļ pastāv iespēja, ka imūnā sistēma vakcīnu aizvāc pirms tas ar mūsu SARS-CoV-2 gabaliņu nonāk šūnā.
Tādēļ Oksfordas Universitātes/AstraZeneca AZD1222 vakcīna satur modificētu šimpanzu adenovīrusu, pret kuru cilvēkiem nevarētu būt izstrādājusies vērā ņemama imunitāte.
Pārējās šobrīd pieejamās adenovīrusu vektoru vakcīnas satur modificētus 5. un/vai 26. tipa cilvēku adenovīrusus. Kompānija Johnson & Johnson/Janssen jau reģistrējusi savu 26. tipa adenovīrusa vektora vakcīnu Ad26.COV2.S.
Ķīnas kompānijas CanSino Biologics vakcīna Ad5-nCoV ir 5. adenovīrusu vektora tipa, bet Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā Sputnik V ir adenovīrusa vektora vakcīna, kuras sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovīrusu vektors (otrajai devai).
No man pieejamās informācijas var saprast, ka vienīgā būtiskā atšķirība Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnai no Johnson & Johnson/Janssen un Sputnik V vakcīnām ir, ka Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas satur modificētu šimpanzu adenovīrusu.
Kāda ir trombozes un vakcinācijas statistika?
Vācijā bija veiktas 1.6 miljoni vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām un 7 cilvēkiem tika novēroti trombozes gadījumi, pie kam 3 no tiem mira.
Dažas Eiropas valstis apturēja vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām, dažas apturēja vakcināciju ar vienu konkrētu vakcīnas partiju (sērijas Nr.: ABV5300). Latvija veica abus soļus – sākotnēji aizliedza konkrēto sēriju, bet vēlāk apturēja vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām.
Jāpaskaidro, ka venozu trombožu iespējamība kā komplikācija bija paredzēta jau vakcīnas reģistrācijas procesā, un šī iespējamība tika vērtēta kā viens gadījums uz miljonu vakcīnu.
Tomēr nāca klāt divi gadījumi un šo trombožu gadījumu skaits pēc vakcinācijas ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu pret Covid–19 statistiski pārsniedza cerebrālo vēnu trombožu skaitu, kas parasti notiek nevakcinētā populācijā.
Te vietā citēt Pasaules Veselības organizācijas atziņas (brīvā tulkojumā): „Vakcinācija pret Covid–19 nemazinās saslimšanu vai nāves gadījumus no citiem cēloņiem. Ir zināms, ka trombotiskas reakcijas notiek bieži. Venozā trombembolija ir trešā biežāk sastopamā sirds un asinsvadu slimība pasaulē.
Plašās vakcinācijas kampaņās valstis parasti norāda uz iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc imunizācijas. Tas nebūt nenozīmē, ka notikumi ir saistīti ar pašu vakcināciju, bet tā ir laba prakse šos gadījumus izmeklēt.
Tas arī liecina, ka uzraudzības sistēma darbojas un ka pastāv efektīva kontrole. Pasaules Veselības organizācija regulāri sazinās ar Eiropas Zāļu aģentūru un regulatoriem visā pasaulē, lai iegūtu jaunāko informāciju par Covid–19 vakcīnu drošumu.
Šajā laikā, Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas ieguvumi atsver tās radīto risku, un iesaka vakcinācijas turpināt”.
Kāds varētu būt iemesls smagām vakcinācijas blaknēm?
Man nācās noklausīties ļoti spraigu vācu kolēgu diskusiju, kas bija saistīta tieši ar nepieciešamību uz laiku apturēt vakcināciju ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu.
Manas vācu valodas zināšanas nav tik labas, lai es ar pilnu atbildību varētu apgalvot, ka viss manis pierakstītais ir autentisks tulkojums. Un tomēr – vācu kolēģi norādīja, ka par iemeslu reakcijām uz vakcināciju varētu būt tikai trīs iemesli:
• reakcija uz SARS–CoV-2 S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas atrodas vakcīnā. Jāpiebilst, ka šī informācija dažādām vakcīnām atšķiras, bet šķiet, ka nenozīmīgi. Ar lielāko varbūtību tiek pieņemts, ka šis nav reakcijas iemesls;
• reakcija uz modificēto šimpanzu adenovīrusu. Šķiet, ka vairums ekspertu pieslienas viedoklim, ka tieši šis vīruss ļoti retos gadījumos varētu izraisīt kādus recēšanas traucējumus;
• reakcija uz pildvielām, papildvielām utt. Šis pieņēmums tika pilnībā noraidīts.
Vismaz šajā jomā tuvākajās dienās gaidāmi interesanti ziņojumi un pavērsieni. Es nevaru noliegt, ka tieši uzbāzīgā agresīvā retorika pret šimpanzu adenovīrusu, man liek būt piesardzīgam un raudzīties uz notikumiem kā iespējamu politisku (attieksme pret Brexit–?) vai konkurentu pasūtītu biznesa uzstādījumu.
Kad man pajautāja – vai es zinu medikamentus, kas izsauc recēšanas tarucējumus, es uzreiz nosaucu kontracepcijas tabletes. Profesors Andrejs Ērglis televīzijas intervijā minēja, ka viņš uzreiz varot nosaukt vairākus simtus dažādu medikamentu, kas tieši vai netieši ietekmē recēšanu un var izraisīt trombotiskas komplikācijas.
Arī Ērliha institūta dokumentos atradu atsauci uz dzimstības kontroles tablešu trombozēm, pat ar letālu iznākumu, un šīs trombozes ir zināmas kā ļoti reta blakusparādība. Tās ir uzskaitītas zāļu aprakstā.
Tieši tādēļ pretapaugļošanās tabletes aptiekā ir iegādājamas tikai pret ārsta izrakstītu recepti. Ikviena sieviete ir jāinformē par šo risku, ko parakstot kontracepcijas tabletes, veic ārsts.
Par Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu iespējami izraisītajām ļoti retajām sinusa vēnu trombozes blakusparādībām kopā ar pavadošo trombocītu deficītu, nav minēts zāļu aprakstā. Šķiet, ka tuvākajās dienās šāds ieraksts varētu parādīties.
Ko darīt, ja pacients saņēmis vakcināciju pret Covid–19 ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu?
Gadījumā, ja cilvēks jūtas slikti 4–16 dienas pēc vakcinācijas un viņam ir izteiktas galvassāpes vai kaut kāda nesaprotama gļotādu asiņošana, viņam būtu jānonāk slimnīcā.
Būtiski ir valsts Zāļu aģentūrai ziņot par jebkuru blakni pēc vakcinācijas. Jau tuvākajās dienās mēs saņemsim ļoti nopietnu ekspertīzes ziņojumu – zāļu drošuma farmakovigilances pārbaudes datus: vai aizdomas par trombozi kā blakusparādību ir pamatotas, vai trombozes sastopamība vakcinētu cilvēku grupā ir biežāka nekā nevakcinētu cilvēku grupā.
Ja notikums ir sagaidāmā biežuma robežās, tas drīzāk norāda uz nejaušu gadījumu konkrētā laikā, konkrētam cilvēkam ar konkrētu veselības stāvokli un citiem lietotiem medikamentiem nevis saistību ar vakcināciju.
Tomēr, ja novērotās nevēlamās blakusparādības statistiski biežāk rodas vakcinētiem indivīdiem, tas ir riska signāls, kas var būt norāde par iespējamu cēloņsakarību ar vakcināciju.
Ko darīt tiem, kas ir saņēmuši sākotnējo vakcināciju tikai ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu – vai tagad jāvakcinējas ar citu vakcīnu?
Pašlaik nav pieejami dati par dažādu vakcīnu kombināciju, bet aktīvi norit pētījumi. Globālajā literatūrā ir izteikti pieņēmumi, ka šāda kombinācija varētu būt efektīga.
Pēc pirmējās vakcinācijas Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnu cilvēkiem jau ir izveidojusies aizsardzība pret smagu Covid–19 un cilvēkam praktiski ir neiespējami nomirt ar šo slimību.
Globāli valda uzskats, ka nekas slikts nebūs, ja starplaiks starp pirmo un otro Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnāciju sasniegs 12 nedēļas, bet pat šī vakcinācijas intervāla pārsniegšana nepadaris vakcināciju neefektīvu.
Domāju, ka jau nedēļas laikā parādīsies atzinumi, ka drīkst otrai vakcinācijai izmantot kādu citu adenovīrusu vektoru vakcīnu.
Personisks viedoklis
Nav iemesla satraukumam. Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir medikaments, un katram medikamentam var būt blaknes.
Tomēr šīs blaknes sastopamība (7 gadījumi uz 1.6 miljoniem vakcinēto) drīzāk norāda uz nejaušu gadījumu konkrētā laikā, konkrētam cilvēkam ar konkrētu veselības stāvokli un citiem lietotiem medikamentiem, nevis saistību ar vakcināciju.
Venozā trombembolija ir trešā biežāk sastopamā sirds un asinsvadu slimība pasaulē, bet Covid–19 nav atcēlis citas slimības, kā tas dažkārt šķiet Latvijas premjerministram un veselības ministram.
Man šķiet, ka problēmas ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām un pārtraukuma radītā neuzticība šai vakcīnai paātrinās Gamaleja institūtā izstrādātās Sputnik V ir adenovīrusa vektora vakcīnas reģistrāciju un ražošanas uzsākšanu Eiropā.
Un te vietā būtu piebilst, ka izcila vieta, kur šādas vakcīnas ražot, ir Olainē – kompānijā Pharmidea.