Pēteris Apinis: Nopietns D vitamīna deficīts četrkāršo mirstības rādītājus no Covid–19
27
Pēteris Apinis, ārsts, “RīgaTV 24” raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Uzreiz vēlos norādīt, ka man nav nekādu interešu attiecībā uz jebkādu D vitamīna ražotāju un izplatītāju. Mani kolēģi Indijā un Singapūrā bija apkopojuši materiālus un dažādus pētījumus par D vitamīna lietošanas nepieciešamību Covid–19 pandēmijas laikā un atsūtīja man tos kaudzītē.
Es nolēmu dažās rindās pastāstīt to, ko sestdienas dienā izlasīju.
Jāpiebilst, ka pētījumi par Covid–19 un D vitamīna korelāciju nāca no dažādām valstīm, galvenokārt, Amerikas. No šiem rakstiem var izdarīt secinājumu – vecāka gadagājuma cilvēkiem šogad visu ziemu būtu labi ēst jūras zivis un lauku olas kā dabisku D vitamīnu, kā arī lietot D vitamīnu, kas iegādājams aptiekā.
Pierādījumi liecina, ka nopietns D vitamīna deficīts četrkāršo mirstības rādītājus no Covid–19. Būtiski ir tas, ka D vitamīna deficīts nozīmē ievērojami augstāku hospitalizācijas risku.
Lielos kohortas pētījumos pierādīts, ka gandrīz 60% smagu Covid–19 pacientu hospitalizācijas laikā bija D vitamīna deficīts, kas īpaši pieauga pneimonijas laikā, un īpaši – vīriešiem.
Pārliecinošākos pierādījumus šobrīd sniedz Beļģijas profesors Dīters de Smets (Dieter De Smet), kurš uzskata, ka samazināt D vitamīna trūkumu sabiedrībā, nozīmē drošu un lētu iespēja samazināt SARS-CoV-2 pandēmiju. Pēc viņa datiem – ja D vitamīna līmenis ir zemāks par 20 (ng/ml), tad 3, 7 reizes palielinās nāves gadījumu skaits.
Iespējams, tieši D vitamīna trūkums ir viens no svarīgākajiem riska faktoriem. Tiesa, pārskatot vairākus nopietnus, taču nedaudz pretrunīgus rakstus, man nekļuva īsti skaidrs, vai lielākā problēma ir apstāklī, ka D vitamīns nepietiek pacientam jau inficējoties ar koronavīrusu, vai tas kā akūtas fāzes reaktants dramatiski nokrīt infekcijas dēļ.
Un tomēr slavenā „citokīnu vētra”, kuru piesauc pat vairāki ministri, kuri nudien nekad nav mācījušies patoloģisko fizioloģiju, iespējams šī „citokīnu vētra” ir saistīta ar to, ka iztrūkst D vitamīna radītā imūnsistēmas aizsardzība.
Tas, ka vīriešiem globāli D vitamīna deficīts ir ievērojami lielāks nekā D vitamīna deficīts sievietēm, iespējams, ir tādēļ, ka sievietes bieži tiek ārstētas ar D vitamīnu no osteoporozes.
Es ļoti aicinātu valdību pārdomāt – vai tas, ja ar nelielām subsīdijām valsts apmaksātu D vitamīnu vismaz šo ziemu vecākiem cilvēkiem, nebūtu labs ierocis, samazinot saslimstību un mirstību?
Gandrīz visos rakstos pie šāda tipa ieteikuma bija aicināts papildus izrakstīt D vitamīnu tieši vecākiem vīriešiem ar blakusslimībām. Rakstos atrodama arī korelācija starp D vitamīna saturu, Covid–19 saslimstību un mirstību tieši tumšas ādas krāsas iedzīvotāju populācijā.
Ir diezgan pārliecinoši argumentēts, ka lielāka mirstība no Covid–19 ir saistīta ar to, ka afroamerikāņu āda Ziemeļamerikas platuma grādos ziemas laikā sliktāk sintezē D vitamīnu.
Vēl nedaudz komentāru par D vitamīna lietošanu ikdienā.
D vitamīns ir ne tikai uzturviela, bet arī hormons, ko ar saules staru palīdzību var sintezēt mūsu organismā.
Tas uztur kaulu integritāti un stimulē šūnu nobriešanu, ieskaitot imūnās šūnas. Latvijā pieaugušajiem un īpaši veciem ļaudīm D vitamīna līmenis ļoti zems parasti ir ziemā, bet īpaši – sezonas beigās.
Katra saindēšanās ar ķīmiskām vielām (bet visi tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir indes) rada D vitamīna deficītu. Publikācijās bez pietiekamiem pierādījumiem ir minēts, ka pārmērīga roku higiēna ar dezinfekcijas līdzekļiem var būt iemesls D vitamīna deficītam, kā arī trauku mašīnas esamība samazinot mājsaimniecības locekļiem D vitamīna daudzumu.
Kādā veterinārmedicīnas ziņojumā stāstīts, ka samazināts D vitamīna līmenis teļiem savulaik izraisījis liellopu koronavīrusa infekciju.
Kāds būtu mans aicinājums un ieteikums?
D vitamīns no ēdmaņas vislabāk uzņemams no treknām jūras zivīm, jūras garnelēm, lauku vistu olām un lauku sviesta. Uzsvars šeit ir uz vārdu „lauku”.
Diemžēl parasti Ziemeļvalstīs ar uzturu pietiekami uzņemt D vitamīnu mēs nevaram, tādēļ pudelīti ar vitamīnu nāksies pirkt aptiekā.
Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu un lietojiet tieši tik daudz un tieši to aptiekā iegādājamo D vitamīnu, ko iesaka Jūsu ārsts.
Latvijas universitātes pētnieki nesen bija pārliecinoši pierādījuši, ka D vitamīns ļoti labi uzsūcas caur vaigu gļotādu, un labāk esot lietot vitamīnu „spreja” formā. Šo pētījumu materiālus nesen publicējām žurnālā „Latvijas Ārtsts”.
Lūgums visiem vecāka gadagājuma cilvēkiem šoziem D vitamīnu lietot Covid–19 profilaksei.
