Apinis: “Marihuānas (Kanabisa) izmantošana medicīnā ir rūpīgi iesaiņoti meli un narkotiku tirgotāju biznesa stratēģija” 28
Kanabisa izvilkšana publiskās telpas dienaskārtībā ir ikgadēja aktivitāte, kas allaž notiek divreiz gadā un pastiprinās pirms un pēc vēlēšanām, mazāk pieredzējušiem un mazāk zinošiem politiķiem iedodot rokā kaņepes lapiņas. Kaņepu lapiņas vairāk vicina liberāli politiķi, kuri apgalvo, ka marihuānas legalizācija ir biznesa stratēģija, veselības aizsardzība vai cilvēktiesības.
Latvijā ir 8,2% 15–34 gadus veci iedzīvotāji ar pastiprinātu interesi par kanabisu, un viņi labprātīgi, nesapratnes dēļ vai spaidu kārtā tiek iesaistīti tā netiešā reklāmā – jaucot cilvēkiem prātu ar argumentu, ka kanabiss nepieciešams ārstniecībā.
Tiesa, 15% varētu būt tādi 15–64 gadus veci iedzīvotāji, kuri vienu reizi mūžā to ir pamēģinājuši uzsmēķēt, sajutuši miegainību vai nelabumu un zaudējuši par to jebkādu interesi turpmāk, kas salīdzinājumā ar vienreiz pamēģinājušiem 44,8% Francijā, 37,9% Dānijā vai vidēji 27,3% visā Eiropas savienībā ir teju uz pusi mazāk. Šie skaitļi ņemti no Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra aplēsēm, 2022. gada Eiropas ziņojuma par narkotikām: tendencēm un aktualitātēm.
Lasītājam paskaidrošu, ka apzināti lietošu nosaukumu kanabiss kaņepēm, kuras lieto apreibināšanās nolūkā. Tas tamdēļ – lai nošķirtu no šo narkotiku biznesa radīto (selekcionēto) augu no kaņepēm, kuras Latvijā audzē, lai lietotu gardā pavalgā uz maizītes, dēvējot gan par kaņepju grūsli, smēriņu, sviestu, aizdaru, vai kā garšvielas, pievienojot tradicionālajam ziemas ēdienam Ziemeļvidzemē, dēvētam par grūdeni, zīdeni vai ķūķi, vai no tām kaņepēm, kuru šķiedru lieto, lai vītu valgus.
Kaņepes šķiedras ir gauži labas lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vīt virves, bet THC līmenis mūsu kaņepēm vienmēr būs zemāks par dienvidu saulē augušajām. Latvijā bizness nav narkotiskā kanabisa audzētājiem, bet tikai narkotiku dīleriem, kas šo ļaunumu ieved no Marokas vai Dienvideiropas.
Šis raksts ir atbilde publikācijai delfi.lv, kurā tika apgalvots, ka ārsti nepalīdz slimniekiem un neļauj legalizēt marihuānu. Šo rakstu esmu vairākkārt nosūtījis delfi.lv redakcijai, taču neesmu saņēmis ne apstiprinājumu, ne noraidījumu. Šī atbilde ir pilnībā balstīta uz Eiropas atbildīgās komisijas dokumentiem.
Steidzīgākiem lasītājiem, kam nav laika lasīt argumentus, iesaku kopsavilkumu trijos teikumos :
• smēķēšana nav un nevar būt zāles, jo nekad nevar zināt vielas sastāvu; paši smēķēšanas produkti (darva, organiskie savienojumi) ir daudzkārt kaitīgāki par iespējamiem ieguvumiem;
• augu valsts produkti var tikt lietoti, bet viņu efektivitāte 21. gadsimtā ir daudz zemāka par sintētiskiem farmaceitiskajā rūpniecībā izstrādātajiem un pētītajiem produktiem. Piemēram, vīrieši mēdz lietot sildenafilu (plašāk pazīstams Phizer preparāts Viagra). Šo pašu efektu var iegūt no gaiļbiksīšu tinktūras, kura satur šo ķīmisko produktu, tikai neviens nezin – cik daudz gaiļbiksīšu vienai reizes devai vajag. Bet – mūsu senči ar gaiļbiksītēm problēmu itin labi risinājuši. Arī no marihuānas Eiropā ir sintizēti 4 preparāti, kurus var izrakstīt un lietot arī Latvijā (ļoti šauras indikācijas);
• Eiropas ziņojumā var precīzi izlasīt, ka kanabiss ir vārti uz narkomāniju. Ne jau visiem, bet kādiem 10% noteikti.
Tādēļ – nekā personīga. Vienkārši – uz faktiem balstīts viedoklis.
Par kaņepēm kā iespējamu ārstniecisku līdzekli
Liela daļa no medikamentiem, ko lietojam ikdienā dažādu slimību ārstēšanai, iegūti no augu valsts produktiem, taču parasti medikamenti ir attīrītas ķīmiskas vielas. Arī no kaņepēm var izdalīt nozīmīgus medicīnā izmantojamus alkaloīdus, taču tie jau ir izdalīti no citiem augiem, bet pēc tam laboratoriski sintezēti. Zālēm ir jābūt ar skaidri definētām un izmērāmām sastāvdaļām, kas ir vienādas katru reizi, kad cilvēks lieto attiecīgo devu. Tas nozīmē, ka vienā tabletē jābūt tādam pašam zāļu daudzumam kā nākamajā.
Augos ir vielas, kas tos savvaļā aizsargā. Kaņepes aizsargmeānismi ir THC (tetrahidrokanabinols) un CBD (kanabidiols). THC ir viela, kas saindē auga lietotāju, apreibina, izraisa fizioloģiskas izmaiņas, rada atkarību, veicinot cilvēka vēlēšanos lietot šo vielu neskatoties uz to, ka tā viņam nodara kaitējumu.
Tiem, kas uzskata, ka kanabinoīdi varētu būt izmantojami medicīnā, vēlos teikt, ka attīrītas ķīmiskas vielas, kas iegūtas no augu, t.sk., kaņepju sastāvdaļām rūpnīcā, ir daudzsološāki ārstniecībai, nekā visa kaņepes auga vai tā neapstrādāto ekstraktu lietošana.
Botāniskie līdzekļi var saturēt simtiem nezināmu, aktīvu ķīmisku vielu. Ir neiespējami izstrādāt produktu ar precīzām un konsekventām šo ķīmisko vielu devām.
Eiropā (un tātad arī Latvijā) tirdzniecībā ir atļautas vairākas kanabinoīdu saturošas zāles, kam aktīvā viela ir:
• dronabinols. Tās ir kapsulas iekšķīgai lietošanai vai iekšķīgi lietojams šķīdums, kas satur sintētisko THC. Dronabinolu lieto pacientiem, kam ir ar anoreksiju vai imūndeficīta sindromu saistīts svara zudums, kā arī pacientiem, kam ir onkoķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana. Parasti šī ārstēšana ar dronabinolu ir neveiksmīga;
• nabilons. Tās ir kapsulas iekšķīgai lietošanai, kas satur THC līdzīgu sintētisku kanabinoīdu. Visbiežākā indikācija šim medikamentam ir onkoķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana, ko nav samazinājusi vai likvidējusi cita veida ārstēšana;
• nabiksimols. Šīs zāles satur aptuveni vienādu THC un CBD daudzumu no diviem marihuānas ekstraktiem. Šo produktu izsmidzina vaigos vai zem mēles, lai ārstētu multiplās sklerozes izraisītu muskuļu spasticitāti;
• kanabidiols – augu izcelsmes CBD šķīdums iekšķīgai lietošanai, ko lieto Lenoksa–Gasto (Lennox-Gastaut) sindroma vai Dravē (Dravet) sindroma izraisītu krampju kupēšanai 2 gadus veciem vai vecākiem pacientiem, proti, bērniem ar smagiem epileptiskiem krampjiem.
Vienīgā pierādītā indikācija kanabinoīdiem ir ceturtā. Lenoksa–Gasto un Dravē sindromi ir ļoti, ļoti reti, pēc manā rīcībā esošiem datiem Latvijā šobrīd nav neviena šo slimību pacienta. Abi sindromi ir ar ļoti sliktu prognozi pirmajos dzīves gados.
Nav neviens pētījums, kas pierādītu kāda kaņepju produkta pozitīvu ārstniecisko iedarbi (ļoti bagātīgi apmaksāti, plaši pētījumi ļāvuši pārliecināties tikai par iespējamu atsevišķu simptomu mazināšanu).
Kanabisa vai marihuānas smēķēšana nav zāles nevienā gadījumā un ne pie kādām indikācijām. Kaņepe ir dabas produkts (mūsdienās gan tas ir kultivēts un selekcionēts lai saturētu iespējami daudz apreibināšanos veicinošu vielu), bet dabā sastopami daudzi indīgi augi. Žāvētu lapu un pumpuru dedzināšana un dūmu ieelpošana plaušās nav dabiska un, tāpat kā cigarešu smēķēšana, ļoti kaitē veselībai. Hroniskiem kanabisa produktu lietotājiem ievērojami biežāk rodas dažādas onkoloģiskas, sirds-asinsvadu un plaušu slimības.
Toties visi kanabisa kā medikamentu cildinoši raksti agri vai vēlu kā medikamentu uzrāda nevis iepriekšminētos, Eiropā reģistrētos 4 medikamentus, bet marihuānas smēķēšanu.
Tā, kā šis raksts netiešā veidā ir atbilde uz Vitas Dreijeres publikāciju delfi.lv „Sāpīgā dzīves nogale Latvijā – medicīniskās marihuānas legalizācija ‘buksē’ mediķu pretestības dēļ”, tad pieskaršos algoloģijai.
Modernā algoloģija ļauj samazināt un noņemt sāpes, bet dažkārt tas nenotiek tādēļ, ka birokrātija iezīmējusi opioīdu un citu pretsāpju līdzekļu maksimālās devas, it kā – lai cīnītos ar narkomāniju.
Tomēr opioīdi no algoloģijas skatuves lēnām noiet. Modernā algoloģija ir kompleksa zinātne, kurā kombinācijās ar citiem preparātiem pietiekami daudz tiek lietoti antidepresanti.
Principā jau marihuānas smēķēšanai un alkohola lietošanai ir antidepresīva iedarbība, arī tos varētu saukt par antidepresantiem, bet tie rada atkarību un narkomāniju (šādā interpretācijā marihuānas smēķēšana, tabakas smēķēšana un alkoholisms ir narkomānija), tādēļ alkohola un citu narkotiku lietošana depresijas lietošanai rada vairāk zaudējumus, nekā ieguvumus.
Augu valsts preparāti joprojām tiek lietoti medicīnā. Piemērs – pienene
Lielākā zemeslodes iedzīvotāju daļa (iespējams, 80%), īpaši āfrikāņi, ķīnieši un indieši, ārstniecībā plaši izmanto tradicionālos augu valsts preparātus.
Tam galvenais pamatojums ir moderno ārstniecības līdzekļu dārdzība un nepieejamība, kā arī nacionālās tradīcijas. Augu valsts preparāti un to kombinācijas balstās galvenokārt uz empīriskiem novērojumiem, bet nevar noliegt arī mūsdienīgus, zinātniskus pētījumus par augu valsts preparātu kombināciju izmantošanu simptomu mazināšanā un pat slimību ārstēšanā.
Piemēram, pētījumi par kalmju, lielā dadža, pienenes, mārsila, vilkābeles, baldarjāņa un citu augu preparātiem ir daudz plašāki un veiksmīgāki par pētījumiem ar kanabisu.
Latvijā ir izcils fitoterapeits Arturs Tereško, kas apkopo pasaulē pieejamo informāciju par augu valsts preparātiem, apraksta tos, vāc, kaltē, gatavo kapsulas un tējas. Ilustrācijai piedāvāju šeit nelielu daļu no tā, ko Arturs Tereško raksta par pieneni. Pienenei nav apreibinoša un atkarību raisoša blakus iedarbība. Pieneni kā ārstniecības augu pazīst visā pasaulē. Bet neviens politiķis un žurnālists necenšas panākt lielāku pienenes izmantošanu klīniskajā medicīnā.
Tātad – ko raksta Arturs Tereško (fragmenti):
„Pienene tiek uzskatīta par galveno pretdiabēta augu, jo tai piemīt antihiperglikēmiskas, antioksidatīvas un pretiekaisuma īpašības. Tas ir saistīts ar dažādiem pienenēs esošajiem bioaktīvajiem komponentiem, tostarp polifenoliem, seskviterpēniem, triterpēniem un fitosterīniem. Svarīgākās un vispusīgāk pētītās pienenes bioaktīvās sastāvdaļas ir hlorogēna skābe, cigorskābe, taraksasterols un seskviterpēna laktoni. Šiem komponentiem ir liels potenciāls kā pretdiabēta medikamentiem un uztura līdzekļiem cukura vielmaiņas kompensēšanā. Pieneni var izmantot arī kā funkcionālo pārtiku pret diabētu.
Cigorskābe ir bagātākā pienenes fenola sastāvdaļa. Tā ir atrodama visās auga daļās (saknēs, ziedos, lapās un kātos). Cigorskābe ir spēcīgs antioksidants, kura pamatā ir tā 5-0-kofeoilhīnskābes struktūra un tās absorbējošā aktivitāte attiecībā uz reaktīvo skābekli. Nesen cigorskābe ir identificēta kā spēcīgs antioksidants, kas var nomākt oksidatīvā stresa marķierus, piemēram, malondialdehīdu un glutationu. Tādējādi cigorskābe darbojas kā antioksidants un pretkancerogēna viela. Ir zināms, ka bioaktīvie komponenti no ārstniecības augiem, piemēram, pienenes, regulē tādus enzīmus kā heksokināze, glikokināze un fosfofruktokināze.
Šie fermenti ir iesaistīti glikolīzes un Krebsa cikla procesos. Pētījumi liecina, ka augi, kas bagāti ar cigorskābi, var uzlabot šo svarīgo enzīmu (fosfofruktokināzes, heksokināzes un piruvāta kināzes) funkcionālās aktivitātes.
Hromatogrāfija un pienenes masas spektrometrijas analīze atklāja bagātīgus β-karotīna avotus, kas aizsargā šūnas no oksidācijas un šūnu bojājumiem.
Pieneņu saknes satur ogļhidrātus (piemēram, inulīnu), karotinoīdus (piemēram, luteīnu), taukskābes (piemēram, miristīnskābi), minerālvielas, cukurus (piemēram, glikozi, fruktozi un saharozi), holīnu, gļotas un pektīnu. Līdz 45% sakņu masas sastāv no inulīna, kas palīdz izvadīt patogēnus no kuņģa-zarnu trakta, veicina svara zaudēšanu, mazina vēža, osteoporozes un sirds slimību attīstību.”
Pienenes produkti atrodami aptiekās, taču ne ārstu, ne farmaceitu vidū nav iemantojuši milzīgu popularitāti, jo jebkurš augu valsts produkts 21. gadsimtā ārstniecībā zaudē farmaceitiskās rūpniecības ļoti precīzajiem un klīniski pētītajiem produktiem.
Jāpiebilst, ka es labprāt ik vakaru dzeru Dr. Tereško tēju, bet tam nudien nav nekādas saistības ar medicīnu.
Kas notiek kanabisa tirgū Eiropā?
Katram interesentam ir pieejams „Eiropas Ziņojums par narkotikām. Tendences un aktualitātes”, ko katru gadu visās ES valodās, t.sk., latviešu valodā izdod Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs Eiropas savienības publikāciju birojā, Luksemburgā. Es visiem interesentiem iesaku ar Google palīdzību atrast 2021. gada ziņojumu, un tas ir pietiekami jauns un informatīvs.
Man ir pieejams 2022. gada projekta dokuments un viss, kas tālāk šeit rakstīts, ir Eiropas savienības pozīcija. Šis dokuments galīgā redakcijā un brīvā pieejamībā nonāks nepilna mēneša laikā (cik zinu, tiek veikti pēdējie redakcionālie darbi tulkojumiem dažādās valodās).
Narkotiku pieejamība un lietošana Eiropas Savienībā joprojām ir augsta, lai gan starp valstīm pastāv ievērojamas atšķirības. Eiropas Savienībā aptuveni 83,4 miljoni jeb 29% pieaugušo (15–64 gadi) kādreiz ir lietojuši nelegālas narkotiskās vielas, un vīriešu skaits (50,5 miljoni) pārsniedz sieviešu skaitu (33 miljoni).
Kanabisa produkti joprojām ir visbiežāk lietotā narkotiskā viela — par tās lietošanu pēdējā gada laikā ir ziņots par vairāk nekā 22 miljoniem Eiropas pieaugušo iedzīvotāju. Narkotiku lietošana ir saistīta ar daudzām mūsdienu aktuālākajām veselības un sociālajām problēmām vai sarežģī to risināšanu. Starp šīm problēmām ir garīgās veselības problēmas un paškaitējums, bezpajumtniecība, jauniešu noziedzība, kā arī neaizsargātu personu un kopienu ekspluatācija.
Covid–19 pandēmijas laikā ir paātrinājusies narkotiku tirgus tendence kļūt digitāli iespējotai, biežāk tiek izmantoti sociālo plašsaziņas līdzekļu lietojumi un šifrēti pakalpojumi, lai atvieglotu narkotiku iegādi. Narkotiku pārdošana, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, piesaista lielāku interesi un paplašinās, jo šīs tehnoloģijas tiek uzskatītas par drošāku, ērtāku un pieejamāku piegādes avotu.
Tiešsaistes ekosistēma ir ļoti dinamiska, tehnoloģijas ir galvenais narkotiku tirgus dzinējspēks, pašlaik tiek izmantoti tumšā tīkla tirgi, sociālo plašsaziņas līdzekļu un tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, kā arī sakaru un šifrēšanas tehnoloģijas, lai veicinātu narkotiku tirdzniecību.
Kanabiss narkotiku izplatīšanas (un ierobežošanas) jomā radījuši jaunus izaicinājumus, jo kaņepju produkti ir Eiropā visbiežāk lietotā nelegālajā narkotika.
Pēdējos desmit gados gan hašiša, gan marihuānas indeksētās cenas ir saglabājušās relatīvi stabilas, bet abu marihuānas formu vidējais THC saturs ir palielinājies. Pašlaik vidējais THC saturs sveķos jeb hašišā (21%) ir gandrīz divreiz lielāks nekā kaņepju augos, kas parasti ir aptuveni 11%.
Tā ir pretēja tendence, kas novērota pagātnē, kad marihuānas THC saturs parasti bija augstāks nekā hašiša THC saturs. Tas ir pielāgošanās piemērs narkotiku tirgū, jo hašiša ražotāji, kas parasti atrodas ārpus Eiropas Savienības, šķiet, ir reaģējuši uz vietējo kaņepju augu radīto konkurenci.
Eiropā esošās un jaunās kaņepju politikas dimensijas ietver plašāku sabiedrības veselības apsvērumu kopumu, jo parādas arvien lielāka komerciālā interese izstrādāt patēriņa preces, kas satur kaņepju augu ekstraktus, tostarp, kā sastāvdaļas pārtikas produktos un kosmētikā.
Jaunākās tendences liecina, ka Eiropā arvien biežāk tiek ziņots par kanabisu, kam piemaisīti sintētiskie kanabinoīdi. Sintētiskie kanabinoīdi atdarina THC — tie var būt gan ļoti iedarbīgi, gan toksiski. Iedarbīgi sintētiskie kanabinoīdi var izraisīt lielāku intoksikāciju un garākus fiziskus un uzvedības efektus nekā marihuāna, turklāt tiek ziņots par smagu un letālu saindēšanos.
Cilvēki, pašiem sev nezinot, var lietot lielas sintētisko kanabinoīdu devas, jo kaņepju preparātu ražotāji var lietot neprecīzus ražošanas procesus, kā rezultātā adulanti bieži tiek nevienmērīgi izplatīti, kā rezultātā preparātos var būt toksisks sintētisko kanabinoīdu daudzums.
Ir nepieciešams neliels daudzums sintētisko kanabinoīdu pulvera, lai radītu spēcīgu kanabisam līdzīgu iedarbību. Cilvēki, kas lieto šos viltotos preparātus, uzskata, ka ir iegādājušies dabīgus kaņepju produktus. Šo preparātu pieejamības un ietekmes uzraudzība ir sarežģīta, jo kaņepju paraugos sintētiskos kanabinoīdus var konstatēt, tikai veicot tiesu medicīnisko ekspertīzi.
Kanabisa lietošana 2020. gadā veidoja 23% no akūtajiem narkotiku intoksikācijas gadījumiem (stacionētiem), tiesa, parasti šiem saindētajiem pacientiem atrada arī citas aktīvas ķīmisku vielu klātbūtni, kas liecina,ka kanabiss ir vārti uz citām narkotikām.
No 31 pilsētas ar salīdzināmiem datiem Eiropā 2021. gadā 13 pilsētas ziņoja par ikgadēju kaņepju metabolīta THC-COOH pieaugumu notekūdeņu paraugos (visvairāk Amsterdamā, Parīzē un Lisabonā). Pieejamie dati par 25 valstīm Eiropā 2020. gadā liecina, ka aptuveni 80 000 cilvēku pirmo reizi sāka specializētu (dārgu, ilglaicīgu) ārstēšanos ar kanabisa produktu lietošanu saistītu problēmu dēļ, bet aptuveni 43 000 pacientu ar jauktām atkarībām kanabiss bija galvenā problemātiskā narkotika.
Tie, kas cīnas par dažāda veida marihuānas legalizēšanu, netieši cīnas par bērnu piesaisti narkomānijai. Kanabiss ir vārti citu narkotiku lietošanai. Kanabisa produktus Eiropā pirmoreiz bērni uzsāk lietot vidēji 16 gadu vecumā (vidēji – tātad daudzi no viņiem uzsāk smēķēt marihuānu ievērojami agrāk), turklāt 46% no viņiem pasāk to lietot vismaz reizi dienā. Savukārt 25 gadi ir vidējais vecums, kad šie bērni nonāk narkologa uzraudzībā, pirmoreiz ārstējoties no narkomānijas.
Narkotiku dīleru radīta melīga mantra – bez kanabisa medicīnā iztikt nevar
Stāsts, ka bez kanabisa ārstniecībā nevarētu iztikt, ir narkotiku dīleru izdomāts, lai jauktu cilvēkiem galvu.
Narkotiku dīleru izdomātā shēma ir vienkārša – sajauksim cilvēkiem prātu ar argumentu, ka kanabiss nepieciešams ārstniecībā un ka bez tā nav iespējama mūsdienīga ārstniecība, bet pēc tam secīgi panāksim, lai tiesiskais regulējums valstī kanabisa gadījumā kaņepju daudzveidīgo izmantošanas iespēju dēļ kļūtu iespējami juceklīgāks, lai tiktu sajaukta legalizēšana ar dekriminalizēšanu – tad pavērsies iespēja pārdod dienvidu zemēs audzēto kanabisu izklaides un apreibināšanās nolūkā skolēniem un jauniešiem.
Holandes pieredze liecina, ka narkotiku dīleri mērķi panākt, ka skolēni un jaunieši kanabisu lieto pastāvīgi, sasniedz, tai allaž piejaucot klāt šķipsniņu stipro narkotiku vai sintētisko kanabinoīdu.
Kanabisa legalizācija allaž ir durvis uz postošām atkarībām, sākot no smēķēšanas (visbiežāk kanabisu smēķē kombinācijā ar smēķējamo tabaku) līdz stiprajām narkotikām. Ir viedoklis, ka kanabisa industriju atbalsta arī tabakas industrija, tādēļ, ka marihuānas smēķētāji agri vai vēlu kļūst par cigarešu patērētājiem (dažkārt – otrādi).
Stāsts, kuru nereti kā mantru atkārto daži sabiedrībā cienījami viedokļu līderi jeb influenceri par to, ka labāk, lai kanabisu jaunieši varētu iegādāties legāli, nevis no kriminālās pasaules narkotiku dīleriem, tā sargājot viņus no noziedzīgās pasaules ļaunuma ēnas, ir pilnīgi greiza ilūzija, jo legalizē nevis kanabisu, bet gan narkotiku industriju un veicina narkomānijas izplatību, jo jaunieši tiek „laipni lūgti” atkarību pasaulē.
Visiem interesentiem, kas vēlas rakstīt vai pētīt jautājumus par kanabisa lietošanu rekreācijā vai medicīnā, aicinu sākt ar SPKC (Slimību profilakses un kontroles centra) speciālistu interviju. Bet varbūt labāk pacīnīties par plašāku pieneņu sakņu izmantošanu cukura diabēta pacientiem kompleksā terapijā?
Pētera Apiņa, ārsta komentārs, speciāli LA.LV
