Pēteris Apinis: Galvenā atbilde uz jautājumu: kā vieglāk pārslimot Covid-19?
84
Pēteris Apinis, ārsts
Kustība (>10000 soļiem) ikdienā ir galvenā atbilde – kā vieglāk pārslimot Covid–19
Pirmā atziņa – vakcinācija ir būtiskākā veselības stratēģija Covid–19 pandēmijā, bet fiziskās aktivitātes un sports tūlīt pēc tam.
Lai ko Jums nemēģinātu sastāstīt pavļutisti, kuriem mājsēde un sporta ierobežojumi ir tikai un vienīgi valsts iedzīvotāju sašķelšanas stratēģija un partijas politika, katram ir jārūpējas par savi ar veselīgu dzīvesveidu un hronisko kaišu ārstēšanu.
Diemžēl Covid–19 nesaudzē arī vakcinētos, ja tie neārstē savu hipertoniju, diabētu, sirds mazspēju un nemazina savu lieko svaru.
Esmu jau pieradis pie tā, ka katru manu rakstu Re:čekisti un pavļutisti nozākā par antivakserismu, kaut pats esmu publiski vakcinējies jau gada sākumā un aicinājis visus cilvēkus vakcinēties, tiesa – darīt to veselības centros, ģimenes ārstu praksēs vai slimnīcās, nevis krāmu tirgos, kapu svētkos vai 55. autobusā.
Esmu aicinājis izturēties pret vakcīnām kā pret nopietnu bioloģisku medikamentu, ko nozīmē ārsts, nevis tingeltangeļu reklāmas aģentūru hepeningu, kur vakcīnas nozīmē kapelmeisters bez nojausmas par medicīnu.
Esmu aicinājis cilvēkus nepulcēties mājās un iekštelpās, ievērot distancēšanos, bet iebildis pret mājsēdi, maskām bērniem un citām nejēdzībām. Ārtelpās vīrusu nepārnes. Sportojot vīrusu nepārnes (ir izņēmumi, par ko esmu jau daudz rakstījis).
Visvairāk pārmetumus esmu saņēmis par manu ikdienas kritiku Veselības ministram un ministrijai attiecībā par sporta un fizisko aktivitāšu ierobežojumiem pandēmijas laikā.
Esmu aicinājis ļaudis sportot, kustēties, bet valdību – pārtraukt bezjēdzīgos ierobežojumus bērnu, jauniešu un amatieru sportam. Maratona aizliegšana bija tikai un vienīgi Kariņa vēlme ierobežot pulcēšanos – ja nu kāds mītiņu rīkotājs sadomātu atsaukties uz maratonistiem startā.
Šobrīd mūsu rīcībā ir pierādījumi, kas aprakstīti lielākajos un nozīmīgākajos pasaules medicīnas žurnālos – mazkustība un liekais svars ir būtiskākie mirstības cēloņi Covid–19 laikā.
Pētījums, kas mani patiesi pārliecināja, bija vienkāršs kā viss ģeniālais. Tūkstošiem amerikāņu skaita soļus ar dažādu gadžetu palīdzību (pētījumam gan tika izvēlēti ļoti konkrēti un atpazīstami soļu skaitītāji).
Visus pētāmos sadalīja trīs grupās – tajos, kas diennaktī veic mazāk par 7000 soļiem, tajos, kas veic no 7000 līdz 10000 tūkstoš soļus, un tajos, kas veic vairāk par 10000 soļiem.
Diemžēl grupā līdz 7000 soļiem ietilpst arī tādi, kas pārvietojas dzīvoklī vai sociālās palīdzības namā dažus soļus no gultas līdz tualetei (Latvijas gadījumā – daudzos sociālās palīdzības namos jebkādas kustības ārpus istabas tika liegtas). Arī grupa ar 10000 un vairāk soļiem ir plaša (šo rindu autors pamanās ikdienā noskriet vai noiet vairāk par 15000 soļiem).
Covid–19 pandēmijas laikā mirstība to ļaužu vidū, kas dienā veic mazāk par 7000 soļiem ir 3 līdz 5 reizes mazāka nekā tās pašas vecuma grupas ļaužu vidū, kas veic 10000 soļus ikdienas. Vienkārši un saprotami. Tās piecas reizes attiecas uz cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem.
Tie, kas arī pēc 80 gadu sasniegšanas kustas un katru dienu veic vismaz 5 kilometrus – dzīvo pēc Covid–19 pārslimošanas. Tie, kas nekustas, kam ir lieks svars – nonāk slimnīcā un veido to drausmīgo Latvijas statistiku, kas ir Pavļuta ministrijas globāls rekords, un varbūt ļaus palikt Pavļutam kā mirstības ministram Ginesa rekordu grāmatā.
Ko Jums nestāsta?
Covid–19 tiešām ir nopietna slimība, un katru dienu pasaules zinātnes literatūra pildās ar jaunu informāciju. Pacienti, kas pārslimojuši koronavīrusa infekciju, cieš no ļoti dažādām – gan sirds un asinsvadu, gan plaušu un elpceļu, gan neiroloģiska rakstura problēmām. Pēc slimības nepieciešama rehabilitācija.
Nezinu neko labāku par Vaivaru Nacionālo rehabilitācijas centru. Žurnālā „Latvijas Ārsts” esmu publicējis izcilus Vaivaru kolēģu rakstus un pieredzes apkopojumus. Bet Vaivaros vietas nepietiek visiem tiem, kas slimnīcā ārstējuši Covid–19.
Ļoti labas rehabilitācijas nodaļas ir daudzās Latvijas slimnīcās, bet pakalpojumu klāsts ir atšķirīgs. Veselības ministrija, kas pēdējā gada laikā ar pilnām tiesībām būtu saucama par Covid–19 ministriju, par rehabilitāciju vēl neko nav dzirdējusi, un naudas slimnieku rehabilitācijai ir nevis par maz, bet daudzkārt par maz.
Rehabilitācija pēc slimības sākas ar kustību – pareizu, slodzi un laiku pakāpeniski audzējošu kustību. Vislabāk – fizioterapeita vadībā ar precīzu uzsvaru uz krūšu kurvja, diafragmas, iegurņa un muguras vingrinājumiem. Bet šie rehabilitējošie vingrinājumi būtu jāveic vairākas reizes katru dienu, un jāveic pašam, jo fizioterapeits blakus nestāv.
Ļoti labi materiāli krūšu kurvja vingrinājumiem atrodami internetā.
Man šoreiz bija vēlme ieteikt tiem, kam to atļauj rocība un iespējas – ja nu esat pārslimojuši Covid–19, tad nedēļa vai divas kalnos būs tas, kas ļoti noderēs, protams, iepriekš konsultējoties ar savu ārstu.
Pirms daudziem gadiem pulmonologs Viesturs Šiliņš uzsāka astmas slimnieku ārstēšanu ar pārgājieniem augstkalnē, retinātā gaisā. Rezultāti bija pārsteidzoši labi, un viņa raksti tika plaši citēti pasaules medicīnas literatūrā.
Šobrīd literatūrā parādās ļoti līdzīgi ieteikumi rehabilitācijai no Covid–19 – izvēlēties kalnu pastaigas un pārgājienus 2–3 km augstumā. Eiropas pacienti, kas vidējā vai smagā formā pārslimojuši šo slimību, brauc uz Šveici, Austriju, Itāliju mērenā augstkalnē veikt pārgājienus, kāpienus vai varbūt tikai garas pastaigas.
Latvijas prominentākais pulmonologs, Latvijas Universitātes Medicīnas pēcdiploma izglītības institūta direktors Viesturs Šiliņš arī šobrīd plaušu slimību ārstēšanā un rehabilitācijā iesaka ne tikai vingrinājumus, bet – tiem, kam ir iespējas un kas to var atļauties – rehabilitāciju kalnos mērenas hipoksijas apstākļos.
Šo rindu autors nule savu nedēļas atvaļinājumu pavadīja Madeirā. Katru dienu veicot pārgājienu kalnos ar 400 – 1300 metru kāpumu, redzēju tūkstošiem sportisku cilvēku, no kuriem neticami daudzi bija vecāki par mani.
Viņi pievārēja tiešām nopietnus kāpumus. Iznāca parunāt ar vācu kolēģiem – vācieši ziemā visādi atbalsta tieši pacientu rehabilitāciju Madeiras mežu un kalnu celiņos, apdrošināšanas kompānijas sedz slimniekiem pēc Covid–19 vidēji un smagas slimības šāda veida rehabilitāciju.
Vecums kustībai un sportam nav šķērslis.
