
Vienkāršoti šis raksts skan tā – smēķējiet (parastās cigaretes vai bezdūmu elektroniskās smēķēšanas ierīces), un ievērojami ātrāk nekā citiem “nestāvēs” (būs erektīlā disfunkcija), ievērojami ātrāk atnāks infarkts vai insults.
Otrs iemesls šim rakstam ir – neticiet reklāmām internetā, kas sociālajos tīklos ievietojuši profesora Andreja Ērgļa bildi, nosaukuši viņu par Uroloģijas institūta vadošo speciālistu. Šajā reklāmā blēži reklamē uztura bagātinātāju ar D vitamīnu, minerālvielām un sasmalcinātām zālītēm. Andreja Ērgļa bilde un labais vārds šajā reklāmā izmantots nelietīgi, preparāts pret erektīlo disfunkciju nestrādā, nu vismaz nav neviena pētījuma, kas apliecinātu, ka strādā. Toties reklāmrakstā teikts, ka preparātu iesaka Latvijas Uroloģijas ministrija.
Bet galvenais iemesls rakstīt par erekciju un erektīlo disfunkciju ir – šis ir ievadraksts diskusijai, kas televizora ekrānos (TV24, raidījums Dr.Apinis) būs skatāma 5. maijā. Latvijas demogrāfijas krīzei (šobrīd mēnesī Latvijā dzimst mazāk par 1000 bērniem, un Dzemdību nams jau piedzīvojis dienu bez dzemdībām), ir divi galvenie iemesli:
– bērni nedzimst sieviešu dēļ (negrib, nevar, nav atradusi īsto vīrieti utt.);
– bērni nedzimst vīriešu dēļ (negrib, nevar, mazkustīgi spermatozoīdi, resns un vēl smēķē utt.).
Šoreiz raksts būs tikai šaurā skatījumā par vīrieša neauglību, erektīlo disfunkciju un vīrieša sirdi. Bet kur tad plašāks skatījums par demogrāfiju no vīriešu skatpunkta? Tas – raidījumā.
Ministru kabinets ir nolēmis risināt demogrāfijas problēmas, un šķiet – pārējie ministri atraduši to, kurš šo problēmu atrisinās – proti jauno Labklājības ministru Reini Uzulnieku, kuram kā jaunam, radošam un sportiskam cilvēkam vēl joprojām ir interese par valsti, vēlme strādāt un kalpot savai valstij un tās iedzīvotājiem. Tad nu esmu lūdzis ministru uz raidījumu, un – saņēmis piekrišanu. Un kopā ar viņu raidījumā piedalīsies andrologs Juris Ērenpreiss, ārsts, psihoterapeits Andris Veselovskis, bet par sirds un erekcijas sasaiti esmu aicinājis runāt medicīnas doktoru RSU profesoru, Skrides Sirds klīnikas galveno ārstu, invazīvo kardiologu Aināru Rudzīti. Tātad – piedalīsies tie, kas nekautrējas runāt par būtiskām tēmām, par tēmām, ko citi pieklusē. Ticiet – būs interesanti, īpaši sievietēm.
Erektīlā disfunkcija un sirds asinsvadu slimības
Erekcijas disfunkcija nozīmē nespēju iegūt un saglabāt pietiekami stingru erekciju seksuālai aktivitātei. To sauc arī par impotenci. Protams, erekcijas spējas (un vēlāk – problēmas), nosaka vecums. Tik laba erekcija kā astoņpadsmit gados astoņdesmit gadus vecam vīram nebūs nekad. Tomēr erekcijai būtu jāsaglabājas visu vīrieša mūžu.
Īslaicīgas (laiku pa laikam) erekcijas problēmas ne vienmēr ir iemesls bažām. Taču, ja erektilās disfunkcijas traucējumi ir pastāvīgi, tie rada stresu, ietekmē pašapziņu un rada papildu problēmas attiecībās ar partneri. Problēmas ar erekcijas iegūšanu vai noturēšanu var liecināt par veselības stāvokli, kas jāārstē.
Erektilās disfunkcijas simptomi ir pastāvīgi un laika gaitā parasti pasliktinās. Tie var būt – problēmas ar erekciju, problēmas ar erekcijas noturēšanu, mazāka vēlme nodarboties ar seksu.
Vīriešu seksuālā uzbudināmība ir sarežģīta lieta. Tajā ir iesaistītas smadzenes, hormoni, emocijas, nervi, muskuļi un asinsvadi. Erektilās disfunkcijas iemesls var būt problēma kādā no šīm sistēmām. Dažreiz erektilās disfunkcijas cēlonis ir gan fizisks, gan garīgs. Piemēram, fiziskais stāvoklis, kas palēnina seksuālo reakciju, var izraisīt bažas par erekcijas noturēšanu, var radīt trauksmi, kas savukārt var veicināt erektilās disfunkcijas pastiprināšanos. Ja nu esam pieņēmuši, ka smadzenēm ir galvenā loma seksuālā uzbudinājuma rašanās procesā, proti tajā, kas izraisa erekciju, tad definēsim, ka seksuālajām izjūtām traucē un erektilās disfunkcijas traucējumus izraisa vai veicina depresija, trauksme vai citi garīgās veselības traucējumi, stress un problēmas ar partneri.
Neraugoties uz visai plašo erektilās disfunkcijas izplatību, nesamērīgi maz vīriešu meklē medicīnisku palīdzību šīs problēmas dēļ. Daudzus attur stigma, kas saistīta ar diskusijām par seksuālo veselību, un šo problēmu vēl vairāk saasina izplatītais uzskats, ka erektīlā disfunkcija ir nomācoša, izolēta personiska problēma, kuras sekas aprobežojas ar guļamistabu. Tomēr šāds viedoklis nenovērtē plašākas sekas, ko erektīlā disfunkcija rada veselībai.
Erektīlo nedrīkst uzskatīt tikai par seksuālās vai reproduktīvās veselības problēmu. Medicīnas pētnieki jau sen ir atzinuši saikni starp erektilitāti un sirds un asinsvadu (īpaši – sirds vainagartēriju) veselību. Tiesa, sabiedrības – īpaši vīriešu, informētība un izpratne ir gauži nepilnīga par to, ka erektīlā disfunkcija patiesībā var liecināt par sistēmiskām asinsvadu problēmām un aterosklerotisko kardiovaskulāro slimību.
Pirms rakstīt šo rakstu, es arī parunājos ar savu draugu – profesoru Andreju Ērgli, to pašu, kura bildi blēži izmanto pseidomedicīniskai reklāmai. Viņš atzina, ka lielā mērā kardiologs ir arī erekcijas ārsts, bet vizīte pie urologa nereti ir ceļš pie kardiologa. Profesors gari un pārliecinoši izskaidroja holesterīna vielmaiņas bioķīmiju gan sirds, gan vīrieša dzimumlocekļa artērijās, taču es nolēmu šeit to nepublicēt – skaidrojums būtu medicīnas fakultātes bioķīmijas eksāmena vērts.
Tālāk rakstā paustās atziņas dažviet ir aizgūtas no profesora, kaut mūsu izpratne par lipīdu vielmaiņu asinsvadu problēmu izcelsmē ir atšķirīga (profesors pasaules kongresos uzklausa un savāc jaunākus bioķīmiskus un ģenētiskus atklājumus, es esmu konservatīvāks).
Tātad – erektīlā disfunkcija un sirds asinsvadu slimības ir savstarpēji cieši saistītas, un šo saikni visvieglāk ir pamatot ar endotēlija uzbūvi – tas ir viens šūnu slānis, kas izklāj asinsvadus.
Endotēlijam ir būtiska nozīme asinsvadu veselībā, jo tas kontrolē asinsvadu paplašināšanos, ražojot slāpekļa oksīdu. Slāpekļa oksīds darbojas kā galvenais signāls, kas veicina asinsvadu atslābināšanos un paplašināšanos, tādējādi palielinot asins plūsmu, kas ir svarīgs process gan sirdsdarbībai, gan erekcijas mehānismam. Ja slāpekļa oksīda līmenis nav optimāls, rodas endotēlija disfunkcija, kas izraisa ierobežotu asins plūsmu un traucē erekcijas funkciju, kā arī izraisa aterosklerozes procesa sākšanos vai pasliktināšanos. Gandrīz vienmēr kā erektīlās disfunkcijas, tā sirds asisvadu slimības gadījumā slāpekļa oksīda ražošana un pieejamība ir traucēta.
Erektīlo disfunkciju un sirds asisnsvadu slimību saista un savstarpēji pasliktina hronisks iekaisums. Abas slimības raksturo paaugstināts iekaisuma biomarķieru līmenis, iekaisums veicina tālāku endotēlija bojājumu un paātrina ateroģenēzi. Galu galā gan erektīlai disfunkcijai, gan sirds asisvadu slimībām ir kopīgi riska faktori, piemēram, smēķēšana, hipertensija, diabēts, hiperlipidēmija, aptaukošanās, tāpēc šīs slimības mēdz tik bieži būt sastopamas vienlaikus.
Treškārt, erektīlās disfunkcijas un sirds asisvadu slimības vieno izmaiņas zarnu mikrobiomā, bet tas ir vismaz disertācijas vērts temats.
Īss pārstāsts par erektīlo disfunkciju
Vīriešiem mēdz būt problēmas ar erekciju kā tādu, ar erekcijas noturēšanu un var samazināties vēlme nodarboties ar seksu. Dzīves laikā interese par seksu un erekcijas noturība mazinās, īpaši pēc 55 gadiem.
Kad būtu jādodas pie ārsta? Pie ārsta jāvēršas, ja ir priekšlaicīga (pārāk strauja) vai aizkavēta ejakulācija. Pie ārsta noteikti jāiet, ka erekcijas problēmas kombinējas ar cukura diabētu, hipertenziju, sirds asinsvadu slimībām. Un pie ārsta jādodas iespējami agri, kad ir erektīlās disfunkcijas traucējumi. Ģimenes ārsts Andris Baumanis paģēr, ka pie ārsta jāiet pirmajā mēnesī, kad parādījusies tēma “nestāv”.
Kā jau rakstīju – vīriešu seksuālā uzbudināmība ir sarežģīta lieta, kurā iesaistītas smadzenes, hormoni, emocijas, nervi, muskuļi un asinsvadi. Erektilās disfunkcijas iemesls var būt kādā no šīm sistēmām. Visbiežāk erektilās disfunkcijas cēlonis ir fizisko un garīgo iemeslu kombiācija. Trauksme var veicināt erektilās disfunkcijas pastiprināšanos.
Par lielajiem riska faktoriem, kas veicina erektilās disfunkcijas traucējumus, mēs parasti saucam smēķēšanu, lieko svaru, diabētu, hipertoniju un sirds slimības, kā arī tādas psihiskās slimības kā stresu, trauksmi, depresiju. Taču erekciju mazzina arī prostatas operācijas, vēža ārstēšanas staru terapija, iegurņa traumas, kas bojājušas nervus un asinsvadus, zāles – tādas kā antidepresanti, antihistamīna līdzekļi un zāles augsta asinsspiediena, sāpju vai prostatas slimību ārstēšanai. Un vēl erekcijas traucējumus agri vai vēlu izraisa pārmērīga alkohola lietošana, kā arī narkotisko un psihotropisko līdzekļu lietošana. Uz raidījumu 5. maijā atlikšu tādu problēmu kā zemu testosterona līmeni.
Daži vārdi jāraksta par vecumu. Ar vecumu erekcija var sākties lēnāk un var nebūt tik jaudīga. Var būt nepieciešams vairāk tiešu pieskārienu dzimumloceklim, lai panāktu un noturētu erekciju. Taču erektilās disfunkcijas traucējumi nav tipiska novecošanās sastāvdaļa.
Erektīlai disfunkcijai mēdz būt komplikācijas, proti, tā nozīmē sliktu seksuālo dzīvi, mēdz izraisīt attiecību problēmas, mazināt pašnovērtējumu un izraisīt depresiju, stresu vai trauksmi, bet galu galā – Latvijas demogrāfijai būtisko problēmu – sievietei nespēju ieņemt grūtiecību no partnera ar vāju erekciju.
Labākais veids, kā novērst erektilās disfunkcijas traucējumus, ir izvēlēties veselīgu dzīvesveidu un ārstēt visus veselības traucējumus. Piemēram, pie sava ģimenes ārsta vai kardiologa ārstēt sirds slimības, nieru slimības un otrā tipa cukura diabētu, regulāri veikt profilaktiskās pārbaudes un medicīniskos skrīninga testus, kā arī – nekautrēties no psihiatra un psihoterapeita meklēt palīdzību trauksmes, depresijas vai citu garīgās veselības problēmu gadījumā. Tomēr galvenie ir un paliek dzīvesveida jautājumi – nesmēķēt, nedzert (alkoholu) un regulāri nodoties fiziskām aktivitātēm. Atzīstu, ka sekss ir labs fiziskais vingrinājums, diemžēl ar to nepietiek. Stundiņa skrējiena vai trenažieru zāles vingrojumu būtu laba kombinācija ikdienas seksam.
Sekss un seksuālā veselība ir vajadzīgi sirds veselībai
Bet tagad atgriezīšos pie saistības starp erektilās disfunkcijas un sirds un asinsvadu veselības traucējumiem, kas ir vēl viens iemesls neignorēt seksuālās veselības problēmas.
Erektīlā disfukcija bieži parādās pirms atklātiem kardiovaskulāriem simptomiem, jo dzimumlocekļa artēriju diametrs ir mazāks, salīdzinot to ar koronāro artēriju (sirds vainagartēriju) diametru. Erektīlā disfukcija ir viena no pirmajām sistēmiskas asinsvadu slimības pazīmēm, kas ir arī agrīns brīdinājums, nevis tikai vienlaicīgs simptoms. Erektīlo disfunkciju mēs varam uztvert par nozīmīgu endotēlija veselības rādītāju, uzsverot tās klīnisko nozīmi un potenciālu kā agrīna sirds asinsvadu slimību diagnostikas līdzekli. Tomēr te nu ir svarīgi atzīmēt, ka erektīlā disfunkcija nav ne sirds asinsvadu slimības cēlonis, ne tiešas sekas, bet gan – tās ir vienas un tās pašas patoloģijas divas atšķirīgas izpausmes.
Pārskatot vairākus garengriezuma pētījumus, kuros daudzus gadus novēroti tūkstošiem vīriešu, rodam pierādījumus sirds un vīrieša dzimumlocekļa asinsvadu slimību korelācijai. Sākotnēji aizdomas par saistību starp erektīlo disfunkciju radās pētniekiem, kas vīriešiem virs 55 gadiem pētīja priekšdziedzera vēzi. Pētnieki pamanīja, ka vīriešiem, kam šajā vecumā iestājas lielāka vai mazāka impotence, ir lielākas iespējas ātrāk nomirt ar insultu vai infarktu (pētījumi notika pagājušajā gadsimtā, kad insulta un infarkta ārstniecības iespējas bija ievērojami mazākas).
2013. gadā veiktajā garengriezuma pētījumu metaanalīzē tika atklātas nozīmīgas pozitīvas saistības starp erektīlo disfunkciju un sirds un asinsvadu notikumu risku. Autori ziņoja, ka erektīlās disfunkcijas simptomi parasti parādās divus līdz piecus gadus pirms kardiovaskulāro simptomu parādīšanās, un smagāka impotence korelē ar lielāku aterosklerotisko slogu, kas nozīmē – paaugstinātu koronāro artēriju slimību, perifēro artēriju slimību un lielu nevēlamu sirds notikumu risku. Tas kļuva par pirmo nopietno aicinājumu iekļaut erektīlās disfunkcijas novērtēšanu vīriešu regulārās veselības pārbaudēs (vismaz reizi gadā pie ģimenes ārsta), piedāvājot būtisku iespēju agrīnai intervencei, kā arī – gan seksuālās, gan kardiovaskulārās veselības aprūpei. Vienīgais ģimenes ārsts, kurš raidījumā Dr.Apinis ir gatavs izvērsti un bez liekas kautrības runāt par erektīlo disfukciju, ir ļoti godājamais Andris Baumanis, un man šķiet, ka lielā vēlme pacientiem pierakstīties viņa jau tā pārslogotajā ģimenes ārsta praksē ir saistīta ar viņa spēju atklāti runāt par erektīlās disfunkcijas izpausmēm, iespējamām kardiovaskulārām komplikācijām un ārstēšanas iespējām. Diemžēl Andris Baumanis uz manis pieminēto raidījumu 5. maijā netiek. Man atliek šeit pēc atmiņas citēt viņa viedokli – ja vīrietim “nestāv”, viņam tūlīt jāvēršas pie ārsta, tūlīt jāsāk lietot zāles erekcijas atjaunošanai, jo pusgada kavēšanās var nozīmēt – “nestāvēs vairs nekad”.
Šeit man nākas pateikt dažus atzinīgus vārdus par zālēm, kas palīdz erekciju atgūt. Lieta tāda, ka fosfodiesterāzes-5 inhibitoriem (piemēram, tadalafilam, sildenafilam), kas ir erektīlās disfunkcijas ārstēšanas pamatā, ir nozīme arī sirds asinsvadu slimību progresēšanas mazināšanā. Pērn veiktā garengriezuma pētījumā, kurā piedalījās pusmiljons vīriešu, tika konstatēts, ka tiem, kuri ārstējās ar tadalafilu uroģenitālo problēmu (tostarp, erektīlās disfunkcijas) ārstēšanai, par trešdaļu samazinājās mirstības risks, mazinājās sirdslēkmes risks un mazinājās insulta risks salīdzinājumā ar tiem, kuri nelietoja šos medikamentus.
Tiesa, vairums pētnieku un pārskata darbu autoru uzskata, ka gan erektīlās disfunkcijas, gan sirds un asinsvadu slimību stāvoklis vislabāk uzlabojas ar dzīvesveida izmaiņām – smēķēšanas atmešanu, fizisko aktivitāti, svara kontroli un diētu. To apstiprina pierādījumi, ka šādas dzīvesveida izmaiņas var uzlabot endotēlija funkciju, samazināt oksidatīvo stresu un palielināt slāpekļa oksīda veidošanos, kas ir ļoti svarīgi abām slimībām.
Kāpēc es rakstu šīs rindas un publicēju, zinot, ka vairums lasītāju būs sievietes? Patiesībā tieši sievietēm šī problēma interesē, nu vismaz viņām tas interesē atklāti un viņas savu interesi slēpj mazāk kā vīrieši, kuriem pati erektīlās disfunkcijas problēma ir. Neraugoties uz labi zināmo saikni starp erektīlo disfunkciju un sirds un asinsvadu risku, sabiedrības informētība par šo saistību ir ierobežota, arī pacientu vēlme – informēt ārstu par erekcijas problēmām – ierobežota.
Palīdzības meklēšana sniedz būtisku iespēju salīdzinoši agrīni atklāt sirds asisvadu slimības un iejaukties, lai palēninātu tās progresēšanu, turklāt tā ir iespēja uzlabot dzīves kvalitāti un atrisināt garīgās veselības problēmas, kas bieži pavada erektīlo disfunkciju. Tāpēc – lai gan ārsti jau sen ir atzinuši saikni starp erektīlo disfunkciju un sirds asinsvadu slimībām, ir pienācis laiks pieņemt izaicinājumu un nodrošināt, ka šo vēstījumu sadzirdētu pacienti: erektilā disfunkcija nav tikai seksuālās veselības problēma, bet gan redzamākais simptoms attiecībā uz vispārējo asinsvadu veselību – un attiecīgi pret to ir jāizturas ar pienācīgu nopietnību un medicīnisku uzmanību.