Apinis: Daudz laimes orientieristi! „Magnētam” piecdesmit
0
1969. gada 24. aprīlī Lilastē notika pirmās orientēšanās sporta tautas sacensības „Magnēts”. Sacensības rīkoja sporta meistars, Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta inženieris Arno Līcis.
Ideja bija vienkārša – katram sporta klubam reizi gadā jāsarīko sacensības iesācējiem un meistariem vienlaikus.
Sacensībām bija jānotiek Pierīgā – vietā, kur var nokļūt ar autobusu, bet vēl labāk – ar elektrisko vilcienu.
Distancēm bija jābūt dažādām – gan pēc garuma, gan pēc sarežģītības. Kartes tolaik bija melnbaltas, rotoprintētas, mērogs 1:20000, tādēļ nekādi sīkumi kartē atzīmēti nebija.
Stigas bija, ceļi arī bija vairāk vai mazāk precīzi iezīmēti, ar kalniem gāja grūtāk, taču daļa no bedrēm kartē bija atzīmētas.
No manām bērnības atmiņām ļoti spilgti atmiņā palikuši gadījumi, kad kļūdījies bija distanču priekšnieks, punktu kļūdaini ieliekot. Skraidīji divdesmit minūtes dažus simtus metrus visos virzienos, līdz punktu atradi.
Arno Līcis šodien vēl joprojām ir labā sportiskā formā, ortientēšanās distancēs skrien un nemaldās. Viņam un viņa kundzei Ieviņai Līcei Latvijas orientieristi ir daudz pateicības parādā.
Lielā mērā pateicoties „Magnēta” popularitātei un orientēšanās sporta demokrātijai Latvijā orientēšanās sports ir vairākkārt atzīts par gada populārāko sporta veidu, mums ir Pasaules čempions Edgars Bertuks un medaļniece Alīda Zukule, mūsu orientieristi allaž bijuši pasaules orientēšanās sporta līderu vidū, Latvijā rīkots pasaules čempionāts un vairāki Eiropas čempionāti, šogad notiks Pasaules čempionāts senioriem.
Par „Magnētu” man šodien gribas pateikties arī četriem vīriem, kuri šobrīd distances liek citos mežos.
Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados „Magnētu” klusi un mierīgi rīkoja vecmeistars Jānis Zariņš.
Ļoti populārs „Magnēts” kļuva astoņdesmitajos gados, kad to vadīja Juris Vaivods. Vēlāk „Magnēta” sirds un dvēsele bija Jānis Kažemaks. Šajā gadsimtā distances izlika un novāca Aivars Mihailovs.
Mūsdienās „Magnēts” notiek trīs reizes nedēļā – otrdien un ceturtdien Daugavas labā krasta mežos, trešdienās – kreisā krastā. Mūsdienās „Magnēts” sestdienās un svētdienās notiek ziemā. Mūsdienās „Magnēts” nozīmē ne tikai skriešanu, bet arī veloorientēšanos, Rīgas kausus, rogainingu (daudzstundu komandu sacensības orientēšanās izvēles distancē).
„Magnēta” virsvadonis šobrīd ir Henrijs Freimanis. Pavasarī, vasarā un rudenī katru dienu vairāk par tūkstoti dažāda vecuma un trenētības ļaužu skrien pa mežu – un diez vai daudzi skrien gan otrdien, gan trešdien, gan ceturtdien– vismaz trešdienās skrien pilnīgi citi dalībnieki.
Orientēšanās ir tautas sports, kas rada Latvijas iedzīvotājiem vēlmi pēc kustības un sapratni par veselību.
Es aicinu katru rīdzinieku ieskatīties www.magnets.lv un aizbraukt līdz Pierīgas mežam.
24. aprīlī „Magnēts” notiks Jūrmalā, Lielupē, bet 25. aprīlī – Stopiņu pagasta Līčos. Ļoti tuvu, ļoti demokrātiski – iegādāsieties karti, izīrēsiet atzīmēšanās ierīci, un jums visu paskaidros – kā neapmaldīties.
Lielupē apmaldīties vispār ir grūti – vienā pusē kartei Lielupe, otrā – jūra.
Kāpēc es jūs aicinu aizbraukt uz meža skrējienu?
Sabiedrības veselībai nozīmīgākie ir skolnieku un veterānu sports, un katras valsts uzdevums ir atbalstīt veterānu sportu kā veselību veicinošu līdzekli, kā alternatīvu slimībai. Orientēšanās sports ir izcili piemērots vecāka gadagājuma sportotgribētājiem.
Skrienot pa mīkstu meža sūnu, netiek traumētas ceļa un gūžas locītavas, kā tas būtu, skrienot pa asfaltu. Vieglatlēts stadiona aplī nekad neapstājas, bet orientēšanās sportā ir laiks apstāties un papētīt karti (nav skatītāju), līdz ar to orientieristi parasti nepārslogo sirdi, bet to adekvāti trenē jebkurā vecumā.
Svaigs gaiss un labas emocijas, ko dod mežs, ir neatsverams palīgs mūsdienu stresa laikmetā. Orientēšanās sports apvieno fizisko un mentālo aktivitāti. Tādēļ orientēšanās sportā nonāk daudz sportistu, kas beiguši aktīvās sporta gaitas vieglatlētikā, slēpošanā, biatlonā, jo šiem cilvēkiem ir vajadzīgas kustības, azarts un laba pašsajūta, ko var dot tikai un vienīgi sports.
Par orientēšanās sporta sasaisti ar mentālo aktivitāti liecina fakts, ka Latvijas izlasē ir startējuši tikai cilvēki ar augstāko izglītību vai studenti.
Es iesaku orientēšanās sportu visiem hroniskiem slimniekiem, kam veselības stāvoklis pieļauj kustības.
Orientēšanās sporta pamatnosacījums – katrs var sev atrast piemērotu vecuma un meistarības grupu. Parastās sacensībās un arī „Magnētā” vīriešiem distances ir no 2.5 km (iesācējiem, pavisam jauniem- 12 gadus veciem vai pavisam veciem– 70 gadus veciem vīriem) līdz 12 km (aktīviem sportistiem) garas, sievietēm no 2 līdz 8 kilometriem.
Grupas V21E vai S21E izvēlētas sportistiem, kas startē Latvijas izlasē vai kandidē uz to. Šajās grupās distances ir garas, paredzēti daudz kalnu, grūtāk pārejami apvidi, sarežģīts reljefs. Spēcīgākie orientieristi mežā praktiski nekļūdas, skrien visu distanci ar pulsu pat 180–200x minūtē, ne reizi neapstājas, visu laiku seko kartei un domā līdz – kā iespējami taisnāk sarežģīto meža distanci veikt.
Orientēšanās ir demokrātiskākais sporta veids. Katrās orientēšanās sacensībās, bet īpaši „Magnētā” ir padomāts par dažāda gadagājuma dalībniekiem, vecuma grupas – ik pa pieciem gadiem, ieskaitot vecuma grupa tiem, kam jau pāri astoņdesmit.
Daudz laimes orientieristi! „Magnēta” piecdesmitgade ir mūsu kopējie svētki.
