Autors: Pēteris Apinis, ārsts, TV24 raidījuma “dr.Apinis”
Izvēlēties vēl labāku dienu lielveikalu ķēdes atvēršanai nebija iespējams. „Lidl” ienāca Latvijā ar rindām, šausminošām Pavļuta uzrunām par ārvalstu mediķu piesaisti un karalauka hospitāļu atklāšanu un gaidāmu valdības sēdi, kas sēj paniku Latvijas iedzīvotājos –, jo nudien neviens nespēj prognozēt, kas tiks atļauts, kas aizliegts un kāda tam visam jēga.
Pēc valdības locekļu retorikas var spriest, ka aizliegumi attieksies uz pulcēšanos iekštelpās, tirdzniecību, kultūras dzīvi, pārvietošanās iespējām. Cilvēkam vienkāršajam tas atgādina pērnā gada ierobežojumus pirkt grāmatas, cepešpannas un veļas pulveri.
Vakar kopā ar vairākiem kolēģiem apmeklējām dažus lielveikalus un noteicām ogļskābās gāzes piesātinājumu veikalu telpās. Atgādināšu, ka katrs cilvēks ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi. Ogļskābās gāzes piesātinājums ir pārliecinošs indikators telpas ventilācijas kvalitātei. Eiropas savienības maksimāli pieļaujamā normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā ir2160 mg/m3(1200 ppm),bet 50 000 ppm ir nāvējoši. Normāli būtu, ja CO2 daudzums veikalu gaisā būtu līdz 600 ppm. Uzktītoši, ka visos lielveikalos, kuros gaisa kvalitāti centāmies noteikt, šis rādītājs bija robežās no 1000 līdz 1200 ppm.
Tātad – normas augšējā robeža, tātad – ventilācija ir izslēgta lai taupītu elektrību. Tātad – līdz ar sliktu ventilāciju, lielāka iespēja arī vīrusa pārnesei. Un vēl – kāds arī lielveikalos pēta ogļskābās gāzes piesātinājumu un nepieļauj maksimālās normas pārkāpšanu.
Es vēlos teikt, ka uz pircējiem šie 1200 ppm nekādu ļaunumu neatstāj, bet uz pārdevējām, kuras šādos apstākļos spiestas uzturēties visu dienu – pārliecinoši negatīvu iespaidu uz veselību.
Uzreiz jāteic, ka tas nebija pētījums, izvēle nebija nejauša, bet „ērtāka” pēc loģistikas, un pārliecinoši skāra vairāk vienas veikalu ķēdes, tādēļ rezultāti nav publicējami, bet es gatavojos lūgt veselības inspekciju – pārbaudīt veikalos gaisa kvalitāti ar atbilstošu atlasi, standartizētu aparatūru un precīzu metodiku.
Lielveikalu vēlme paļauties uz augstajiem griestiem, telpas kubatūru, bet taupīt uz aktīvas ventilācijas iekārtām saistīts ar pārliecību – veikalā visi ir maskās un netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits. Te nu reiz valdība ar saviem stingrajiem ierobežojumiem un noteikumiem ir iešāvusi sev kājā – jebkāda masku lietošanu rada tikai un vienīgi nepamatotas drošības sajūtu ne tikai to lietotājiem, bet arī dažāda līmeņa vadītājiem un organizatoriem.
Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO raksta, ka koronavīrusu pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti – ja telpa netiek ventilēta, bet daļa pilsoņu būs vīrusa izplatītāji, nelīdzēs nekādas maskas un divi metri – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos.
Tā kā vīrusu koncentrāciju veikalu gaisā noteikt ir ļoti sarežģīti un dažkārt pat neiespējami, CO2 koncentrācijas noteikšana var būt pietiekami labs instruments lai pārliecinātos par telpas drošību pandēmijas apstākļos.
Apzinoties to, ka valdības locekļi sēdes laikā sērfo internetā citu kolēģu trauksmaino uzrunu laikā, šo rakstiņu es ievietoju ar cerību, ka to izlasīs lasītprotošie un garlaicības māktie valdības locekļi. Mans piedāvājums – neveriet ciet veikalus, neliedziet atsevišķu preču iegādi, bet parūpējieties par ventilācijas kvalitāti.
Noteikt ogļskābās gāzes koncentrāciju ir neticami viegli un lēti. Otrs mans aicinājums būtu lielveikalu vadībai nodrošināt ieslēgtas ultravioleto staru lampas naktsstundās vismaz tajās vietās, kurās pircēji koncentrējas – piemēram pie kasēm.
Būtu labi, ja Rimi, Maxima un Lidl sacenstos nevis sprinta distancē (vienu dienu) banānu cenu samazināšanā, bet garajā distancē (vismaz visu gada auksto laiku) – gaisa kvalitātes nodrošināšanā.