Apinis: 9. Latvijas Ārstu kongress tieši šobrīd – izjūtas un pārdomas
16
Tieši šobrīd notiek 9. Latvijas Ārstu kongress.
1989. gadā ar nosaukumu – Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress – sākās šī kongresu tradīcija.
Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Arī šobrīd viņš no Bostonas ir ieradies Rīgā, jauno lasījis divus ziņojumus un plāno kongresus arī nākotnē.
Allaž tad, kad es lepojos ar astoņiem jau notikušajiem Latvijas Ārstu kongresiem, ir labi atcerēties, ka jau Latvijas brīvvalsts laikos notika trīs Latvijas Ārstu kongresi. Padomju gados līdzīgi pasākumi tika menedžēti no Komunistiskās partijas ar LKP politbiroju goda prezidijā. Latviešu tautas trešās atmodas ziedu laiki saskanēja ar Vispasaules Latviešu ārstu pirmo kongresu 1989. gadā. Šajā kongresā pirmoreiz tika organizēts čārterreiss ar latviešu ārstiem no ASV, Kanādas, Zviedrijas, Austrālijas. Kongress notika sporta pilī, pulcēja 5000 ārstus un radīja pacēlumu, cerības, profesionālu izaugsmi, jaunu kontaktu iespējas.
Un vēl šis pirmais kongress palicis atmiņā ar ārstu gājienu pa ielām, kur ārstus sveica, cildināja un viņiem deva ziedus, palicis atmiņā ar Jāņiem pie Zvārtes ieža, Čikāgas piecīšiem Mežaparka estrādē, kongresa noslēgumu Operā, avīzītēm „Latvijas ārsts” manis paša redakcijā, daudziem ziņojumiem un pirmo iepazīšanos ar Rietumu medicīnas domu, pieredzi un zināšanām. Jā tieši tolaik iznāca arī pirmais žurnāla „Latvijas Ārsts” numurs, kas iznāk joprojām katru mēnesi.
Gadiem ejot, Latvijas ārstu kongresi kļuvuši pragmatiskāki un profesionālāki, pašmāju lektori ziņojumus sniedz pasaules pieredzes līmenī, savās specialitātēs vadošie Latvijas ārsti apmeklē pasaules kongresus. Pasaules kongresos latvieši paši uzstājas ar ziņojumiem, pētījumu rezultātus paši apraksta pasaules vadošajos žurnālos. Rīgā katru gadu notiek savi desmit Eiropas vai reģionāla mēroga specialitāšu kongresi vai konferences.
Šogad kongress notiek ATTA centrā, notiek vēlēšanu gadā un priekšvēlēšanu mēnesī, notiek citā formā ar daudz diskusijām un simpozijiem, paralēli tam notiek arī ginekologu un dzemdību speciālistu, kā arī dermatologu kongress, vārdu sakot – ir citādāk. No mana skatpunkta – pavisam citādāk, jo pēc četriem pēdējiem kongresiem, ko pats organizēju, pēc visiem iepriekšējiem astoņiem, kur lielākā vai mazākā mērā kaut ko organizēju, vadīju vai lasīju kādu ziņojumu, šoreiz esmu beidzot pilnīgi brīvs ar fotokameru, bloku un pildspalvu, varu iet no zāles uz zāli, klausīties – kur man tīkamāks lektors vai interesējoša lekcija, un nesatraukties par elektrību, skaņu vai ēdināšanu. Labi un tīkami.
Otra interese no mana skatpunkta bija – kā nu Ilze Aizsilniece tiks ar organizāciju galā? Jāsaka – ļoti labi. Pirmkārt – bagāta programma. ATTA centrs kā kongresa vieta ir lieliska izvēle, kafija laba, kolēģu daudz, kā kolēģi teica – arī vīns atklāšanā bijis gauži labs (pats nevarēju baudīt, jo biju atbraucis uz kongresu ar mašīnu). Programma ir interesanta, dzīva un daudzpusīga, tā ka allaž ir ko izvēlēties – kurā zālē tīkamāk atsēst un klausīties. Ļoti labi ir digitālie risinājumi un ekrāni.
Kāpēc es visu to stāstu? Vienkārši – man šķiet, ka Latvijas avīzes, portāli un televīzija pārlieku maz pievērš uzmanību šim ļoti nozīmīgajam notikumam, kurā dalību īsāku vai garāku brīdi ņem vismaz trešdaļa Latvijas ārstu.
Priekšvēlēšanas ir priekšvēlēšanas. Tie, kas balotējas, sniedzas pēc mikrofona jautājumiem vai komentāriem, Daniels Pavļuts smaida katrā zālē, šķiet starp zālēm burtiski lido. Nelaime tā, ka ārsti ir tā publika, kas sen izlēmusi, kurš par ko balsos un kurš nepiedalīsies vēlēšanās vispār.
Latvijas Ārstu kongresa mērķis ir dot Latvijas medicīnas profesionāļiem tribīni, lai runātu par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu, citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, vietu sabiedrībā, profesionālām izaugsmes problēmām, medicīnas ētiku, darba kvalitātes rādītājiem, un citām situāciju raksturojošām problēmām, skatīt to Eiropas Savienības kontekstā, risināt aktuālus jautājumus savā specialitātē un dot priekšlikumus medicīnas attīstībā. Kongresa vēsturiskā nozīme ir tā, ka tajā šobrīd piedalās arī tie latviešu ārsti un Latvijas augstskolas absolvējušie ārsti, kuri strādā ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Kanādā, Izraēlā, Austrālijā un citās valstīs.
Latvijas Ārstu kongresā notiek pieredzes apmaiņa, viesoperācijas, tiek aprobētas jaunas metodes. Visos iepriekšējos Latvijas ārstu kongresos bijis ļoti liels pozitīvs pienesums Latvijas medicīnai (piemēram, līdz ar kongresiem Latvijas medicīnā ienākušas locītavu endoskopiskas operācijas, gūžas, ceļa un citu locītavu endoprotezēšana, digitālās angiogrāfijas izmantošana angioplastijai uc.)
9. Latvijas Ārstu congress ir interesants notikums ne tikai ārstiem, bet visiem, kas mīl un ciena Latvijas medicīnu un veselības aprūpes darbiniekus. Kongress dod ārstiem labu informāciju, ceļ viņu pašcieņu, ļauj savstarpēji apmainīties ar informāciju un diskutēt.
Man atliek pastāstīt par dažām vēsturiskām sakritībām. Tieši pirms 200 gadiem – 1822. gada 15. septembrī (tātad pēc mūslaiku laika skaitīšanas – 27. septembrī) tika dibināta Rīgas praktizējošo ārstu biedrība. Tās biedri pamatā bija baltvācieši, tieši šī biedrība noteica praktiskās un zinātniskās domas virzību Latvijas medicīnā, arī Igaunijā un pat visā Krievijā. 19. gs. visi pazīstamākie Latvijas ārsti bija šīs biedrības locekļi, plaši pārstāvēti bija arī latviešu ārsti. Lielākā daļa biedru bija Tērbatas universitātes absolventi. Svarīga bija biedrības loma Rietumu un Krievijas medicīnas sakaru veidošanā.
Jāmin vairāki ievērojami notikumi un personības: Bernharda Fridriha Bērensa (ilggadīga 1. slimnīcas direktora) pirmā ētera narkoze Krievijas ķeizarvalstī 1847. gadā, Rīgas internistu skolas dibinātājs Pauls fon Hampelns, bērnu ķirurģijas dibinātājs Pauls Klemms, 1848. gada holeras epidēmijas apkarotājs Kārlis Millers, tuberkulozes un venerisko slimību apkarošana, Rūdolfa Virhova divas vizītes Rīgā. Rīga kļuva par Rietumu medicīnas sasniegumu celmlauzi Krievijā. Tā tas notika ar auskultāciju, antiseptiku un aseptiku, dobumoperācijām, cistoskopiju, pirmo nefrektomiju, rentgendiagnosiku u.c.
Tātad – šajās dienās atzīmējam 200 gadus, kopš Latvijas ārsti biedrojas un apmainās ar informāciju.
Un otrs skaitlis. Profesors Arnis Vīksna savos darbos par Latviešu Ārstu biedrības dibināšanu uzskata Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas ārstniecības nodaļas dibināšanu, kuras kārtības rulli ar saviem parakstiem 1902. gadā apstiprināja 25 latviešu ārsti, bet pirmo sēdi sasauca 8. martā. Tās vadītājs bija Kārlis Morics Lejiņš, bet no 1903. gada – Gustavs Reinhards. Tātad šodien varam atskatīties uz latviešu ārstu biedrošanās sākuma 120gadiem. Te gan varu piebilst, ka Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas ārstniecības nodaļa tikai 1909. gada 17. jūnijā tika pārveidota par patstāvīgu Latviešu ārstu biedrību. 18. jūnijā biedrības arī koja vairāku dienu sapulci, uz kurām bija saaicināti gan latviešu ārsti no laukiem, gan ārsti no Krievijas un ārvalstīm.
Kā tajā laikā pieņemts, ģermāniskās tradīcijās kongresi saucās par ārstu dienām. Biedrība turpmāk vasarās rīkoja vairāku dienu sapulces, uz kurām varēja sabraukt gan ārsti no laukiem, gan ārsti no Krievijas un ārvalstīm.
Tad nu mēs ar prieku uztveram, ka latviešu valodā medicīnas kongresi notiek jau 113 gadus, un katrs latviešu ārsts var lepoties ar pieredzi, prasmēm, zināšanām un ārstniecības filozofiju. Latvija arī šodien lepojas ar izciliem sasniegumiem, piemēram, mikroķirurga Jāņa Zariņa spēja atjaunot balseni, mēli un apakšžokli pēc onkoloģiskām operācijām ir kosmoss visas Eiropas mērogā. Kristapa Zariņa HearthFlow – sirds funkcijas izmeklēšanas metode lielā mērā izstrādāta Latvijā. Man šķiet, ka Latvijas artroskopisti ir līderi Eiropas mērogā.
Andrejs Ērglis, Pēteris Stradiņš, Dainis Krieviņš nākamgad Eiropas sirds-asinsvadu speciālistus pulcēs Rīgā, un Latvija kļūs par Eiropas medicīnas sirdi. Latvietis dažkārt neizceļ sevi un nemēdz slavēt savu veikumu, bet valdība un prese vairāk aizraujas ar negācijām. Latvijas medicīnai ir ar ko lepoties, un šodien ir Latvijas medicīnas svētki – kongress.
Jūs man jautāsiet – kāds pacientam labums no kongresa? Visus argumentus neuzskaitīšu, bet galvenais – katram ārstam ir jāzina, kuram kolēģim īstajā brīdī piezvanīt vai pie kā sarežģītu pacientu nosūtīt. Pierādīts, ka konsultācija, ko sniedz kursa biedrs, ir divkārt nozīmīgāka, vērtīgāka un pacientam racionālāka par konsultāciju, ko sniedz kolēģis, ko nejaušināti piemeklējis dators. Cik labi, ka kolēģiem ir vieta, kur atjaunot pazīšanos un tikties ar citām zinībām, bet iespējams – vienkārši savā starpā medicīnas žargonā komunicēt (vai, cik grūti iztulkot kolēģu rakstu anglicismus žurnālam “Latvijas Ārsts„!)
