Par kultūrvēsturiskiem īpašumiem “plēsīs” mazāku nodokli 1
Šogad Valsts zemes dienests (VZD) par 30% samazinājis kadastrālo vērtību dzīvojamās apbūves zemei, kurai noteikts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Tādējādi vietējās pašvaldībās šim gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas, kas pašvaldībām jānosūta maksātājiem līdz 15. februārim, nepieaugs galvu reibinošos apmēros kā aizvadītajos gados. Iespējams, kādai daļai iedzīvotāju pat samazināsies.
Tiesa, šis samazinājums skar vien 9203 zemes īpašumus jeb mazāk par 1% no visiem VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma kadastra reģistrā reģistrētajiem zemes īpašumiem, kopskaitā 1 015 275.
Rīgā zemes kadastrālais novērtējums samazinājies vēsturiskajā centrā Vecrīgā, tā dēvētajā klusajā centrā – K. Valdemāra ielā no centra tālākajā galā, Zirņu ielas, Senču un Miera ielas, Eksporta, Vīlandes, Vidus, Ausekļa un Rūpniecības ielas rajonā –, kā arī Mežaparkā. Pārdaugavā samazinājums skāris Ķīpsalu un Torņakalna rajonu, Kalnciema ielas apkaimi.
Jūrmalā vērtības samazinātas 3482 zemes gabaliem Ķemeros, Asaros, Mellužos, Jaundubultos, Lielupē, Majoros un Dzintaros.
Citur vislielākais to zemes gabalu skaits, kurus ietekmē samazinājums, ir Ķekavas novadā – 245, Rucavas novadā – 133, Ventspilī – 123 un Daugavpilī – 113. Pārējās pašvaldību teritorijās šo zemes gabalu skaits ir mazāks par 100.
Kā vēsta VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktora vietniece Rita Pētersone, kadastrālās vērtības, to skaitā samazinātās zemei, ir publicētas portālā www.kadastrs.lv, kur par tām var uzzināt pēc kadastra numura, apzīmējuma, īpašuma adreses vai nosaukuma.
VZD amatpersona piebilst, ka kadastrālās vērtības var būt mainījušās, ja, piemēram, zemei vai ēkām pašvaldība noteikusi citu lietošanas mērķi, Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrēti jauni apgrūtinājumi – izbūvēts jauns gāzes vads vai citas komunikācijas. Tāpat vērtības mainījušās, ja zeme pārmērīta vai ja ticis precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ēkai uzbūvēts jauns stāvs. Aizvadītajā gadā šādu izmaiņu bijis pietiekami daudz: ap 5000 dzīvojamo ēku mainījusies kopplatība, ap 2000 dzīvojamo ēku mainījies fiziskais nolietojums, ap 5000 zemes īpašumu mainījušies pašvaldību noteiktie lietošanas mērķi, aptuveni 13 000 zemes īpašumu noteikti citi apgrūtinājumi.
Kā zināms, nodokļa sloga kāpums uz laiku piebremzēts arī visiem pārējiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem. Pēc valdības rīkojuma Finanšu ministrijā izveidotā darba grupa pēc gadu ilgas gudrošanas par to, kā turpmāk aplikt ar nodokli nekustamus īpašumus, neizgudroja neko labāku kā iesaldēt tās līdz 2019. gada 31. decembrim, ko Saeima arī izdarīja, 2017. gada 18. maijā pieņemot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.
Ar šo tā dēvēto iesaldēšanu būtībā nekustamā īpašuma nodokļa slogam nekāds atrisinājums nav atrasts. Vien ar kadastrālo vērtēšanu ievārītā putra atlikta sāņus, lai to izstrebj nākamā valdība. Turpmākos divus gadus nodokļa slogs nesamazināsies, mājokļu īpašnieki Rīgas centrā, Mežaparkā, Jūrmalā un citur turpinās maksāt ar viņu ienākumiem nesamērīgu nodokli.
Uz jautājumu, vai zemei samazinātās vērtības ir iekļautas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinos, Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece Ināra Papina atbild apstiprinoši, jo par 2018. gadu šo nodokli aprēķina no vērtības, kas noteikta 1. janvārī. “Ja kultūrvēsturiskā pieminekļa apgrūtinājums ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, tad nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, kurai noteikts ar dzīvošanu saistītais lietošanas mērķis, samazināsies,” skaidro viņa.
Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes sagatavotajā tabulā uzskatāmi redzams, kā aizvadītajos gados kadastrālo vērtību ietekmē dramatiski kāpušas nekustamā īpašuma nodokļa summas un kā tās šogad ietekmē kadastrālo vērtību samazinājums par 30%.
