Apgrūtinās bezdarbnieku dzīvi 0
Šodien valdībai būs jālemj, vai pievienot 2020. gada valsts budžeta likumprojekta paketei Labklājības ministrijas (LM) iesniegto priekšlikumu, kas skars bezdarbnieku pabalstu izmaksas ilgumu un naudas summas apjomu, informēja valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Ņemot vērā darbaspēka nepietiekamību valstī, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājumu, kā arī izdevumu pieauguma tendences valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, Labklājības ministrijai (LM) tika uzdots pārskatīt sociālo pabalstu politiku un sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.
Ministrija ir nolēmusi bezdarbnieku pabalstus no 2020. gada izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir līdz šim, bet gan astoņus mēnešus, kā arī mainīt pabalstu summas procentuālo sadalījumu tiem cilvēkiem, kuri zaudēs darbu no nākamā gada.
Patlaban bezdarbnieks pabalstu, kas ir atkarīgs no algas un apdrošināšanas stāža, pirmos trīs mēnešus saņem pilnā apjomā, nākamos trīs mēnešus tiek izmaksāti 75%, bet pēdējos trīs – 50% apmērā.
Bet LM vēlas pirmos divus mēnešus to izmaksāt pilnā apjomā, nākamos divus – 75%, pēc tam vēl divus – 50% un pēdējos divus mēnešus 45% apmērā no piešķirtās pabalsta summas.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV/LV”) LTV “Rīta Panorāmā” paziņoja, ka tās neesot pamatīgas izmaiņas, “bet tas droši vien motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū, jo, kā zināms, mums darbaroku trūkst, un, ja skatāmies uz to, ka jāatver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem, šis varētu būt motivējoši”.
Tādējādi bezdarbnieku pabalstu politikas pārskatīšana fiskālo telpu 2020. gadā uzlabotu par 12 miljoniem eiro.
Ministrijā saņēmu informāciju, ka 10 miljonus eiro no šīs naudas LM cer novirzīt garantētā minimālā ienākuma līmeņa celšanai, bet divus miljonus eiro – pensiju piegāžu kompensācijai.
“Lai samazinātu bezdarbnieku pabalstu izmaksas periodu un apjomu, ir nepieciešama ļoti nopietna diskusija.
Ja gribam ievērot tiesiskās paļāvības principu, tad cilvēkiem par šīm izmaiņām vajadzētu būt informētiem jau gadu iepriekš.
Lai neiznāk tā, ka nākamā gada 1. janvārī tiek zaudēts darbs, bet visu laiku ir maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, paļaujoties, ka bezdarba gadījumā valsts ievēros jau zināmos noteikumus. Bet te pēkšņi parādās pavisam citi noteikumi,” saka ilggadējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kura patlaban vada Latvijas Pensionāru federāciju.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns pastāstīja, ka viņam pirms apmēram divarpus gadiem bijusi saruna Labklājības ministrijā, ka vajadzētu samazināt bezdarbnieku pabalsta saņemšanas periodu.
Taču, ja tagad par to spriež jau valdības līmenī, tad šāda likuma grozījumus nedrīkst pieņemt bez darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas līdzdalības.
“Esam uzaicinājuši labklājības ministri Ramonu Petraviču uz LBAS valdes sēdi 26. septembrī. Ministre gan iepriekš man atzina, ka neesot paguvusi šo jautājumu izdiskutēt ar sociālajiem partneriem,” pastāstīja Baldzēns.
Tiesībsargs Juris Jansons ar sava biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas Rutas Siliņas starpniecību pauda, ka viņam neesot bažu par tiesiskās paļāvības principa iespējamu pārkāpumu, jo jaunā kārtība tiks piemērota tiem pabalstiem, ko piešķirs 2020. gadā no jauna, nevis jau piešķirtajiem pabalstiem. Reti kurš bezdarbu plānojot tik ilgu termiņu uz priekšu.
Taču tiesībsargs kritiski vērtē to, ka tā savā ziņā tomēr ir esošā sociālā drošības līmeņa pazemināšana.
Ņemot vērā ministres teikto, ka vidējais pabalsta izmantošanas ilgums ir 4,5 mēneši, kā arī to, ka valstī kopumā trūkst darbaspēka, nebūtu iebildumu pret pabalsta izmaksas kopējā termiņa saīsināšanu. Tomēr bažas raisa pabalsta izmaksas samazinājums jau ar trešo mēnesi, kas kopumā vēl ir tas laika periods, kad cilvēks ir aktīvos darba meklējumos. Turklāt jāņem vērā, ka bezdarbnieka pabalsts bāzē tiek aprēķināts kā 50–65% no iepriekšējās vidējās iemaksu algas, tas nozīmē, ka bezdarbnieka sociālais atbalsts pirmajos divos mēnešos sasniegs aptuveni pusi no iepriekšējiem ienākumiem, bet trešajā un ceturtajā mēnesī būs vēl par ceturto daļu mazāks.
