Apgriežam un mēslojam! Atgādinājums par svarīgākajiem rudens sākuma darbiem augļudārzā 3
Autors: Ingrīda Neusa-Luca, “Praktiskais Latvietis”
Vasaras izskaņā nedrīkstam aizmirst par augļudārza sagatavošanu ziemai, lai nākamajā sezonā varētu gaidīt bagātīgu augļu un ogu ražu. Konsultē Dārzkopības institūta Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas pētniece Valda Laugale.
Mēslo ar fosforu un kāliju
Ja augļukoki un krūmogulāji nav samēsloti pavasarī vai vasarā, rudenī dod fosfora un kālija minerālmēslus vai organisko mēslojumu. Slāpekli rudenī vairs nevar dot, jo tas veicinās dzinumu augšanu, bet tie nenobriedīs un ziemā apsals. Savukārt kālijs palīdz augiem nobriest un labāk sagatavoties miera periodam. No fosfora minerālmēsliem var izmantot superfosfātu (atkarībā no augsnes nodrošinātības deva 15–45 g/m2), bet no kālija minerālmēsliem kālija sulfātu (20–30 g/m2) vai kālija hlorīdu (15–20 g/m2). Lai noteiktu precīzākas mēslojuma devas, jāveic augsnes analīzes.
Neizmanto hloru un slāpekli
Nav ieteicams ogulājiem izmantot hloru saturošos mēslošanas līdzekļus, tiem labāk lietot kālija sulfātu vai arī kompleksos minerālmēslus, bet jāraugās, lai tie paredzēti rudens sezonai un nesatur vai arī satur ļoti maz slāpekļa.
Kopumā komplekso mēslojumu ikgadējā deva varētu būt 20– 60 g/m2.
Smagākās augsnēs tā var būt lielāka, vieglākās – mazāka. Vieglās smilts augsnēs ieteicams kāliju labāk dot pavasarī, lai neizskalojas. Ja augsnē jau pamatmēslojumā iestrādātas lielas kālija un fosfora mēslojumu devas, pirmos trīs gadus pēc iestādīšanas tie vispār nav jādod.
Labāk mēslot pirms lietus vai laistīšanas. Granulēto rudens mēslojumu ierušina pie augu saknēm koku un krūmu vainaga platumā. Jau lieliem augļukokiem sakņu zonā ar lāpstu veido dziļākus caurumus, kuros ieber mēslošanas līdzekli.
Ja augsne pārāk skāba, rudenī augsni arī kaļķo.
Laista un mulčē
Sausos rudeņos augi līdz salam jāsalaista – ja koks ieiet ziemā ar sausām saknēm, tas var būt jutīgāks pret sala izraisītiem bojājumiem, tomēr jāuzmanās nepārlaistīt. Ja iepriekš tas nav izdarīts, augsni avenēm, ogulājiem un jaunajiem augļukociņiem iesaka mulčēt. Vislabāk mulčēt pēc lietus vai laistīšanas.
Apgriež un ierobežo slimības un kaitēkļus
Vasaras avenēm, kad ražošana jau beigusies, izgriež noražojušos, kā arī aveņu pangodiņa bojātos dzinumus. Jo ātrāk to izdarīs, jo labāk, jo no vecajiem dzinumiem stublāju slimību infekcija var pāriet uz jaunajiem.
Griežot neatstāj celmiņus, kur var iemitināties kaitēkļi.
Rudens avenēm pēc ražas novākšanas nogriež visus dzinumus līdz pat zemei. Vasaras avenēm pēc veco dzinumu izgriešanas jaunos dzinumus ieteicams apsmidzināt ar 0,5% bordo šķidrumu, lai aizsargātu pret slimībām. To pēc ražas novākšanas var uzsmidzināt arī krūmogulājiem, ja ir izplatītas lapu slimības.
Vasaras beigās kaitēkļu izķeršanai augļukokiem ap stumbriem apliek ķeramjostas. Kad iestājas aukstums, uzrušina apdobes, lai uzvērstu virspusē kaitēkļus, kas tur ielīduši ziemot.
Korķplankumainības ierobežošanai ābelēm vēl augustā var paspēt vēlīnajām šķirnēm uzsmidzināt 1% kalcija hlorīda šķīdumu, bet vēlāk gan tam vairs nebūs nozīmes. Lai samazinātu kraupja bojājumus augļu glabāšanas laikā, 6 nedēļas pirms ziemas augļu novākšanas ābeles apsmidzina ar 0,3% bordo šķidrumu. Lapu krišanas laikā, ja vasarā augļukoki nopietni slimojuši, tos apsmidzina ar 1% bordo šķidrumu, bet pēc lapu nobiršanas var lietot arī koncentrētāku (3–5%).
Aizvāc lapas un sargā no mežazvēriem
Visus nobirušos bojātos augļus savāc un iznīcina vai ierok dziļi zemē. Kad augļukokiem un ogulājiem lapas nobirušas, tās maksimāli aizvāc no dārza, jo uz tām var saglabāties slimības un kaitēkļi, kas var turpināt bojāt augus nākamajā gadā. Ja nav iespējams savākt, lapas ierok turpat zemē vai arī, kad gaisa temperatūra noslīdējusi zem 5 oC, apsmidzina ar 5% karbamīda šķīdumu. Karbamīds ir ļoti koncentrēts slāpekļa mēslojums, kas veicina lapu sadalīšanos, līdz ar to samazina iespēju pārziemot slimību ierosinātājiem. Izgriež un sadedzina iekaltušos, iebojātos zarus, savāc zarus, kas mētājas pa zemi.
Ja dārzam apkārt nav žoga, jaunos kociņus aptin un to stumbrus apsien ar avīzēm, skujām vai veikalos nopērkamiem speciāliem aizsargiem vai sietiem, lai pasargātu no mežazvēru postījumiem ziemā.
Rudens ir piemērotākais gadalaiks kailsakņu augļukoku un ogulāju stādīšanai – tad tie parasti ieaugas labāk nekā pavasarī stādītie.
