Apģērbs no nātres vai kaņepes? 4
Bērnu apģērbu zīmols “Linden & Oak” jeb “Liepa un Ozols” izveidots tikai pirms gada. Viena no tā veidotājām Zane Ruģēna atklāj iemeslus, kas bijis par pamatu šādam solim, un mudina domāt par atbildīgu rīcību, izvēloties apģēbus.
– Kam jānotiek, lai cilvēki mainītu savu domāšanu, apģērbu valkāšanā domājot arī par vidi, veselīgākiem audumiem?
– Cilvēkam ir jāpiedzīvo personīga pieredze un jāgrib redzēt kopsakarību ķēde, kas diemžēl apģērbu nozarē ir diezgan nepārredzama. Iedziļinoties – pašreizējā masu mode skar gan ētiskos, gan vides, gan veselības aspektus kā patērētājam, tā arī tiem, kas faktiski ražo apģērbu. Piemēram, tiem, kas strādā kokvilnas laukā un vēlāk šūšanas procesā, pastāvīgi jāsaskaras ar dažādām kaitīgām vielām.
Kokvilnu lielākoties audzē Pakistānā, Uzbekistānā un citur, kur strādniekiem ir mazas iespējas nopelnīt, tādēļ nākas strādāt pieejamo darbu par zemu algu, pārsvarā bez nepieciešamā ekipējuma aizsardzībai no ķīmijas izgarojumiem, kas rodas, apstrādājot laukus. Bet parastās kokvilnas audzēšana, kā zināms, prasa vislielāko pesticīdu daudzumu no visām lauksaimniecības kultūrām. Ļoti bieži uz lauka tiek nodarbināti bērni, neeksistē nekādi drošības kodeksi, piemēram, grūtniecēm.
Turklāt kokvilnu apsmidzina ar ķīmiju arī ražas novākšanas laikā, jo tad to tehniski vieglāk atdalīt no čemura. Vēlāk tiek veikta ķīmiska pēcapstrāde audumam, krāsas, arī tās, ko izmanto krāsošanā, var saturēt smagos metālus. “Indīgāki” var būt audumi ar specifiskām īpašībām, piemēram, neburzīgie, sviedrus neuzsūcošie, u. c., kā arī melnas krāsas apģērbi. Auduma ķīmiskos izgarojumus elpo gan apģērba “īstie radītāji”, gan mēs, apģērbu valkājot.
Ja vēl to visu izmazgā ar kādu ķīmisku veļas pulveri, mūsu āda uzsūc ļoti daudz no Mendeļejeva tabulas. Tas var novest pie alerģijām un ķīmisku vielu uzkrāšanās organismā. Skumji, bet fakts – mūsdienu tekstilindustrijas pamatā ideja ir par maksimāli lēti saražotu un dārgi pārdotu apģērbu, tādēļ arī netiek ņemti vērā ne ētiskie, ne vides, ne veselības aspekti ilgākā laika posmā, jo tas padārdzinātu ražošanu.
– Tas ir bizness. Bet, kā zināms, bizness var būt sociāli atbildīgs…
– Jā, man prieks, ka pircējam pastāv alternatīvas. Piemēram, tādas organizācijas kā “Fair trade”, “Fair wear foundation”, “Global Organic Textile Standard” (“GOTS”) un citas uzrauga apģērba ražošanas ķēdi, lai visi posmi būtu izpildīti godīgi un ilgstpējīgi. Tās ir nevalstiskas organizācijas, kas ar savu sertifkātu marķē produktus, kuru godīgu un ētisku ražošanu var garantēt. Arī Latvijā pieejami produkti ar šiem sertifikātiem. Mēs piedāvājam kokvilnu, kas marķēta ar “GOTS” sertifikātu.
Šāda kokvilna ir audzēta pēc tradicionālām metodēm, ievērojot augseku, bez mākslīgā mēslojuma un tiek novākta ar rokām, jo aizliegts lietot ķīmiju, ko izmanto parastās kokvilnas novākšanas procesā, kas ļautu kokvilnu savākt ar mašīnām. Organiskā kokvilna netiek audzēta no ĢMO sēklām, kas arī ir radījušas virkni ekoloģisku un ētisku problēmu mazattīstītajās valstīs.
– Kā nonācāt līdz zīmolam “Liepa un Ozols”?
– “L&O” ir auklēts jau sešus gadus, taču pirms gada uzsākām mērķtiecīgāku rosību. Kad ideja dzima, biju mājās sēdoša māmiņa, šuvu somas. Jau biju izveidojusi savu kolekciju un sarunājusi veikalus, kur to tirgošu. Paralēli tam sāku iedziļināties zaļajā dzīvesveidā, jo mani vienmēr uztraukušas globālas problēmas, vides ilgtspēja. Negaidīti nāca piedāvājums no vides organizācijas “Zemes draugi” par darbu vides kampaņu organizēšanā, kā arī Tiešās pirkšanas kustības izveidē (Zane ir šīs kustības iniciatore. – Red.), un šūšanu atliku malā. Bet vēlme šādi izpausties saglabājās, un, iedziļinoties modes pasaulē no vides aizsardzības aspekta, nolēmu likt kopā abas šīs lietas un radīt dizainu ar pievienoto vērtību.
Sākotnējais plāns bija organiskā kokvilna, arī alternatīvās šķiedras audumi – kaņepes un nātres, kas krāsotas ar augu krāsām. Divus gadus veicu šāda produkta izstrādes izpēti, lai saprastu, cik reāli ir krāsot audumus rūpnieciski. RTU teica, ka tam nav ražošanas perspektīvas, bet Vācijā sastapu puišus, kas to dara jau vairākus gadus.
Krāsošana ar augu krāsām ir tradicionāls arods, piemēram, Indijā, eksperimenti notiek arī Japānā un citās valstīs. Mans uzstādījums bija apģērbu krāsot maksimāli dabiski, piemēram, ar bērzu lapām, sīpolu mizām, aronijām, neizmantojot arī tradicionālo “ķīmiju”, ko lieto dziju krāsošanā un kas paspilgtina augu krāsu toņus. Šādi eksperimentējot, esam ieguvuši trīs drošas, noturīgas krāsas.
Pašlaik ir doma pagatavot augu krāsu pulveri, ko bērni paši var sajaukt par krāsu un izmantot zīmējuma izkrāsošanā uz apģērba, mūsu radošajam komplektam “Manas krāsas”. Pagaidām komplektā ietilpst tekstilflomāsteri un balts T krekls ar izkrāsojamu zīmējumu, taču, kas zina, iespējams, kādu dienu bērni paši jauks krāsas, piemēram, no bietēm.
– Kāpēc izvēlējāties šādu nosaukumu? Un kur apģērbu var iegādāties?
– Pagaidām drēbītes var iegādāties pie mums, komunicējot ar “Facebook” lapas starpniecību. Tuvāk Ziemassvētkiem veikalos būs pieejami arī izkrāsojamo kreklu komplekti, un ir sapnis arī pabraukāt uz tirdziņiem, jo ļoti gribas satikt potenciālo mērķauditoriju, lai komunicētu un izprastu pircēju vajadzības. Paralēli lūkojam uz eksportu, piemēram, par izkrāsojamiem krekliem izrāda interesi no Zviedrijas, daži komplekti jau devušies pāri Baltijas jūrai.
Kopā ar biznesa partneri Lieni Brizgu-Kalniņu pavadījām neskaitāmas stundas pie nosaukuma, jo vēlējāmies, lai tas simbolizē stabilas vērtības par vidi un tīru bērnību. Likās, ka ozols un liepa ir ļoti atbilstoši, jo tie izpauž arī “L&O” vēlējumu bērniem – lai tie aug stipri kā ozoli un daiļi kā liepas. Savukārt angliski mūsu sauklis ir “For tree huggers and climbers”, kas faktiski iezīmē mūsu mērķauditorijas daļu – videi draudzīgos cilvēkus, kurus angliski mēdz apzīmēt ar frāzi “tree huggers” (tie, kas apskauj kokus) un “tree climbers” (tie, kas rāpjas kokos), kas simbolizē rosīgus, aktīvus, dabiskus un brīvus bērnus.
Ar zīmolu arī vēlamies veicināt komunikāciju ar pircējiem par latviešu tradīcijām, saistītām ar šiem kokiem un dabu kopumā.
– Izkrāsojamo kreklu ekokolekcija “Manas krāsas” tapusi pašmāju ražotnē “Rita”, kas ir atbilstoši sertificēta eko apģērba ražošanai. Cik plašas ir iespējas šādu apģērbu ražot Latvijā?
– Iespējas ir. Cik esmu informēta, latviešu ražotnes daudz strādā skandināvu zīmoliem un tirgiem, tādēļ arī Latvijā ir pieejama organiskā kokvilna. Taču zinu arī, ka ir eko apģērbu ražotāji, kas cenu dēļ pārceļ savas ražotnes, piemēram, uz Ķīnu. Mēs centīsimies līdz pēdējam palikt Latvijā.
– Vai neplānojat pievērsties arī citiem materiāliem?
– Jā, tirgū ir pieejamas labas alternatīvas kokvilnai, piemēram, bambusa šķiedra. Bambusa audzēšanā nevajag mākslīgos minerālmēslus, tas aug ātri. Sens sapnis bija apģērbu šūšanā izmantot arī kaņepi. Gaidījām, kad Latvijā sāks ražot šos audumus, taču šis projekts nav realizējies investīciju trūkuma dēļ.
Sākam lūkoties uz Lietuvu, tur uzņēmēji sākuši nātru audzēšanu audumiem, kas var būt laba alternatīva. Mūsdienās vispār ir tendence pievērst uzmanību auduma pozitīvajai ietekmei uz veselību. Notiek eksperimenti ar nātru audumu vai, piemēram, dzintara diegiem audumā. Arī indiešu tradicionāli krāsotiem audumiem piedēvē veselīgu ietekmi uz cilvēku, piemēram, kurkumā krāsots audums ir veselīgs ādai, jo mazina iekaisumus, ir dabiski antibakteriāls.
– Kāda varētu būt tā zelta formula, lai cilvēkiem liktu aizdomāties par šiem jautājumiem?
– Zelta formula pagaidām nav rasta. Bet kam es ļoti ticu – ar cilvēkiem ir jārunā par vērtībām. Tādas vērtības kā mīlestība, ģimene, draudzība, godīgums patērētāju sabiedrība aizstāj ar to, kā vissvarīgākais ir labi izskatīties un lēti iepirkties. Lēti, bet daudz.
Taču mūsos ir saglabājusies saikne ar dabu, ģimeniskās vērtības. Un kad uzdodam jautājumu, vai gribi, lai taviem bērniem, mazbērniem ir tīrs ūdens, gaiss, zeme arī pēc 30 gadiem, pārsvarā atbilde ir “jā”. Un tas ir pamats komunikācijai, jo mums ir kas kopīgs sargājams. l
Kas ir kas?
Ekoloģisks apģērbs
Ražots sociāli atbildīgā veidā – saudzējot vidi un cilvēku veselību.
Izejvielas nāk no bioloģiskās lauksaimniecības (bez pesticīdiem).
* Augstas prasības kaitīgu ķīmisko vielu ierobežošanai: gan attiecībā uz to saturu produktos, gan izejvielu ieguvē.
* Produkta atbilstību prasībām veic neatkarīgi auditori, izvērtējot iesniegtos dokumentus, kā arī auditoram apmeklējot ražotni.
* Globālā Bioloģiskās lauksaimniecības tekstilizstrādājumu standarta starptautiskā darba grupa, ko izveidojušas vairākas zināmas NVO, radījušas zīmolu “GOTS” (“Global Organic Textile Standard”), ar ko apzīmē šādu apģērbu.
Inga Belousa, “Zaļās brīvības” projektu koordinatore: “Mūsdienās savu viedokli un ikdienas dzīves lēmumus veidojam sarežģītā informācijas plūsmā. Bieži vien tā ir pat pretrunīga, tāpēc tajā nav viegli orientēties. Taču varētu būt, ka pieredzē un dzīvesstāstos esošā informācija ir patiesa, tāpēc tajā ir vērts ieklausīties.
Stāstus stāsta ne tikai cilvēki, bet arī lietas, kas ir mums apkārt un kas veido mūsu ikdienu. Daudzu mūsu ikdienā izmantotu lietu stāsti ir globāli. Tie sākas citās pasaules valstīs, citos kontinentos, un mums pazīstamas šīs lietas kļūst tikai to nobeiguma posmā mūsu patērētājdarbības ceļā. Tādi ir kafijas, šokolādes, banānu, tējas, cukura, kokvilnas, svaigo, apstrādāto un konservēto tropisko augļu un dārzeņu, vīna, eļļas, garšvielu un citu produktu stāsti, kas ir mūsu ikdienas sastāvdaļa.
Īpaša vieta mūsu ikdienā ir apģērbam. Arī apģērba stāsti ir dažādi. Taču vispusīgi ir tādi apģērba stāsti, kuros ir aprakstīti nozīmīgākie notikumi un likumsakarības par visu apģērba gabala dzīvi – no tā tapšanas līdz izmantošanas beigām. Ar šādu vispusīgu stāstu palīdzību mēs varam tikt uz tāda viļņa, kas mūs paceļ skatpunktā, no kurienes ir redzama visa lielā bilde.
Lietu stāsti atklāj arī to ražotāju un patērētāju vērtības. Un šobrīd, kad savu un sev piederošo lietu statusu sabiedrībā mērām lielākoties ienākumu un izdevumu izteiksmē, ir prieks par katru iniciatīvu, kurā galvenā vērtība ir ilgtspēja visās tās izpausmēs.
Apģērbu stāstos ilgtspēju raksturo daudzas lietas: ekoizejvielas un ekotehnoloģijas, ētiska attieksme pret valkātāja veselību, saudzējoša attieksme pret dabas vidi, zaļo ražotāju atbalstīšana, vietējās kopienas attīstības veicināšana, piesaistot vietējo darbaspēku un atbalstot ilgtspējīgu vietējo lauksaimniecību un ražošanu. Par tām varam uzzināt, arī lasot par bērnu apģērbu ražotāju “EcoEmi” un bērnu apģērbu zīmolu “Liepa un Ozols”. Šie stāsti ir lielisks informatīvs un arī izglītojošs materiāls, jo tajos tiek mudināts ieraudzīt kopsakarību ķēdi, ņemt vērā ražotāja un patērētāja ētiku un atbildību, izvairīties no pārpatēriņa, kā arī uzņēmējdarbību un saražoto produkciju vērtēt pēc godīguma un solidaritātes principiem.
Jāatzīst, ka kopumā sabiedrībai mūsu valstī joprojām ir neuzticības pilna, pat noraidoša attieksme pret ekoapģērba izvēli lētā apģērba vietā. Taču ne visi mēs zinām, ka lētais apģērbs varētu būt ražots uzņēmumos (tā sauktajos sweatshops), kur ir sociāli nepieņemami darba apstākļi un kam ir degradējoša ietekme uz vidi. Un maz aizdomājamies par to, kādas kaitīgas vielas tiek izmantotas kokvilnas un citu apģērba izejvielu audzēšanā, apstrādē un apģērba rūpniecībā un kā tās ietekmē mūsu veselību un dabas vidi. Arī sociālā uzņēmējdarbība, kas rūpējas par mazāk aizsargātajām cilvēku grupām un vietējās kopienas attīstību Latvijā, vēl ir mazpazīstama joma.
Kā mums pašiem kļūt par atbildīgiem patērētājiem? Atbildi uz šo jautājumu meklē arī biedrība “Zaļā brīvība”. Mēs esam domājošos un taisnīgumu meklējošos pulcējoša sabiedriska vides aizsardzības organizācija, kas dibināta 1993. gadā kā Vides aizsardzības kluba Zaļā bibliotēka un pārreģistrēta 2000. gadā kā “Zaļā brīvība”. Dažādi valsts un starptautiska līmeņa projekti un zaļā dzīvesveida veicināšana sabiedrībā ir mūsu veids, kā cenšamies uz šo jautājumu atbildēt. Ceram, ka šie projekti atbalstīs jau esošos labās prakses piemērus un palīdzēs rasties un attīstīties jaunām iniciatīvām Latvijā.
Projektu aktivitātēm un zaļajām iniciatīvām seko: www.zalabriviba.lv
Jautā, ierosini un piedalies: [email protected]
FAKTI
* Saskaņā ar Ilgtspējīgas kokvilnas projekta (Sustainable Cotton Project) datiem viena T krekla izgatavošanai nepieciešamā kokvilnas daudzuma izaudzēšanai un apstrādei tiek izmantots aptuveni 150 g dažādu ķīmisku vielu, kas caur ādu nonāk visā ķermenī. Saskaņā ar EPA datiem (Environmental Protection Agency) 7 no 15 visvairāk kokvilnas audzēšanā izmantojamiem pesticīdiem ir kancerogēni.
* Organiskas kokvilnas ražošanas procesā patērē par 60% mazāk ūdens un 30% mazāk enerģijas.
* Audzējot organisku kokvilnu, ir kategoriski aizliegts lietot ģenētiski izmainītas sēklas.
* Audzējot organisko kokvilnu, lai atvairītu kaitēkļus, izmanto nevis insekticīdus, bet tikai drošas vielas (aromātisko ēsmu – ķiploku, čili un ziepju maisījumu), kā arī dabiskos kukaiņu ienaidniekus augus, kas pārtiek no kaitēkļiem. Tādējādi augsne ir veselīga un auglīga.
Avots: “LA” izpēte
MANA PIEREDZE
Lauras mamma Zane Bojāre: “Laura šīs drēbes valkā jau sen – kleitiņas gan pa šo laiku jau ir pārtapušas par tunikām un krekliņiem, bet patīk un noder tā vai tā. Viņa ir ļoti patstāvīga meitene jau no maza vecuma, tāpēc liels pluss ir apģērba ārkārtīgi vieglā uzvilkšana un novilkšana. Viņas apģērba izvēli novērtēja arī bērnudārza audzinātājas, kas priecājās, ka nav nekā lieka – pogu, rāvējslēdzēju – un bērns var viegli pats apģērbties. Plānākās kleitiņas mēdzam arī izmantot naktskrekla vietā, jo audums ir ļoti mīksts un taustei patīkams, maz šuvju, tātad miegu netraucēs. Man kā mammai patīk arī dzīvespriecīgās krāsas un tas, ka apģērbā nav nekā lieka – interesants šuvums ar krāsainu maliņu un viss, nekādu fliteru, gliteru vai sintētisku zīmējumu virsū. Tas, ka apģērbs ir no ekokokvilnas un ražots Latvijā, tam piešķir vēl papildu vērtību manās acīs, lai arī primāri novērtēju tieši funkcionalitāti un dizainu.”
