Apģērbi tikai vakcinētajiem – atceļ daļu Covid-19 ierobežojumu 65
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pateicoties tam, ka cietslēdze vismaz daļēji ir izrādījusies efektīva un saslimstības pieauguma līkne lauzta, proti, pēdējā nedēļā jaunu saslimšanas gadījumu skaits samazinājies par 23,4%, valdība vakar pildīja iepriekš dotos politiskos solījumus un lēma par daļas Covid-19 ierobežojumu atcelšanu.
Veikali – zaļi, bet nevakcinētajiem – minimums
Valdības apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu būtībā paredz atgriešanos pie tām prasībām, kuras bija spēkā no šī gada 11. līdz 20. oktobrim, nosakot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā – tātad visiem tirdzniecības centru darbiniekiem un visiem to apmeklētājiem jābūt vakcinācijas sertifikātiem vai izziņai par Covid-19 pārslimošanu, jāvalkā maskas un tirgotājiem jānodrošina 15 m2 uz katru apmeklētāju.
Šie noteikumi neattiecas tikai uz dažiem kritiski nepieciešamajiem pakalpojumiem jeb t. s. pakalpojumu minimumu – pārtikas veikalu, aptieku un zooveikalu apmeklēšanu, pasta pakalpojumiem, ēdiena pasūtīšanu līdzņemšanai, sabiedrisko transportu, finanšu pakalpojumiem, remonta un apkopes pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, atbalstu psiholoģiskās palīdzības grupās, avāriju novēršanu. Tāpat vienas mājsaimniecības ietvaros būs pieejami foto un izmitināšanas pakalpojumi.
Ja pakalpojumu nepieciešams sniegt klātienē, tad kontaktam jābūt ne ilgākam par 15 minūtēm, bet personām bez Covid-19 sertifikāta būs jāievēro papildu drošības nosacījumi. Tāpat valdība lēmusi par komandantstundas atcelšanu, kas bija spēkā no pulksten 20 līdz plkst. 5 no rīta. Publiskajos pasākumos vienlaikus varēs pulcēties ne vairāk par 500 cilvēkiem.
Attiecībā uz veikaliem, kuros nav iespējams adekvāti nodalīt pircēju plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tostarp pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā – tātad tikai vakcinētajiem iedzīvotājiem.
Tāpat lielie veikali joprojām nevarēs strādāt brīvdienās, darbs nedēļas nogalēs joprojām būs atļauts tikai pārtikas veikaliem, aptiekām un citiem pirmās nepieciešamības veikaliem. Virkne šo punktu valdībā izraisīja visai asas diskusijas, kas beidzās ar to, ka valdības lēmumā fiksēts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga īpašais viedoklis, kas būtībā nepiekrīt virknei valdības lēmuma punktu – tostarp par aizliegumu strādāt brīvdienās.
Iemesls – “mūsu amatnieki un mājražotāji bieži vien ražo un veido savus izstrādājumus visa gada garumā, bet tieši decembrī notiek aktīva tirdzniecība”, teica ekonomikas ministrs. Vienlaikus gadatirgu rīkošana joprojām ir aizliegta – te nekāda īpaša riska nav, jo gadatirgi Latvijā parasti notiek tikai vasarā, protams, ja vien kāds pārsteidzīgs ielu tirdzniecības organizators savu pasākumu nenosauc par Ziemassvētku gadatirgu.
Trauslā uzvara epidemioloģiskajā kaujā
Vēl viens no jautājumiem, kas valdības sēdē iztaisīja diskusijas, bija azartspēļu un izklaides pasākumu aizliegums, pret ko aktīvi iebilda azartspēļu nozares pārstāvji, jautājot, kāpēc arī azartspēļu nozare, izklaides pasākumi un dažādas atrakcijas nevarētu strādāt zaļajā režīmā, taču valdība noraidīja šos iebildumus.
Uz šiem un līdzīgiem protestiem valdībā bija viena atbilde – lai gan panākts epidemioloģiskās situācijas uzlabojums, tomēr tas esot vēl ļoti trausls un viegli var atkal pārvērsties straujā saslimstības pieaugumā.
Līdzīgi valdība noraidīja arī Ekonomikas ministrijas rosinātos ierobežojumu mīkstinājumus sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Ekonomikas ministrs argumentēja, ka ir muļķīgi, ka ģimene, kurā ir vairāk par diviem bērniem, nevar vakariņot kopā sabiedriskā vietā un tai ir jālemj, kuru no bērniem atstāt mājās, jo pie viena galda nevar atrasties vairāk par četriem cilvēkiem.
Saistībā ar joprojām plašajiem darbības ierobežojumiem dažādām nozarēm arī pēc 15. novembra valdība vakar lēma par tirdzniecības un sporta centru, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietu krīzes atbalstu, kam tika piešķirti 50,48 miljoni eiro.
No šīs summas 30 miljoni eiro paredzēti tirdzniecības centru atbalstam, 15 miljoni – sporta centriem, bet pieci miljoni – kultūras, atpūtas un izklaides vietām.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pēc valdības sēdes skaidroja, ka atbalstu varēs saņemt tikai tie tirdzniecības centri, kuru platība ir lielāka par 1500 kvadrātmetriem un kuri būs piemērojuši vismaz 50% nomas maksas atlaidi saviem apakšnomniekiem, kā arī būs saskārušies ar vismaz 30% ieņēmumu kritumu no nomas maksām.
Atbalsts paredzēts 15 eiro apmērā par vienu kadastrā uzrādīto tirdzniecības centra platības kvadrātmetru. Savukārt sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalsts paredzēts 25 eiro apmērā par kvadrātmetru.