Apgabaltiesa noraida Rimšēviča prasību par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā 13
Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.
Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu.
Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.
Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām.
Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesa, apmierinot prasību, nepamatoti ir atzinusi, ka atbilstoši likumam Par Latvijas Banku tikai Saeimai ir tiesības lemt par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanu no amata.
“Likuma Par Latvijas Banku 22.pants piešķir Saeimai tiesības ievēlēt un atcelt Latvijas Bankas prezidentu no amata, bet nepiešķir tiesības lemt par viņa atstādināšanu no amata, izpildot kriminālprocesā pieņemto lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu,” spriedumā norāda tiesa.
Rīgas apgabaltiesas spriedumu 30 dienu laikā var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Kā ziņots, Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam piedzina vairāk nekā 151 000 eiro no Latvijas Bankas kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns toreiz informēja, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē – Rīgas apgabaltiesā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad EST atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.
Rimšēvičs prasīja piedzīt no Latvijas Bankas 151 704 eiro, ko viņš būtu varējis nopelnīt, turpinot pildīt Latvijas Bankas prezidenta, Latvijas Bankas padomes locekļa un Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa pienākumus laikā no 2018.gada februāra līdz 2019.gada februārim.
Tiesa viņa prasību pilnībā apmierināja. Tomēr Latvijas Banka šo spriedumu ir apņēmusies pārsūdzēt.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Latvijas Bankas pārstāvis tiesā, advokāts Dainis Lasmanis, Rimšēvičam amata pienākumus liedza pildīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotais drošības līdzeklis, līdz ar to Latvijas Banka nevar uzņemties atbildību par amatpersonai neizmaksāto atalgojumu, jo banka tikai izpildīja KNAB lēmumu.
Lasmanis piebilda – tiesa arī konstatējusi, ka Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tomēr amatpersona nevar vienlaikus būt gan dīkstāvē, gan atstādināta, uzskata advokāts.
“[Pirmās instances tiesas] spriedums atstāj pretrunīgu motīvu iespaidu, un tādējādi ir grūti to uzskatīt par pamatotu. Vienlaikus konstatētie fakti neatbilst faktiskajai situācijai. Ne jau Latvijas Banka liedza Rimšēvičam pildīt tos pienākumus,” iepriekš atkārtoti uzsvēra Lasmanis, mudinot drīzāk vērtēt KNAB rīcības pareizību un tās radītās sekas.
Turpretim Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps pirmās instances tiesas spriedumu uzskatīja par taisnīgu un pamatotu. Viņš aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka, lai arī KNAB Rimšēvičam kā drošības līdzekli noteica aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, tomēr algas izmaksa tika apturēta ar atsevišķu bankas pieņemtu lēmumu.
“KNAB jau neteica, ka ir jāaptur algas izmaksa, bet tikai ierobežoja Rimšēviča funkcijas,” prasītāja pozīciju skaidroja advokāts, piebilstot, ka KNAB lēmumam nav cēloniska sakara ar algas nemaksāšanu Rimšēvičam. Bijušā Latvijas Bankas prezidenta pārstāvis aģentūrai LETA arī atzīmēja, ka algas izmaksa viņa klientam tika apturēta ar lēmumu, kuru pieņēma par viņu zemāk stāvoša amatpersona.
Lūgts komentēt pretējās puses viedokli, ka pēc KNAB lēmuma par attiecīga drošības līdzekļa piemērošanu Latvijas Bankai faktiski nebija iespēju rīkoties citādi, advokāts norādīja, ka gadījumā, ja Latvijas Banka tā uzskata, tai ir tiesības tālāk vērsties pie KNAB.
Kā ziņots, KNAB 2018.gada februāri aizturēja Rimšēviču aizdomās par, iespējams, koruptīvām darbībām. Vēlāk viņam tika piemēroti vairāki drošības līdzekļi, starp kuriem bija arī aizliegums ieņemt centrālās bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs gan atsāka doties uz darbu bankā, taču nesaņēma atalgojumu, kamēr nepildīja amata pienākumus.
Vēlāk Rimšēvičs vērsās EST, kura atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.
EST konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.
Jau ziņots, ka Rimšēviča krimināllieta tagad ir nonākusi tiesā. Viņš uz apsūdzēto sola sēdies kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā Rimšēviča un Martinsona krimināllietā pagaidām ir apturējusi tiesvedību un vērsusies EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Attiecīgi tiesvedība krimināllietā apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.
