Kamaniņu brāļu apetīte aug un aug. Saruna ar Andri Šicu 0
Trīs medaļas gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules un Eiropas čempionātos kamaniņu sportā – 11 gadu ilgajā sadarbībā brāļi Andris un Juris Šici ievākuši pamatīgu ražu. Aizvadītajā sezonā viņi pirmo reizi startēja tik stabili, izcīnot trešo vietu arī Pasaules kausa kopvērtējumā. Par karjeru un nākotnes plāniem uz sarunu aicināju jaunāko no brāļiem, 29 gadus veco Andri Šicu.
– Jūsu tēvs man teica, ka sezona izdevās tik laba, jo rudenī nepaspējāt pagatavot jaunas kamanas. Citādi atkal visu laiku būtu eksperimenti.
– Iespējams, eksperimentu dēļ rezultāti Pasaules kausu izcīņā nebūtu tik stabili, toties būtu labāka vieta pasaules čempionātā Siguldā. Startā sasniedzām personiskos rekordus, arī braucām labi, bet augstāk par sesto vietu netikām. Esam apzinājuši pieļautās kļūdas, kas jāizlabo līdz nākamajai sezonai – rats turpina griezties.
– Jaunās kamanas taisījāt tieši ar domu par Siguldas trasi?
– Tas bija pirmais solis, domājot ne tikai par šo pasaules čempionātu, bet arī olimpiskajām spēlēm 2018. gadā Phjončhanā.
– Ar kamanām, kas olimpiskajās spēlēs Sočos jūs aizveda līdz divām medaļām, bijāt nobraukuši tikai sešās septiņās sacensībās. Kāpēc tās neturpinājāt attīstīt?
– Neviens nesēž uz veciem lauriem. Austrieši Pencs un Fišlers šosezon bija uztaisījuši pilnīgi jaunas kamanas, arī vācieši Egerts un Benekens gājuši uz priekšu. Nav tā, ka materiāli paliek nemainīgi – to īpašības ar katru gadu uzlabojas un tiek ieviestas arī sportā. Attīstot iepriekšējo, var vienu dienu attapties kā itālieši Oberštolcs un Grūbers, kuriem vecās kamanas ir teicama, bet ātrās trasēs brauc, cik perfekti gribi, – ar to nepietiek.
