“Apēsti” un “izdzerti” 33,2 miljoni eiro: Latvijas bērni atkal tiks pie ES un valsts apmaksātiem produktiem 0
Arī šajā mācību gadā bērnudārzu audzēkņiem un 1. līdz 9. klašu skolēniem būs iespēja tikt pie Eiropas Savienības (ES) un valsts apmaksātiem dārzeņiem, augļiem un piena.
Programma “Piens un augļi skolai”, kuras ietvaros bērni mācību gada laikā saņem augļus, dārzeņus un pienu, kopumā darbojas 28 ES valstīs. Laika posmā no 2017. līdz 2023. gadam ES ik gadu tam tērē pat 250 miljonus eiro. Tomēr vismaz Latvijas gadījumā valsts ieguldījums programmā ir pat lielāks nekā ES atvēlētais finansējums pārtikas produktu izdalei izglītības iestādēs.
Valsts dod vairāk
Šonedēļ Eiropas Komisija paziņoja, kā starp dalībvalstīm tiks sadalīts programmai atvēlētais finansējums. Tā apjoms atkarīgs gan no skolēnu skaita, gan no tā, kā finansējums tērēts iepriekšējos gados, gan valsts attīstības līmeņa.
Ņemot vērā salīdzinoši nelielo bērnu skaitu, Latvija saņem vienu no zemākajiem ES līdzfinansējumiem: nākamajam mācību gadam ES piešķīrusi 782 082 eiro augļiem un dārzeņiem, bet 740 753 eiro – pienam. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ES piešķīrums nedaudz krities. Savukārt kopējais projekta finansējums, pieskaitot valsts līdzfinansējumu, šajā mācību gadā Latvijā būs 1 535 362 eiro augļu un dārzeņu piegādei un izdalei un 2 776 362 eiro piena piegādei un izdalei.
Populārākais auglis – ābols
Pārtikas produktu izdales programmu izglītības iestādēs ES uzsākusi tāpēc, lai vairotu svaigu augļu un dārzeņu, kā arī piena patēriņu bērnu vidū, jo šo produktu patēriņš ES valstīs ir pārlieku mazs, turklāt pieaug pārstrādāto produktu, kam bieži pievienots cukurs, sāls, tauki vai citas neveselīgas piedevas, patēriņš. ES cer, ka, ēdot veselīgus produktus, bērni pieradīs pie veselīga uztura un dzīvesveida.
ES nosacījumi gan pieļauj, ka programmas ietvaros bērniem var dalīt arī pārstrādātus augļus un dārzeņus, piemēram, sulas un zupas, un dažus piena produktus, piemēram, jogurtu un sieru, kā arī dzērienus uz piena bāzes. Tieši kādus produktus no pieļaujamajiem var dalīt katras valsts bērniem, nosaka katra dalībvalsts pati.
Latvija izvēlējusies piedāvāt tikai svaigos, mūsu valstī audzētos augļus un dārzeņus, kā arī pienu.
Programmas nosacījumi paredz, ka skolēniem var piedāvāt gan svaigus augļus – ābolus, bumbierus, dzērvenes –, gan dārzeņus – burkānus, kāļus, kolrābjus, kāpostus, ķirbjus vai arī šo produktu asorti, kā arī pasterizētu pienu bez piedevām. Šos produktus skolēni saņem bez maksas, sākot no oktobra, trīs reizes nedēļā.
Kā secināts Lauku atbalsta dienestā, kas Latvijā koordinē šo programmu, no augļiem un dārzeņiem Latvijā skolēni visbiežāk saņem ābolus.
Lauku atbalsta dienesta pārstāve Oksana Miloševska stāsta, ka šī mācību gada ietvaros katrs bērns, kura izglītības iestāde būs programmas dalībniece, varēs saņemt augļus un dārzeņus 6,09 eiro vērtībā, bet pienu – 11,01 eiro vērtībā.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta provizoriskiem datiem, iepriekšējā mācību gadā programmā iesaistījās 1311 izglītības iestādes, no kurām augļus un dārzeņus izdalīja 1242 iestādēs, bet pienu – 1152 skolās un bērnudārzos. Kopumā augļus un dārzeņus saņēma 253 017 bērni, bet pienu – 238 247 mazuļi un skolēni.
Tādējādi pie augļiem un dārzeņiem tika 91 procents attiecīgā vecuma bērnu, bet pie piena – 86 procenti bērnu.
Ir izglītības iestādes, kas piesakās augļu un dārzeņu izdalei, bet neiesaistās piena izdalē. Visbiežāk tas saistīts ar to, ka lielai daļai audzēkņu ir alerģiska reakcija pret pienu.
No 2004. līdz 2019. gadam ES atbalstītajās produktu izdales programmās skolām Latvijā izlietoti vairāk nekā 35 tūkstoši tonnu piena un tā produktu, kā arī vairāk nekā seštūkstoš tonnu augļu un dārzeņu (tos gan sāka dalīt tikai kopš 2010. gada). Izdalīto pārtikas produktu kopējā vērtība sasniedz 33,2 miljonus eiro.
Piegādātāju un produktu izvēlas skola
Tieši kādus augļus un dārzeņus bērniem piedāvāt un vai iepirkt mazos piena iepakojumus, ko var ņemt līdzi, vai liet skolēniem pienu glāzē, kas izdzerama turpat skolā, katra skola izlemj pati. Izglītības iestāde arī pati izvēlas attiecīgo produktu piegādātāju un slēdz ar viņu līgumu.
Tiesa, no iepirktā produkta cenas ir atkarīgs, vai skolēniem produkts būs pieejams visu mācību gadu vai arī varbūt tikai pirmajā pusgadā.
Skaidrs, ja tiek iepirkti dārgāki produkti, tad to izdale beidzas pirms mācību gada beigām, jo beidzies skolai atvēlētais finansējums. Piemēram, ja skola iepērk pienu mazajos iepakojumos, tad finansējums beigsies ātrāk nekā tad, ja no lieliem iepakojumiem tos katram bērnam ielietu daudzkārt lietojamā glāzē.
Vismaz daļā skolu gan novērots, ka pa gaiteņiem mētājas par velti dalītie burkāni vai āboli, skolas apkārtne piegružota ar piena iepakojumiem. O. Miloševska saka: tā ir skolas atbildība, piedāvājot bērniem produktus, arī izskaidrot, kāda rīcība ir ētiska un kāda ne. Ja skola tiek galā ar šo atbildību, tad programma ir izglītojoša arī tādā ziņā, ka skolēniem iemāca, ka ēdiens ir vērtībā un videi ir jābūt tīrai.
Izglītības iestādes, kas vēlas piedalīties programmā arī nākamajā mācību gadā, Lauku atbalsta dienestā var pieteikties līdz 10. septembrim.
Viedokļi
Kā vērtējat piena, augļu un dārzeņu izdales programmu?
Lana Paulauska-Uzule, Blīdenes pamatskolas direktore: “Programma ir ļoti vērtīga. Bērni ļoti gaida, kad būs piens un augļi. Pat ja kāds pienu nedzer, savu devu viņš atdod kādam citam. Pa mūsu gaiteņiem nemētājas ne piena iepakojumi, ne āboli. Viss tiek izdzerts un apēsts.
Mūsu skolai gan ir pašai savs augļu dārzs, tāpēc rudenī, līdz sākas ES atbalstītā programma, ēdam savus ābolus. Vēlāk iepērkam ābolus no vietējās zemnieku saimniecības “Ausekļi”, kas pavasarī, kad esam skolai atvēlēto finansējumu iztērējuši, vēl mēdz mums ābolus uzdāvināt. Kaut arī esam lauku skola, skolēnu ģimenēm augļi tāpat lielākoties jāpērk, jo ābeļdārzi iet mazumā. Tāpēc vitamīnu deva, ko var uzņemt skolā, lieti noder.
Programmai atvēlētais finansējums gan varētu būt lielāks, jo parasti jau pirms mācību gada beigām beidzas mums atvēlētais finansējums gan pienam, gan augļiem, bet tieši pavasarī tos visvairāk prasās, turklāt visu gadu pierasts tos saņemt. Iespējams, mācību gada sākumā programma jāuzsāk vēlāk, lai finansējuma pietiktu līdz pat mācību gada beigām.
Esam jau pieteikušies programmai arī šim mācību gadam. Pieteikšanās un atskaišu noformēšana ir salīdzinoši vienkārša. Mūsu skolai tā nekādas problēmas nesagādā.”
Oksana Miloševska, Lauku atbalsta dienesta Tirgus kopējās organizācijas departamenta direktora vietniece, tirgus stabilizēšanas pasākumu daļas vadītāja:
“Programma ir gan izglītojoša, gan veselīga. Bērni vairāk uzzina par to, kas ir veselīgs uzturs, un pierod regulāri ēst augļus un dārzeņus, lūkoties pēc vietējā produkta. Skolas mēdz piedāvāt bērniem arī mazāk populārus dārzeņus, piemēram, kolrābjus, kāļus un ķirbjus. Tā ir iespēja arī iepazīt jaunu produktu. Programma nav saistīta tikai ar ēšanu, bet arī ar iespēju sniegt skolēniem zināšanas par lauksaimniecību, sezonas un reģionāliem produktiem.”
