Būs mēģinājumi sadalīt mazos novadus starp pašvaldībām. Ko iekāro? 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vēl tikai top administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas nosacījumi un jaunā novadu karte, bet pašvaldības pašas ir sākušas neformālās sarunas par reformas modeļiem. Apes novadam, kurš ir viens no tiem, kas neatbilst novada pastāvēšanas kritērijiem, jau ir vairāki “precinieki”, kā to raksturoja domē.
Tās vadība apstiprināja, ka ir sākušās konsultācijas ar kaimiņu novadiem. Kad iepriekšējā valdība pieteica sadarbības teritoriju reformas projektu, pašvaldībā rīkotajā aptaujā priekšroka tika dota sadarbībai ar Smiltenes novadu, uz kuru Ape skatās arī tagad, “Latvijas Avīzei” apstiprināja Apes novada priekšsēdis Jānis Liberts.
Apes novads ir izveidots 2009. gadā, un tajā ir Apes pilsēta, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagasti. Novads robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadiem, kā arī ar Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Pašvaldībā ir 3555 iedzīvotāji.
Līdz administratīvi teritoriālajai reformai 2009. gadā tajā iekļautie pagasti un pilsēta bija Alūksnes rajonā, kura 15 pagasti izveidoja Alūksnes novadu. Apes pievienošanās tam ir viena no iespējām, bet apeniešiem ir izveidojusies arī saikne ar Smiltenes novadu, kuram deleģētas būvvaldes un vietējās policijas funkcijas. Par Smiltenes novada sniegtajiem pakalpojumiem esot vislabākās atsauksmes.
Iekāro tikai Gaujienu
Taču ir vēl trešais “precinieks” – Valkas novads –, kurš grib nevis visu Apes novadu, bet tikai tā Gaujienas pagastu, ar kura iedzīvotājiem Valkas novada vadībai jau ir bijusi tikšanās. Tas, visticamāk, nebūs vienīgais mēģinājums reformas gaitā sadalīt nelielos novadus starp vairākām pašvaldībām. Iespējams, tik tālu valcēniešiem šajās sarunās izdevies tikt arī tāpēc, ka Valkas novada deputātu Viesturu Zariņu ar Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas direktori Ievu Zariņu saista ģimeniska saikne.
Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) sacīja, ka šim faktoram varētu būt tikai emocionāla nozīme, bet Gaujienas uzrunāšana esot pamatota ar racionālākiem apsvērumiem. Viņš nenoliedza, ka ir ieinteresēts paplašināt savas pašvaldības teritoriju ar Gaujienas pagastu, kurā esot vērts investēt, ko viņš solīja darīt. Valkas novada mērs uzsvēra kopīgās intereses tieši tūrisma jomā.
Tagad Valkas novadā esot Zvārtavas pagasts, bet Zvārtavas pils – Gaujienā. V. Krauklim sarunas notiekot arī ar citiem, bet tos viņš negribēja atklāt, “Gaujienā jau bija publiska tikšanās, un tāpēc nav nozīmes slēpt īlenu maisā”, piebilda pašvaldības vadītājs.
Valkas novada interesi palielināt teritoriju var saprast, jo tajā ir tikai 8796 iedzīvotāji. Pēc reformas novads nevarētu līdzvērtīgi konkurēt ar lielajām pašvaldībām. Iedzīvotāju skaits, visticamāk, būs arī viens no reformas kritērijiem. Bijušajam Valkas rajonam piederīgais Strenču novads tagad jau skatās Valmieras virzienā uz kaimiņos esošo Brenguļu novadu, bet pie Valkas atgriezties nevēlas, apstiprināja pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons.
Strenču novads apvieno bijušā Valkas rajona Strenču un Sedas pilsētas, kā arī Jērcēnu un Plāņu pagastus. Tas robežojas ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadiem. “Visa mūsu vilkme ir Valmieras virzienā, kas arī ir tuvāk nekā Valka,” stāstīja J. Pētersons. Viņš piekrīt, ka reformai ir jānotiek un Strenčiem nebūs citas izvēles kā apvienoties ar vēl kādu pašvaldību. Novada priekšsēdis atbalstītu liela Valmieras novada veidošanu, tajā iekļaujot Valmieru un visas apkārtējās pašvaldības.
Uz Valku caur Igauniju
Apes novada priekšsēdis Jānis Liberts apstiprināja, ka ir sākušās sarunas ar Smiltenes un arī Alūksnes novadu, kuram vēsturiski tuvāka ir Ape un Trapene. Gaujienas un Virešu iedzīvotāji jau agrāk devušies virzienā uz Smilteni, vairāk izmantojot tās, nevis Alūksnes pakalpojumus. “Ar Valku nekādus saskares punktus es neredzu,” piebilda J. Liberts, kuram nemaz neesot bijis zināms, ka Valka jau cenšas pārvilināt pie sevis Gaujienu, par ko domes vadība neesot informēta.
Viņam šo tuvināšanās mēģinājumu esot grūti izskaidrot, jo gaujēnieši uz Valku braucot caur Igauniju. J. Liberts pieminēja vairākus projektus, kas šajā pagastā esot īstenoti, ieskaitot tautas nama jumta nomaiņu, liekot saprast, ka tas nav pamests novārtā.
Pašvaldību savstarpējās konsultācijas par iespējamiem apvienošanās modeļiem jau notiek ne tikai Ziemeļlatvijā. Taču nav zināms, vai tajās pašu sazīmētās kartes sakritīs ar to modeli, ko piedāvās VARAM. Alūksnes novada priekšsēdis Arturs Dukulis (ZZS) apstiprināja, ka viņa vadītā pašvaldība esot atvērta sarunām par Apes novada vai tā daļas pievienošanos.
“Taču, kamēr nav pateikti reformas kritēriji, nebūtu korekti ar savu mīlestību uzbāzties,” piebilda pašvaldības vadītājs. Viņš tikai vēlētos, lai reforma būtu rūpīgi pārdomāta un lai nav pēc laika jāsecina, ka “esam pārvilkuši svītru cilvēku iestaigātajām taciņām un pēc desmit gadiem atkal jāmeklē vainīgie”.
Atvērts sarunām ar Api ir arī Smiltenes novada priekšsēdis Gints Kukainis (Nacionālā apvienība), kurš skaidroja: “Mūsu pašmērķis nav paplašināt novadu, bet mēs varētu savā interešu lokā iekļaut teritoriju 40 kilometru rādiusā, lai ir laba sasniedzamība, iespējas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, ņemti vērā arī iedzīvotāju paradumi un vēsturiskās tradīcijas.”
Martā esot plānotas Smiltenes un Apes pašvaldību dažāda līmeņa tikšanās. Smiltene, tāpat kā Alūksne un Valka, ir viens no reģionālās attīstības centriem, uz kuru bāzes ir plānots īstenot administratīvi teritoriālo reformu.
G. Kukainis ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks. Viņš izteica nožēlu, ka pašvaldības tiek turētas neziņā par to, kā šo reformu plānots īstenot, kādi būs tās kritēriji, vai, piemēram, ir iespējams no kāda novada šķirt atsevišķus pagastus. VARAM konsultācijas ar iedzīvotājiem par novadu izveidošanas kritērijiem un administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu plāno rīkot no jūnija līdz septembrim.
