Apendicīts: kā to ārstē un kāda ir profilakse? 0
Vēders sāp gandrīz tikpat bieži, cik galva. Dažreiz drīz vien pāriet. Bet ja nu tas ir apendicīts? Tad bez ķirurga nevarēs iztikt, un – jo ātrāk, jo labāk!
Vēdera mandele
Apendikss ir neliels resnās zarnas sākuma daļas piedēklis, kas savu apzīmējumu – tārpveida izaugums – attaisno ne tikai ar ārējo līdzību, bet arī ar spēju paslēpties šaurākajos un dziļākajos vēdera dobuma nostūros. Tikai anatomijas grāmatās apendikss parasti tiek zīmēts vienā un tajā pašā vietā – vēdera labajā apakšējā daļā.
Vairākumā gadījumu apendikss atgādina tievu caurulīti, kuras viens gals savienojas ar resno zarnu, bet otrs ir slēgts, no tā arī radies otrs nosaukums – aklās zarnas piedēklis. Katram cilvēkam šā zarnas izauguma izmēri var atšķirties – tas var būt no dažiem līdz pat 15 centimetriem. Atšķirīgs mēdz būt arī apendiksa diametrs. – Lielie ir daudz sliktāki, jo barība vai svešķermeņi, ceļojot pa zarnām, var iekrist apendiksa atverē un to nobloķēt. Ja tas notiek, nosprostojumā sāk vairoties baktērijas un rodas akūts iekaisums, – skaidro proktologs Pēteris Gerke. Šo iekaisumu pazīst ar apendicīta vārdu. Tādēļ sīkās sēkliņas, kauliņi un citas cietās barības nesagremotās daļiņas ir īpaši bīstamas tiem, kuru aklās zarnas atvere ir diezgan liela. Tās iegulst maigajā gļotādā un izraisa mikrotraumas, kas palielina infekcijas – arī apendicīta risku.
Kamēr apendiksa normāla darbība nav apdraudēta, tā kā jebkura cita zarnu daļa izstrādā sekrētu, taču tik maz, ka tam nav nekādas nozīmes gremošanā. Tāpēc aklās zarnas piedēkli ilgu laiku uzskatīja par rudimentāru izaugumu, kas nepieciešams tikai zālēdājiem dzīvniekiem, nevis cilvēkiem, un izoperēja, tiklīdz bija iespēja. Tomēr nevajadzētu steigties, jo apendikss uzskatāms par vienu no imunoloģiskajiem orgāniem, kas piedalās cīņā ar vīrusu un bakteriālām infekcijām vēdera dobumā. Šā iemesla dēļ to pat mēdz dēvēt par vēdera mandeli. Tiesa gan, šis apendiksa pienesums nav izšķirīgs visa organisma imunitātes nodrošināšanā.
