Čehu un slovāku intelektuāļi mudina rietumvalstis apturēt Krievijas agresiju 8
Vairāk nekā 130 Čehijas un Slovākijas intelektuāļu parakstījuši rietumvalstu līderiem adresētu vēstuli, kurā viņi brīdina valstu vadītājus, ka nomierināšanas politika attiecībā pret Krieviju var sekmēt tās turpmāku agresiju tāpat kā nacistiskās Vācijas agresiju sekmēja 1938. gada Minhenes vienošanās, pēc kuras Britānijas toreizējais premjerministrs Nevils Čemberlens neiebilda pret Čehijai piederošā Sudetijas apgabala atdošanu Vācijai.
Vēstures skumjais atgādinājums
“1938. gadā Minhenē, kamēr citas demokrātijas klusi noskatījās, Britānija un Francija – Čehoslovākijas sabiedrotās – nodeva Čehoslovākiju un atļāva Ādolfam Hitleram, kurš aizbildinājās ar vāciešu minoritātes tiesību aizsardzību, okupēt ievērojamu daļu mūsu valsts teritorijas un galu galā mūsu valsti pilnībā sagraut,” teikts vēstulē, kuru parakstījuši vairāk nekā 130 Čehijas un Slovākijas intelektuāļu. Atklātā vēstule, kam dots nosaukums “Eiropā ir karš: neatkārtojiet 1938. gada Minhenes nodevību”, ir adresēta Britānijas premjerministram Deividam Kemeronam, ASV prezidentam Barakam Obamam, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, Francijas valsts galvam Fransuā Olandam, kā arī Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam un Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram. Vēstules autori ir Čehijas un Slovākijas sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp uzņēmēji, aktieri, mūziķi, rakstnieki, politologi, filmu režisori, sportisti, vēsturnieki un vides aktīvisti. Viņi norāda, ka “gandrīz astoņdesmit gadus pēc Minhenes situācija atkārtojas”. “1994. gadā Ukraina atdeva savu kodolieroču arsenālu, un, parakstot Budapeštas memorandu, ASV un Britānija kļuva par tās teritoriālās vienotības un neatkarības garantiem,” teikts vēstulē. “Taču nepietiekamais militārais atbalsts Ukrainai ir skumjš atgādinājums par rietumvalstu demokrātiju nespēju pasargāt Eiropu no Hitlera un liek apšaubīt ticību šodienas starptautiskajiem līgumiem un drošības garantiem.”
Čehijas un Slovākijas intelektuāļi savā vēstulē pauž bažas, ka “rietumvalstu līderi turpina nomierināšanas politiku, neskatoties uz to, ka Krievijas agresīvajā karā Ukrainas austrumos, pēc dažādiem avotiem, nogalināti no 5000 līdz 50 000 cilvēku”.
“Eiropā jau ir karš”
Vēstules noslēgumā tās autori pašreizējiem rietumvaltu līderiem atgādina Britānijas kādreizējā premjera Vinstona Čērčila teikto, komentējot demokrātisko valstu rīcību 1938. gadā. “Britānijai un Francijai bija jāizvēlas starp karu un negodu. Viņi izvēlējās negodu. Viņi dabūs karu,” vērtējot Minhenes vienošanos un piekāpību nacistiskās Vācijas priekšā, tolaik norādīja Čērčils. Tagad, kā raksta Čehijas un Slovākijas sabiedrībā zināmās personas, “Krievija ir uzsākusi asiņainu karu”.
Arī ES Padomes priekšsēdētājs Tusks sarunā ar Britānijas laikrakstu “The Guardian” norādīja, ka viņš nevar pieņemt argumentu, ka “mums jātic Krievijas prezidenta Vladimira Putina vai separātistu labajai gribai”. “Es zinu, ka tas ir naivums vai liekulība. Salīdzinājums ar nomierināšanas politiku ir vietā,” norādīja Tusks. Sarunā ar britu laikrakstu viņš arī uzsvēra, ka sankciju jautājumos ES nedrīkst “ielaisties kompromisos ar Krieviju”.
Porošenko: pamiers nestrādā
Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko intervijā Vācijas laikrakstam “Bild” norādīja, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktais pamiers “nestrādā”. “Ukraina ir izpildījusi katru Minskas vienošanās punktu. No mūsu puses apšaudes tika pārtrauktas gandrīz nekavējoties. Taču Krievijas kaujinieki ir izdarījuši pretējo,” Vācijas laikrakstam sacīja Porošenko, kurš vakar bija ieradies vizītē Berlīnē. “Ik dienu no Krievijas puses tiek raidīti šāvieni, dienā vairāk nekā 60 reizes. Kopumā pamiers ticis pārkāpts 1100 reizes. Patiesību sakot, pamiers nestrādā.” Viņš arī norādīja, ka lūgs Vācijas kanclerei Merkelei tā saukto neletālo militāro palīdzību. “Mums ir nepieciešamas izlūkošanas un sakaru iekārtas, nakts redzamības aprīkojums, bruņuvestes. Par to runāšu ar kancleri. Mums nevajag uzbrukuma ieročus. Mēs nevienam negribam uzbrukt,” sacīja Porošenko.
Dienu pirms Ukrainas prezidenta vizītes Berlīnē Vācijas laikraksts “Welt am Sonntag”, atsaucoties uz avotiem Vācijas drošības dienestos, ziņoja, ka Krievijas atbalstīto teroristu grupējumu pusē Ukrainas austrumos karo vairāk nekā simts Vācijas pilsoņu, no kuriem daudzi savulaik dienējuši arī Vācijas armijā. “Lielākā daļa Donbasā karojošo Vācijas pilsoņu ir etniskie vācieši no Krievijas, kurus Berlīne repatriēja pēc Otrā pasaules kara,” norāda “Welt am Sonntag”.
Uzturoties Vācijā, Porošenko aicināja rietumvalstis pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šīs nedēļas nogalē Briselē norisināsies ES dalībvalstu līderu saiets, kurā, kā norāda ziņu aģentūra “Reuters”, varētu tikt apspriestas sankcijas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības sektoriem. Tāpat Porošenko intervijā Vācijas laikrakstam “Bild” aicinājis starptautisko sabiedrību boikotēt 2018. gadā Krievijā gaidāmo Pasaules kausa izcīņas finālturnīru futbolā. “Kamēr vien Ukrainā būs Krievijas karavīri, es domāju, ka Pasaules kausa izcīņa tajā valstī ir neiedomājama,” paziņoja Porošenko.
