Apelācija 0
Rīgas centrā dzīvoju kopš 1975. gada, īpašnieks māju ieguva pēc denacionalizācijas un tagad no manis prasa lielu īres maksu, kuru no savas pensijas samaksāt nevaru. Maksāju pa daļām, tāpēc ir iekrājies parāds.
Īpašnieks iesniedza tiesā prasību par izlikšanu un parāda piedziņu. Tiesa pieņēma spriedumu īpašnieka labā. Lasīju žurnālā rakstus par blakus sūdzībām un kasācijas sūdzībām, bet man tiesā pateica, ka es varu iesniegt tikai apelācijas sūdzību. Kas man tajā jānorāda un kas tādā gadījumā notiek? Valdis Rīgā
Kur un kad?
Par pirmās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors – apelācijas protestu. Rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā, bet apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.
Apelācijas instances tiesai adresētā apelācijas sūdzība vienmēr jāiesniedz tiesai, kas sagatavojusi spriedumu. Ja jūsu lietu, piemēram, ir izskatījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, sūdzība jāadresē Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, taču jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, jo tiesa pati nosūta sūdzību augstākai instancei kopā ar lietas materiāliem. Ja tomēr gadījies kļūdīties, proti, apelācijas sūdzību savlaicīgi esat iesniedzis tieši apelācijas instances tiesai, termiņu neuzskatīs par nokavētu.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no pasludināšanas dienas. Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa noteikusi pilna sprieduma sagatavošanai.
Ja spriedums sastādīts pēc šī datuma, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzību, kas iesniegta par vēlu, nepieņem un atdod iesniedzējam.
Saturs
Apelācijas sūdzībā norāda:
1) tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (jūsu gadījumā – Rīgas apgabaltiesa);
2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu; juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi (sūdzības iesniedzējs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu, piemēram, ja nedzīvojat deklarētajā dzīvesvietā, varat minēt kāda radinieka vai citas personas dzīvesvietu kā korespondences adresi);
3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas to sagatavojusi;
4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz (pilnā apmērā vai tikai kādā tā daļā);
5) kā izpaužas sprieduma nepareizība;
6) vai piesakāt jaunus pierādījumus, kādus, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesai;
7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;
8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.
Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus un pievienoto dokumentu norakstus, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam. Sūdzībai nav jāpievieno dokumenti, kuru oriģināli vai noraksti jau atrodas pie lietas dalībniekiem.
Robežas
Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā. Par jauniem prasījumiem nav uzskatāma:
1) prasījumu precizēšana;
2) acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā;
3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;
4) prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;
5) kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;
6) prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana pret prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;
7) prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.
Ja sūdzība nav pareizi uzrakstīta vai nav ievērotas citas likumā noteiktās formalitātes, pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par tās atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai. Šādi gadījumi ir, ja:
1) iesniegta apelācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma prasībām;
2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums;
3) iesniegta apelācijas sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva.
Ja noteiktajā termiņā trūkumi ir novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā to uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam. Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.
Rīcība
Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst likuma prasībām, nekavējoties paziņo par to pārējiem lietas dalībniekiem, nosūta viņiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.
Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts sūdzības noraksts. Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.
Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa beigām pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nozīmē lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.
Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Jāņem vērā, ka apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas jau izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana šādos gadījumos nav pieļaujama. Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.
Spriedums
Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa sagatavo sprieduma veidā.
Sprieduma ievaddaļā norāda apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība. Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa iekļauj īsu pirmās instances tiesas sprieduma motīvu un rezolutīvās (ko nolēma pirmās instances tiesa) daļas izklāstījumu, kā arī īsu apelācijas sūdzības un iebildumu saturu. Sprieduma motīvu daļā norāda lietas būtību un savus apsvērumus par konkrēto prasījumu, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu.
Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tā motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Jāņem vērā, ka apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildes veidu un kārtību. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
Ja no jums, piemēram, ir piedzīti zaudējumi (konkrēta summa), varat iesniegt pieteikumu ar lūgumu, lai, ņemot vērā jūsu materiālo stāvokli (pierādot ar dokumentiem, ka saņemat tikai vecuma pensiju, ka nepieder citi nekustamie īpašumi un kustama manta), jūs varētu maksāt parādu pa daļām, piemēram, 30 latu apmērā ik mēnesi.
SVARĪGI • Apelācijas instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā LR Augstākās tiesas Senātam. • Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. • Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. • Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, tā pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas. |
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
