Apdzīšana krustojumā – atļauta, bet bīstama 8
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pagājušajā gadā Covid-19 ietekmē uz vairākiem mēnešiem ievērojami samazinājās satiksmes intensitāte. Diemžēl tagad redzam, ka vīruss nav palīdzējis samazināt negadījumu skaitu, tieši otrādi – negadījumu biežums ir pieaudzis un sasniedzis vēl augstāku punktu nekā pirms pandēmijas sākuma.
KASKO negadījumu skaits audzis par 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” izmaksāto KASKO apdrošināšanas atlīdzību kopsumma sasniedz 15,6 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn tādā pašā periodā.
Šogad mēs redzam, ka ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušo “BALTA” klientu skaits ir palielinājies, un vidēji katrs negadījums ir izmaksājis teju 1000 eiro, kopumā izmaksām transporta apdrošināšanas segmentā sasniedzot rekordlielu summu,” stāsta Kristaps Liecinieks, “BALTA” Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Kādi ir izplatītākie smagie negadījumi?
“Kreisais pagrieziens ir pamatā daudzām smagām avārijām. Cilvēku uzvedība krustojumos nav tāda, kādu varētu vēlēties, tāpēc nepieciešams dot informāciju, kā manevru pareizāk veikt,” informatīvās kampaņas “Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod” ietvaros to skaidro Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.
Piekrītu. Un savu iespēju robežās joprojām centīšos palīdzēt. Kā? Mācīties noteikumus?
Nav jau tik vienkārši…
Pirms gadiem desmit, kad biju jau kādu miljonu kilometru diezgan veiksmīgi nobraucis un šo to citiem mācīt sācis, manas zināšanas satiksmes noteikumos bija Latvijas vidusmēra līmenī.
Tad nāca izaicinājums – kāds no Auto akadēmijas dižklientiem (ap 400 skolnieku ik gadu, jau trešo ziemu pēc kārtas) pieprasīja mācību programmā iekļaut CSN zināšanu pārbaudi un atsvaidzināšanu. Saukt palīgā speciālistus? Kauns – paši dumji, vai? Un skopums arī – šiem taču būs jāatdod honorārs, ko varētu pievākt pats…
Pamēģināju CSDD virtuālo eksāmenu. Četrpadsmit kļūdas … Sāku mācīties. Divu mēnešu laikā sasniedzu kvalifikācijai nepieciešamo līmeni. Un secināju – ja šādi vienas dienas nodarbībā testēšu skolēnus, rezultāts būs nulle. Sagatavoju ekspresbiļetes – 15 tiešām būtiski jautājumi.
Miniet, kāds bija pirmās ziemas vidējais rezultāts! Septiņas kļūdas. Labākais kursants (kā vēlāk atklājām – bijušais ceļu policijas darbinieks) kļūdījās divreiz.
Divu atbilžu analīzes stundu laikā es centos ļaudis vest pie apskaidrības vismaz šādā limitētā zonā. Cerēju – izdodas. Tad pēc saspringtās dienas pie manis pienāca pasūtītāja pārstāvis un teica – forši jau tu skaidro. Bet manējiem tas ir par daudz un par gudru. Vajag vienkāršāk un skarbāk. Dari tā! Nedari šitā! Punkts.
Toreiz gandrīz apvainojos. Tagad, pēc gadiem, saprotu – laikam jau pulkvedim bija taisnība. Mūsu noteikumi tiešām ir baigi gari un sarežģīti. Un cerība, ka tos VISI SATIKSMES DALĪBNIEKI reizi gadā izlasīs un aizmirsto no jauna iegaumēs, – utopija. Nelasīs.
Un drošību tā lasīšana, pārzināšana un ievērošana turklāt negarantē. Pārāk sapinušies vietumis ir Latvijas noteikumu džungļi. Pazūd tajos būtiskais.
Mūsu noteikumos teikts:
123. Aizliegts apdzīt šādās vietās:
123.1. regulējamos krustojumos;
123.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu…
Eiropas valstu satiksmes noteikumus salīdzinošā tabulā (avots – EK) atrodams, ka nekādas atrunas par šāda manevra atļautību krustojumos nav Vācijā, Anglijā, Austrijā, Dānijā, Spānijā… Nedrīkst, un viss. Pretējā gadījumā “atļauts” var tikt uztverts kā rekomendācija.
Savulaik esmu vairākkārt mēģinājis (“Stūres klubā”, “Latvijas Avīzē”) vērsties pie amatpersonām, rosināt 123.2. apakšpunkta piebildi vienkārši svītrot. Bez panākumiem. Ilūzijas vairs neloloju. Pārāk smags ir mūsu birokrātiskais aparāts. Turklāt šajā gadījumā iebildes saņemu arī no citas puses – dižais rallists Ivars Caune, piemēram, bija skeptisks: kam vajadzīgs vēl viens aizliegums, vēl viena formālu sodu piemērošanas vietu grupa?
Un, zaudējis ticību noteikumu skaidrībai un visspēcībai, es pieņēmu sev (un aicinu citus sekot) pavisam vienkāršus LABAS PRAKSES LIKUMUS. Lūk, viens no tiem.
Krustojumā neapdzen!
Nekad. Nekādā. Sevišķi bīstams šis manevrs ir situācijās, kad apdzenamo ātrums neliels. Ja redzi traktoru, esi trīskārt piesardzīgs, jo tam pat krustojumu nevajag, un spoguļi dubļaini vai to vispār nav. “Kokmašīnas”… Tie veči spoguļos skatās tikai tad, ja (reizi divās nedēļās) sievas piespiež viņus bārdu nokasīt, varbūt arī šoreiz paskatījās, bet tu tad vēl biji tālu un maziņš…
Šādi zem baļķiem ir pabraucis gan pazīstams dziedātājs (izdzīvoja un dzied joprojām), gan cilvēkiem pilns satiksmes autobuss. Abos gadījumos formāli vainīgi bija baļķvedēju šoferi. Ko cietušajiem dod “formāli vainīgs”?
Šķietams paradokss: ātro apdzīt it kā ir drošāk – tas fiziski nav spējīgs mainīt trajektoriju un griezties tev priekšā. Taču – tev jāredz tālu, un viss! Ieskaties vēl divās bildītēs! Šis melnais bija ātrs. Bet milzīgs, un aizsedza skatu tam steidzīgajam labās puses sānceļā. Man arī. Pelēkais griezās pa kreisi uz lielceļu. Kā toreiz trāpīju starp viņiem, prasiet Fortūnai…
Līdzīga situācija var izveidoties, arī kādam izbraucot no kreisās puses celiņa, kuru tu, bez pienācīgas distances apdzīšanu sākot, nemaz nebūsi pamanījis.
Tādēļ – šīs ir situācijas, kurās mēs noteikumus nevis pārkāpjam, bet tos pastiprinām. Krustojumā neapdzen! Nekad!
