Apdzied Viskrievijas imperatori 3
“Svētku koncerta programma par godu Lielās kņazienes Marijas Vladimirovnas jubilejai,” vēsta afiša par svētdien, 21.decembrī, Lielajā ģildē ieplānoto Krievijas mūziķu uzstāšanos. Kāda titulēta persona svinēs šeit savu dzimšanas dienu?
Koncerta programmā ir dažādas melodijas – no Čaikovska un Masnē skaņdarbiem līdz krievu tautas dziesmām un romancēm, kuras dziedās trīs Krievijā populāri basi: Krievijas nopelniem bagātais skatuves mākslinieka Andrejs Antonovs, Krievijas Valsts Akadēmiskā Lielā teātra solists Valērijs Giļmanovs un starptautisku konkursu laureāts Fjodors Tarasovs.
“Lielā kņaziene Marija Vladimirovna ir jau bijusi Latvijā, taču šoreiz neieradīsies; šo koncertu viņa jau apmeklēja Maskavā,” stāsta koncerta rīkotāja Starptautiskā talantu centra prezidente Gaļina Poltoraka. “Programmu ir veidojusi Krievijas muižniecības apvienība, un tās Kultūras departamenta direktors Aleksandrs Šefers atvedīs uz Rīgu Lielās kņazienes apsveikumu.”
Krievijas muižniecības sapulces interneta portālā www.nobility.ru lasāms, ka Krievijas muižniecības apvienība (KMA) ir 1990. gadā dibināta sabiedriska organizācija, kurā var iestāties tie, kuri dokumentāli neapstrīdami spēj pierādīt savu piederību kādai no Krievijas muižniecības dzimtām. Apvienībā ietilpst 70 reģionālas organizācijas, kas atrodas gan Krievijā, kā arī kādreizējās impēriskās Krievzemes teritorijā, toskait Latvijā.
Apvienības statūtos teikts, ka tās darbība virzīta uz “Krievijas un visu tajā ietilpstošo reģionu varenības atdzimšanu, uz Krievijas lielvalsts vēsturiskā un kultūras mantojuma saglabāšanu, uz valsts un paaudžu vēsturiskās pēctecības atjaunošanu un turpināšanu, uz sabiedriskās apziņas veidošanu, pamatojoties uz krieviskajām garīgajām un tikumiskajām vērtībām, priekšteču ticību un Krievijas valstiskuma vēsturiskajām tradīcijām”.
21. decembra koncerta anotācijā lasāms, ka tas notiks “par godu Romanovu dinastijas 400 gadiem”. Romanovi bija Krievijas bajāru dzimta 14. – 16. gadsimtā, no 1613. gada – caru, kopš 1721. gada – Krievijas imperatoru dinastija. Jāpiebilst, ka no 1761. gada Krievijā valdīja Holšteinu dinastijas pārstāvji, kas paturēja Romanovu uzvārdu.
Lielā kņaziene (titulēta kā Viņas augstība Viskrievijas imperatore Marija I) Marija Vladimirovna ir dzimusi 1953. gada 23. decembrī Madridē un tur arī dzīvo. Precējusies ar princi Franci Vilhelmu, kurš pārgājis pareizticībā. Krieviju pirmo reizi Lielā kņaziene apmeklējusi 1992. gadā. 2012. gadā viņa sacījusi, ka “Romanovu dzimta cenšas iespēju robežās dot labumu Tēvzemei jebkurā valsts iekārtā jebkuros apstākļos un darīs to arī turpmāk”.
Šā gada maijā kņaziene izteikusies, ka Krima vienmēr bijusi ar Krieviju, ka 20. gadsimtā tā traģiskas kļūdas dēļ pēkšņi nonākusi ārpus Krievijas un ka tagad atjaunots “vēsturiskais taisnīgums”. Saskaņā ar Krievijas nostādnēm viņa savā paziņojumā jūnijā notiekošo Ukrainā dēvē par “pilsoņu karu”.
… Monarhistiskās organizācijas, kas darbojās Latvijā starpkaru periodā, Latviju uzskatīja par pagaidu valsti. Tagadējā t. s. “krievu pasaules” ideoloģijā tiek iztēlots, ka Latvijas teritorijā sasniegumi bijuši kā cara laikā, tā padomju laikā, bet pašreizējo Latviju cenšas asociēt ar neveiksmīgu valsti.
Šādā skatījumā akcenti koncertā – “par godu Romanovu 400 gadiem” un Lielās kņazienes “apsveikums” – jāuzlūko par “teritorijas iezīmēšanas” aktivitātēm.
Kad painteresējos par Krievijas muižniecības apvienības nodaļu šeit, uzzināju, ka Latvijā līdz šā gada sākumam vietējās organizācijas vadonis bijis Viktors Gedeonovs. Pēc viņa aiziešanas mūžībā jauns vēl neesot ievēlēts, sacīja viņa atraitne Rozālija Gedeonova. Muižniecības apvienība šeit esot tikusi dibināta kā labdarības organizācija pašpalīdzības nolūkos, pašreiz tajā esot 12 cilvēki.
