Apdrošinātājiem šis gads Latvijā bija izaugsmes gads 0
Apdrošinātājiem šis gads Latvijā bija izaugsmes gads, otrdien žurnālistiem sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
“Gads kopumā ir bijis izaugsmes gads,” teica Abāšins, piebilstot, ka 2018.gada deviņos mēnešos četros lielākajos apdrošināšanas veidos – transportlīdzekļu īpašnieku obligātajā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā, veselības apdrošināšanā, īpašumu apdrošināšanā un sauszemes transporta (KASKO) apdrošināšanā – bijusi izaugsme, kas pārsniedz 10%.
Viņš informēja, ka 2018.gada deviņos mēnešos apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 16%, parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēram sasniedzot 379 miljonus eiro. Tostarp visvairāk prēmiju parakstīts OCTA apdrošināšanā – 79 miljoni eiro, un tas ir par 41% vairāk nekā pērn šajā periodā.
Tāpat Abāšins sacīja, ka ar katru gadu pieaug apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apmērs, tostarp šogad deviņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti 216 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk atlīdzību izmaksāts dzīvības apdrošināšanā – 47,6 miljoni eiro.
Abāšins atzīmēja, ka dzīvības apdrošināšanā šogad vēl bija pieaugums, bet, iespējams, no šā gada ieviestās nodokļu reformas sekas šis apdrošināšanas veids izjutīs nākamajā gadā.
Parakstīto prēmiju apmērs dzīvības apdrošināšanā 2018.gada deviņos mēnešos audzis par 13%, sasniedzot 78 miljonus eiro. Abāšins norādīja, ka šie rezultāti apliecina, ka cilvēki uzticas šim produktam – gan ienesīguma, gan citu apsvērumu dēļ.
Pēc viņa teiktā, turpina pieaugt gan uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu skaits, gan veikto iemaksu apmērs. Šogad septembra beigās uzkrājošā dzīvības apdrošināšana bija 172 368 personām, kas ir par 7,7% vairāk nekā pērn šajā periodā.
Abāšins atzīmēja, ka dinamiski turpina augt veselības apdrošināšana, kurā parakstīto prēmiju apmērs deviņos mēnešos sasniedzis 72,6 miljonus eiro, uzrādot pieaugumu par 10%. Savukārt atlīdzībās šajā apdrošināšanas veidā klientiem izmaksāts 45,1 miljons eiro, ierindojot veselības apdrošināšanu otrajā vietā pēc izmaksāto atlīdzību apmēra.
“Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana aktualizējusi privātās veselības apdrošināšanas lomu kopējās veselības aprūpes pieejamības kontekstā. Ņemot vērā daudzās sistēmas neskaidrības, vērojamas diskusijas par privāto veselības apdrošināšanu kā iespējamu alternatīvu obligātajām iemaksām. Pagaidām vēl grūti prognozēts, kā konkrēti jaunās sistēmas ieviešana ietekmēs privāto apdrošināšanu, jo arī apdrošinātājiem ir daudz neskaidru jautājumu saistībā ar reformu. Vērosim, vai reforma veicinās ne tikai interesi, bet arī reālu polišu skaita palielināšanos,” sacīja asociācijas vadītājs.
Tāpat Abāšins minēja, ka šogad ir pieaugusi lauksaimnieku interese par sējumu apdrošināšanu un šim apdrošināšanas veidam tiek saskatīts arī turpmākās izaugsmes potenciāls. To varētu veicināt gan izmaiņas atbalsta noteikumos (no šā gada septembra maksimālā atbalsta intensitāte palielināta no 65% līdz 70% no polises iegādes izmaksām, bet minimālā zaudējumu robeža samazināta no 30% līdz 20% no produkcijas apmēra), gan plašāka lauksaimnieku informēšana un apdrošināšanas segumu paplašināšana – līdz šim neiekļautu risku iekļaušana polišu piedāvājumos.
Asociācijas vadītājs pavēstīja, ka šobrīd tiek strādāts, lai no 2019.gada pavasara lauksaimniekiem sējumu apdrošināšanā būtu iekļauta arī apdrošināšana pret sausumu. Šīs sistēmas izstrādāšanā sadarbojas apdrošinātāji, pārapdrošinātāji un valsts.
Savukārt, runājot par OCTA apdrošināšanu, Abāšins norādīja, ka lielākais cenu lēciens šajā apdrošināšanas veidā bija 2017.gadā, bet šogad pieaugums bija neliels.
“Iespējams, kāpums ir bijis nedaudz lielāks kā reālās vajadzības, taču jāņem vērā, ka apdrošinātāji OCTA jomā mīnusos ir sēdējuši 10 gadus, akumulējot 50 miljonu eiro zaudējumus,” atzina Abāšins, piebilstot, ka šobrīd neredz nopietnu iemeslu, lai OCTA cenas turpinātu būtiski augt.
Tāpat Abāšins piebilda, ka neredz iemeslus, lai nākamgad būtiski augtu arī citu apdrošināšanas veidu cenas.
