Apdrošināšanas nozare nākamgad augs lēnāk nekā iekšzemes kopprodukts 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atkopšanās no Covid-19 krīzes sekām varētu nozīmēt, ka apdrošināšanas nozare nākamgad augs lēnāk nekā iekšzemes kopprodukts Latvijā, uzskata Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.
Ekonomikas lejupslīde skar arī Latvijas apdrošināšanas nozari, kas pandēmijas ietekmē ir sabremzējusies. 2020. gada pirmajos trīs ceturkšņos parakstīto prēmiju apjoms ir samazinājies par 0,1%, kas, pēc asociācijas domām, būtu jāuzskata par labu rādītāju.
Kopējais parakstīto prēmiju apjoms deviņos mēnešos bijis 408,4 miljoni eiro. Prēmiju pieaugums vērojams tikai dažos apdrošināšanas veidos – dzīvības apdrošināšanas prēmijas pieaugušas par 12%, veselības apdrošināšanā – par 6%, galvojumos – par 32% un nelaimes gadījumu apdrošināšanā – par 4%.
Veselības apdrošināšanas izmaksāto atlīdzību dati pa mēnešiem precīzi atspoguļo Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kas šogad ir mainījusies no “brīvi pieejama” līdz “gandrīz nepieejama”.
Pavasarī atlīdzību izmaksas strauji samazinājās, vasaras mēnešos atgriezās pērnā gada līmenī, bet kopš augusta atlīdzību apjoms atkal strauji kāpj – jo cilvēki cenšas atgūt pavasarī atliktās un iekavētās konsultācijas, izmeklējumus, manipulācijas un citus pakalpojumus. Attiecīgi atlīdzību pieaugums augustā bija 13%, septembrī – jau 24%, un gada pēdējos mēnešos būs vēl lielāks.
Savukārt abos lielajos transportlīdzekļu apdrošināšanas veidos – OCTA un KASKO, kas visātrāk atspoguļo tirgus izmaiņas, cilvēku un uzņēmumu ienākumu samazinājumu un piesardzību izdevumos, – ir vērojams prēmiju kritums. OCTA prēmijās kritums bijis par 11% un KASKO – par 7%. Procentuāli lielākais parakstīto prēmiju kritums ir ceļojumu apdrošināšanā – par 41%.
Savukārt apdrošināšanas atlīdzības trīs ceturkšņos ir samazinājušās par 10%, sasniedzot 251 miljonu eiro. Atlīdzību pieaugums bijis dzīvības apdrošināšanā (par 16,4%) un KASKO (par 2,4%), neliels samazinājums ir veselības un OCTA atlīdzībās.
Neatkarīgi no ekonomikas attīstības tempa ir virkne apdrošināšanas virzienu, kuros nākamgad notikšot pakalpojumu attīstība, prognozē LAA. Viens no tādiem – attālināto pakalpojumu attīstība, datu apmaiņa ar valsts institūcijām un informācijas sistēmu pilnveide.
Ārkārtējās situācijas un klātienes tikšanās ierobežojumi dod papildu impulsu šīs jomas attīstībai, turklāt ne tikai no apdrošinātāju, bet arī no klientu puses. Tāpat kā galvenie nozares attīstības virzieni tiek norādīti digitalizācija, finanšu pratības un datu apmaiņas sistemātiskuma attīstība, kā arī atbalsts iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumiem.
Nozares regulējuma sakārtošanas un pilnveides virzienā Latvijas Apdrošinātāju asociācija plāno turpināt veltīt īpašu uzmanību būvniecības apdrošināšanas modeļa izstrādei sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām nozarēm, mūža pensijas likumdošanas pilnveidei un dažādu obligāto vispārējās vai profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidu sakārtošanai.
Tāpat turpināsies diskusija par moderno pārvietošanās līdzekļu apdrošināšanu.