Apdrošinātāji atlīdzina zemniekiem zaudējumus 0
Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības maksā zemniekiem apdrošināšanas atlīdzības par dažādās nelaimēs bojā gājušajiem mājlopiem, kā arī par traktoru un citas lauksaimniecības tehnikas bojājumiem, kas pašā karstākajā lauku darbu cēlienā atgadās biežāk nekā ziemās.
Atlīdzības par mājlopiem
Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis stāsta, ka aizvadītajos šā gada mēnešos par mājlopiem vien uzņēmums jau izmaksājis apdrošināšanas atlīdzības 70 000 latu apmērā. Aptuveni tikpat esot izmaksāts par apdrošinātās lauksaimniecības tehnikas bojājumiem. Ik gadu mājdzīvnieku apdrošināšanas atlīdzībās “Balta” izmaksā vairāk nekā 100 000 latu. Tā kā gads vēl tikai pusē, varot sagaidīt, ka līdz gada beigām apdrošināšanas atlīdzību kopsumma būšot pat lielāka nekā citos gados.
Apdrošināšanas sabiedrības “BTA” īpašuma riska parakstītājs Renārs Duntavs saka, ka pagājušajā gadā apdrošināšanas atlīdzībās uzņēmums izmaksājis zemniekiem pavisam 93 000 latu. Pati lielākā atlīdzība – 33 000 latu – pērn bijusi par cūku nosmakšanu. Toties šā gada sešos mēnešos “BTA” izmaksājis atlīdzības 7000 latu kopsummā, galvenokārt saistītām ar mājlopu slimībām.
No 200 bojāgājušajiem mājlopiem, par kuriem “Balta” šogad maksājusi atlīdzību, lauvas tiesa bijušas slaucamas govis. Visbiežāk lopiņi gājuši bojā, piemēram, apēdot dažādus priekšmetus, dzemdībās vai kaulu lūzumu dēļ. Šopavasar daudz lopiņu, sevišķi Jēkabpils pusē, cieta no knišļu kodumiem.
Nelaimes arī ar tehniku un ēkām
Aldis Eņģelis saka, ka šogad ar lauksaimniecības tehniku nelaimes notikušas, to darbinot, piemēram, brauciena laikā tā apgāžas, ietriecas stabā, sabojājot virsbūvi vai citas detaļas. Šogad aprīlī no kādas saimniecības nozagts arī viens “John Deere” traktors 21 400 latu vērtībā.
Pagājušajā gadā “Balta” izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzības par 53 bojātajiem lauksaimniecības spēkratiem.
Piemēram, kādā zemnieku saimniecībā, rokot dīķi, traktors iestiga piecu metru dziļumā. Īpašnieks saņēma atlīdzībā 10 500 latu. Piemēram, vairāki labības kombaini tītavās bija ierāvuši akmeņus. Apdrošināšanas atlīdzībā viena apdrošinātā kombaina īpašnieks saņēma ap 7200 latu.
“Baltas” pārdošanas direktors un valdes loceklis Aivars Vilnītis saka, ka pēdējos gados maksātas arī lielas apdrošināšanas atlīdzības, piemēram, par nodegušajām kaltēm. Kaut arī ēkas bijušas nesen celtas, aprīkotas ar jaunu elektronisko drošības tehniku, tas nav pasargājis no uguns. Lielākajos ugunsgrēkos apdrošināšanas kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 100 000 latu.
Interese aug palēnām
“Baltas” pārstāvis Aldis Eņģelis atklāj, ka ik gadu uzņēmumā ganāmpulkus apdrošina vairāki tūkstoši klientu. Mājlopus apdrošina pret slimībām, negadījumiem, trešo personu prettiesisku rīcību un zibens spērienu. Pēc viņa novērotā, visbiežāk zemnieki apdrošina liellopus, retāk – darba zirgus un sporta zirgus. Līdz šim uzņēmumā “Balta” vislielākajā apdrošinātajā ganāmpulkā ir 350 govis.
Uzņēmumā “BTA” apdrošina mājlopus pret bojāeju un traumatismu, kuru izraisa ugunsgrēks, zibens spēriens, elektrības noplūde, nosalšana, nosmakšana, citu dzīvnieku uzbrukums, saindēšanās ar indīgiem augiem un vielām, pēkšņa saslimšana.
“BTA” īpašuma riska parakstītājs Renārs Duntavs gan atzīst, ka mājlopu apdrošināšana Latvijas laukos nav pārāk izplatīta. Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu valstī varētu būt apdrošināti vien 15 līdz 20 procenti no mājlopu kopskaita.
Uzņēmuma pārstāvis pieļauj, ka tam ir vairāki iemesli. Viena daļa mājlopu audzētāju domā, ka ar nelaimēm paši tiks galā. Cits iemesls – daudziem mājlopu audzētājiem trūkst naudas apdrošināšanas polišu iegādei. “BTA” pārstāvis piebilst, ka zemnieku interese par apdrošināšanu pamazām tomēr palielinās. Visbiežāk tā vērojama, tiklīdz kļūst zināms, ka no valsts gaidāms kāds finanšu atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei.
Kā skaidro Renārs Duntavs, galvenie kritēriji, kas nosaka apdrošināšanas polises cenu, ir apdrošināmo mājlopu vecums, šķirne, skaits, turēšanas apstākļi, iepriekšējo zaudējumu statistika, īpašnieku pieredze mājlopu turēšanā.
Piemēram, ja ganāmpulkā ir 100 govis vecumā no diviem līdz sešiem gadiem, pēc viena dzīvnieka vērtības, kas varētu būt aptuveni 300 latu, viena lopiņa apdrošināšana varētu maksāt 20 latu. Ja valsts atbalsts šādas apdrošināšanas polises iegādei ir 50%, tad īpašniekam šā ganāmpulka apdrošināšana varētu maksāt ap 1000 latu.
Bauskas novada SIA “Ceraukste Agro” īpašnieks Andis Maskalis uzskata, ka apdrošināšana zemniekiem ir vajadzīga, ņemot vērā dažnedažādos lauksaimniecības riskus. Ik gadu viņš apdrošina gan mājlopus, gan lauksaimniecības tehniku, gan ēkas. Mantu apdrošinājis dažādās sabiedrībās, pēdējos gados priekšroku gan dodot “Baltai”. Līdz šim ne ēkas, ne tehniku nekādas nelaimes neesot piemeklējušas, toties ar lopiem gan, par ko “Balta” samaksājusi apdrošināšanu.
Pirmie līgumi par sējumiem
Pirms pāris nedēļām “LA” rakstīju par apdrošināšanas uzņēmuma “BTA” jauno piedāvājumu apdrošināt lauksaimniecības kultūraugu sējumus, kas ļautu samazināt zaudējumus, kurus šogad zemniekiem rada sliktais laiks: lietavas, krusa un citi dabas untumi.
“BTA” lauksaimniecības apdrošināšanas risku parakstītājs Andis Lillais atklāj, ka pirmie sējumu apdrošināšanas līgumi jau esot noslēgti. Tiesa, divās nedēļās, kopš “BTA” piedāvā šādu apdrošināšanu, pagaidām gan nevienam zemniekam atlīdzība nav maksāta.
Par sējumu apdrošināšanas iespējām līdz šim visbiežāk taujājuši lauksaimniecības uzņēmumi ar ārzemju kapitālu, bet reāli apdrošināšanas līgumus noslēguši vietējie zemnieki. Vislielāko ziņkārību izrāda Vidzemes un Zemgales puses zemnieki par rapša sējumu apdrošināšanu tāpēc, ka rapsim pasaules tirgū aug cena. Piemēram, viena hektāra rapša sējumu apdrošināšana pret krusas postījumiem īpašniekam varētu maksāt no 12 līdz 20 latiem. Visbiežāk zemnieki jautā par apdrošināšanu dienās, kad sinoptiķi prognozē vēja brāzmas, negaisu ar krusu. Pēdējā laikā zemnieki vaicājuši arī par iespējām apdrošināt ziemāju sējumus pret izsalšanu.
