Vēlēšanu gadā ministri aktīvi “demonstrē labo sirdi” 2
Naudas balvas sportistiem, Zolitūdes “Maksima” traģēdijas izmeklēšana un kompensācijas cietušajiem, humānā palīdzība Ukrainā un Gazas konfliktā cietušajiem, zaudējumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vēlētāju apliecību izgatavošana uz Saeimas vēlēšanām – šīs un daudzas citas neplānotas vajadzības šogad krietni patukšojušas valsts neparedzētiem gadījumiem paredzētos līdzekļus.
Šā gada budžetā valdība un Saeima neparedzētajiem gadījumiem rezervēja nedaudz vairāk kā 38 miljonus eiro, no kuriem šobrīd jau aptuveni 33 miljoni ir izdalīti. Turklāt ministrijas iesniegušas pieteikumus vēl par 12 miljoniem eiro, tādēļ jau šobrīd neparedzēto līdzekļu sadaļā veidojas septiņu miljonu eiro deficīts.
“Tas nav nekas neparasts, ka ministriju pieprasījumi pārsniedz programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” iespējas. Prasīt naudu savai nozarei ir ministriju darbs,” skaidro FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (“Vienotība”). Viņa arī neizslēdza iespēju, ka vēlēšanu gadā ministri īpaši vēlas “izrādīt savu labo sirdi”. Budžeta vadības likums paredz, ka pēc 1. oktobra finanšu ministrs var pārdalīt līdzekļus no programmām ar atlikumu uz neparedzēto gadījumu sadaļu. Līdz oktobrim valdība var izlīdzēties ar līdzekļu apropriāciju no pārpalikumiem uz programmu, kam nepieciešams papildu finansējums. Piemēram, pēdējā valdības sēdē tika atbalstīta iecere no valsts ārējā parāda apsaimniekošanā ietaupītajiem līdzekļiem sešus miljonus eiro apropriācijas kārtībā pārdalīt piensaimniekiem, kuri cietuši Krievijas sankciju rezultātā. Šāds lēmums gan vēl jāapstiprina Saeimai.
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir tāda kā “apdrošināšanas nauda”, lai valdība varētu elastīgāk reaģēt uz negaidītiem notikumiem. Parasti šīs budžeta pozīcijas apjoms ir nepilni 0,2% no iekšzemes kopprodukta. Kā redzams zemāk, ministrijas pieprasa naudu gan pilnīgi neplānotiem un no valdības neatkarīgiem gadījumiem (Zolitūde, cūku mēris, trīnīšu piedzimšana), gan tādām lietām, ko it kā vajadzētu paredzēt laikus. Piemēram, jaunas automašīnas prezidentūrai ES Padomē vai vēstniecību atvēršana. Kā paskaidroja L. Čigāne – nereti ir situācijas, kad potenciālos izdevumus iespējams prognozēt jau budžeta sastādīšanas laikā, bet to apmērs tobrīd vēl nav zināms. Tādēļ arī šādās reizēs finansējums tiek paredzēts no budžeta pozīcijas neparedzētiem gadījumiem.
Kam tad šogad valdība visvairāk tērējusi neparedzētos līdzekļus? Pašā gada sākumā 725 tūkstoši eiro tika piešķirti Labklājības ministrijai kompensāciju izmaksai Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, bet 625 000 – traģēdijas izmeklēšanai. Mainoties valdībām, gada sākumā gandrīz 56 000 eiro tika atvēlēti aizejošo ministru kabineta locekļu un viņu komandu kompensācijām. Projekta “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā” pasākumu vajadzībām Kultūras ministrijai atvēlēti 480 tūkstoši eiro. Februārī 1,3 miljoni eiro tika izdalīti Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanai. Vairākkārt ievērojamas summas piešķirtas Ārlietu ministrijai esošo Latvijas vēstniecību uzlabošanai vai jaunu pārstāvniecību atvēršanai. Tāpat Ārlietu ministrijai vairākkārt nepieciešami līdzekļi, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietās pret Latviju. Lai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nodrošinātu vēlētāja balss nodošanu glabāšanā un vēlētāju apliecību izgatavošanu, Centrālajai vēlēšanu komisijai no neparedzētiem līdzekļiem piešķirti 78 330 eiro.
Saasinoties notikumiem Ukrainā, aprīļa vidū valdība piešķīra 780 000 eiro Aizsardzības ministrijai – Zemessardzes un Jaunsardzes organizāciju attīstīšanai. Tāpat, aktualizējot cīņu pret tā sauktajiem spaisiem, dažādiem profilaktiskajiem un rehabilitācijas pasākumiem atvēlēti 250 000 eiro. Vairāk nekā miljons eiro atvēlēts Valsts policijai jaunu transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu transportlīdzekļu kolonnu pavadīšanu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.
Lielākoties neparedzētie gadījumi ir kaut kas nepatīkams vai traģisks, bet gada sākumā gadījās arī patīkams pārsteigums – Latvijas olimpiešu labie rezultāti ziemas olimpiskajās spēlēs, kas tika novērtēti kopumā ar pusotru miljonu eiro naudas balvās. Pie patīkamiem notikumiem jāmin arī 11 250 eiro izmaksāšana kādai ģimenei sakarā ar trīnīšu piedzimšanu.
Veselības finansēšanas sistēmā valdošā bardaka dēļ šīs nozares vajadzības regulāri tiek finansētas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Augusta sākumā vairāk nekā 4,6 miljoni eiro tika piešķirti Nacionālajam veselības dienestam ambulatoro pakalpojumu un daļējai laboratorisko pakalpojumu apmaksai virs plānotās gada līgumu kopsummas.
Ministru kabinetā jau akceptēts ierosinājums piešķirt pusotru miljonu eiro kompensācijās zemniekiem (par Āfrikas cūku mēra dēļ nokautajiem lopiem). Tāpat savu kārtu gaida Satiksmes ministrijas pieteikums par diviem miljoniem eiro “Latvijas Pasta” zaudējumu kompensācijai, Labklājības ministrijas pieteikums par 2,3 miljoniem invalīdu asistentu pakalpojuma attīstīšanai, un daudzas citas prasības.
Fakti
Programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ietvaros izdalīti:
2013. gadā 48 896 537 eiro
2012. gadā 23 099 979 eiro
