Apdrošināšana taupīgajiem ceļotājiem. Kāpēc jānoformē Eiropas veselības apdrošināšanas karte? 0
Nauda, pase, lidmašīnas biļetes, čemodāns… un apdrošināšanas polise! Kamēr vienam tā šķiet kā lieki izdevumi, citam papildus samaksātais desmitnieks sniedz drošības izjūtu.
Bez maksas un ļoti vērtīga ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), jo Eiropas Savienībā, Eiropas ekonomiskās zonas valstīs un Šveicē ļauj saņemt pirmo neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā, kādā to nodrošina vietējiem iedzīvotājiem.
Turklāt EVAK saņemšanai nav vecuma ierobežojumu – to var noformēt gan zīdainim, gan senioram.
Bet, ja papildus noformē ceļojuma apdrošināšanas polisi, tad atkarībā no izraudzītās programmas tiek segti transportēšanas izdevumi smagas saslimšanas vai pat nāves gadījumā un pilnīgam sirdsmieram – tiek apdrošinātas arī personiskās mantas un dokumenti.
Tiesības izvēlēties
Ja ceļojumu apdrošināšana ir tik svarīga, kāpēc gan ne visas tūrisma kompānijas to iekļauj savu ceļojumu pamatizmaksās? Neziņu kliedē tūrisma firmas Nikos Travel vecākā ceļojumu konsultante Jolanta Lele: “Ceļojumu apdrošināšana Eiropā nav obligāta.
Šos pakalpojumus šobrīd sniedz tik daudzas kompānijas, ka ceļotājiem ir plašas iespējas pašiem izvēlēties sev piemērotāko piedāvājumu.
Turklāt lielai daļai cilvēku ir EVAK – Eiropas veselības apdrošināšanas karte. Citiem apdrošināšanas pakalpojums ir piesaistīts bankas kartei, vēl kādam ir veselības apdrošināšanas polise, kas paredz dažādu risku apdrošināšanu, arī uzturoties ārpus Latvijas. Jāņem vērā vēl viens būtisks aspekts – ceļojumu apdrošināšanas polisēm ir atšķirīga cena gan tajā iekļauto risku dēļ, gan atkarībā no klienta vecuma.”
Vienlaikus ar tūrisma pakalpojumu līguma parakstīšanu turpat firmā var noformēt arī ceļojuma apdrošināšanas polisi. Taču tad gan nav plašas apdrošinātāju izvēles – katra tūrisma aģentūra sadarbojas ar noteiktām kompānijām.
“Polises noformēšana ceļojumu birojā ietaupa laiku, jo profesionāļi to izdara ātri, var tūliņ sniegt skaidrojumus. Arī ceļojuma laikā klients var zvanīt mums, lai saņemtu informāciju par nepieciešamo rīcību, ja noticis kāds negadījums. Vēlāk konsultējam par atlīdzības pieprasījumu sagatavošanu,” skaidro Jolanta Lele.
Ja braucienā gribas doties ar tūrisma kompāniju, kas apdrošināšanu jau iekļāvusi kompleksā pakalpojuma pamatcenā, var lūgt atlaidi šīs summas apmērā. To apstiprina firmas Impro ceļojumi konsultante Renāte Gobiņa: “Jā, gandrīz visos mūsu organizētajos ceļojumos ietilpst apdrošināšana. To, protams, mēs vajadzības gadījumā varam atrēķināt no pamatcenas.”
Tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlas doties braucienā, piemēram, uz Krieviju, jārēķinās, ka veselības apdrošināšanas polise ir obligāta. Tikai kopā ar to pasi un pārējos dokumentus pieņem vīzas noformēšanas izskatīšanai. Vīzā būs datumi, kas norādīti apdrošināšanas polisē.
Lēts vai vēl dārgāks
Apdrošināšanas kompānijas piedāvā programmas dažādiem ceļojuma mērķiem, dodoties uz jebkuru pasaules vietu vienkāršā tūrisma braucienā, aktīvās un sporta atpūtas cienītājiem, studentiem, senioriem, ceļotājiem ar maziem bērniem.
BTA Baltic Insurance Company mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Elīna Rasmane ievērojusi, ka klienti kļūst ne vien izglītotāki, bet arī prasīgāki pret augsta līmeņa apkalpošanu un servisu: “Iegādājoties ceļojuma apdrošināšanas polisi, klients izvērtē, kā dosies ceļojumā: ar privāto auto, organizētā kopīgā autobusa tūrē vai ar lidmašīnu. Tas ir svarīgi, lai izvēlētos piemērotāko apdrošināšanas programmu, jo, piemēram, dodoties ceļojumā ar lidmašīnu, ieteicama bagāžas apdrošināšana. Noteikti jāapzinās ceļojuma mērķis: aktīva atpūta – slēpošana, snovošana – vai laisks atpūtas brauciens.”
Tūristu pieprasītākie apdrošināšanas riski ir medicīniskā palīdzība, bagāžas un personisko mantu drošība, neparedzētas izmaiņas ceļojumā (nepieciešamība pārtraukt to agrāk, nekā plānots, vai atcelt slimības dēļ, lidmašīnas reisa nokavēšana ceļu satiksmes negadījuma dēļ u. tml.).
Pirms apdrošināšanas polises iegādes ieteicams izpētīt noteikumus, īpašu uzmanību pievēršot gadījumiem, kad zaudējumu atmaksu jeb kompensāciju var atteikt. Katram apdrošinātājam šie nosacījumi var atšķirties.
Jāpievērš uzmanība, ka apdrošināšanas kompānijas mēdz atšķirīgi veidot ceļojuma mērķa valstu sadalījumu, un tas var ietekmēt polises cenu.
Piemēram, BTA veido piedāvājumu pēc klientu pieprasījuma un ceļotāju paradumiem, kā arī izvērtē katras valsts izmaksas par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. “Ja tās atbilst un ir pieņemamas attiecīgās apdrošināšanas teritorijas noteiktai cenai, tad, piemēram, arī Ēģipte vai Tunisija tiek iekļauta pie Eiropas valstīm. Papildus teritorijas tiek veidotas pa reģioniem, ņemot vērā attālumu, iespējamos riskus un to paredzamās izmaksas. Arī konkurence veicina labāku risinājumu piedāvājumu klientiem,” piebilst Elīna Rasmane.
Vienkāršākais veids, kā izraudzīties sev piemērotāko apdrošināšanas kompāniju, ir salīdzināt to piedāvājumus.
Tabulā apkopoti salīdzinoši aprēķini 27–62 gadus veca cilvēka nedēļu ilgam atpūtas ceļojumam pa Eiropu, bez paaugstināta riska aktivitātēm.
Divi gadījumi iz dzīves
Polijas pilsētā Krakovā sieviete izmežģīja plecu, un vajadzēja izsaukt ātro palīdzību. Cietušo nogādāja tuvākās slimnīcas traumpunktā, kur veica rentgenoloģiskos izmeklējumus un sniedza neatliekamo palīdzību.
Iestāde, noformējot medicīniskos dokumentus, brīdināja par summu, kas būs jāmaksā par sniegtajiem pakalpojumiem, taču sievietei bija gan apdrošināšanas polise, gan EVAK, kam diemžēl bija beidzies derīguma termiņš. Kad iestādes darbinieki konstatēja, ka vienotajā Eiropas Savienības datubāzē ir reģistrēta šāda persona, cietušajai tika izsniegti medicīniskie dokumenti, un, nemaksājot neko, viņa drīkstēja atstāt ārstniecības iestādi.
Ungārijas pilsētā Egerā sieviete paklupa un salauza roku. Turpat netālu bija vietējās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa. Cietušajai nebija nedz apdrošināšanas polises, nedz EVAK. Bija neziņas izraisīts satraukums par summu, kas būs jāmaksā par pakalpojumu.
Pēc izmeklējumu veikšanas un palīdzības sniegšanas rēķins izrādījās krietni mazāks par bažām, jo ārstniecības iestāde tika informēta, ka cietusī ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsone. Viņas datus uzrādīja arī attiecīgā datubāze. Tādēļ pēc samaksas piemērošanas un izdevumu segšanas tika izsniegti dokumenti, kas pēc atgriešanās Latvijā iesniedzami Nacionālajā veselības dienestā, lai saņemtu izmaksu atlīdzināšanu – summu, ko, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, norādījusi Ungārija.
Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā medicīnas iestādes sniedza valsts apmaksātus pakalpojumus, tādēļ abas pacientes tika sveikā ar nelieliem izdevumiem vai pat pavisam bez tiem.
