“Ždanokai ir tikai Latvijas pilsonība, tāpēc to atņemt nevarēs!” Jaunais likums apdraudēs tikai dubultpilsoņus 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien Saeima lems par Pilsonības likuma grozījumiem, kas tiek virzīti steidzamības kārtā un dos tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību tām personām, kuras atbalsta kara noziegumus. Šo likuma grozījumu iniciators ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”), un par tiem atbildīgā parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tos jau ir izvērtējusi.
Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātie Pilsonības likuma labojumi paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, “kas ir sniegušas būtisku finansiālu, materiālu, propagandistisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tajā skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu”.
Taču likuma grozījumos ir norādīts, ka pilsonības atņemšanas gadījumā persona nedrīkst kļūt par bezvalstnieku, jo to nosaka starptautiskā konvencija par bezvalstniecības samazināšanu, kā arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Vai tas nozīmē to, ka likuma grozījumi skars tikai tās personas, kurām ir dubultpilsonība, bet tie neattieksies uz tiem militārās agresijas un starptautiski sodāmu noziegumu slavinātājiem, kuriem ir tikai Latvijas pilsonība?
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (“Konservatīvie”) apstiprināja, ka tas esot tieši tā – Latvija nedrīkst neievērot starptautiskās saistības, kas neļauj pilsonības atņemšanas rezultātā kļūt par bezvalstnieku.
“Šajā gadījumā tikai tad, ja personai ir dubultpilsonība, var atņemt Latvijas pilsonību,” sacīja Rancāns. Tātad, piemēram, Latviju pārstāvošajai Eiropas Parlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai (Latvijas krievu savienība), kura neatbalstīja EP rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, pilsonību nevar atņemt, jo viņai, kura visu mūžu nodzīvojusi Latvijā, visticamāk, nav dubultpilsonības.
Sazinoties ar Ždanoku, noskaidroju, ka viņai ir vienīgi Latvijas pilsonība. Jāpiebilst, ka T. Ždanoka šonedēļ bija spiesta pamest EP Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu, jo viņai ar zaļo frakciju vadību apspriežot balsošanas motīvus, “konstatētas kardinālas pretrunas pieejās un situācijas novērtējumā”. Ždanoka atbalstījusi arī Krimas aneksiju un karu Sīrijā.
Tieslietu ministrs Bordāns Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajās dienās atklāja, ka ministrija meklējot risinājumu, lai atņemtu Latvijas pilsonību Pjotram Avenam, kurš ir līdzīpašnieks ASV sankcijās iekļautajai Krievijas “Alfa Bank” un tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam tuvu stāvošu personu. Bordāns uzsvēra, ka tam jānotiek tiesiskā ceļā, un neilgi pēc šī paziņojuma TM iesniedza parlamentā pieminēto likumprojektu. Avenam ir gan Latvijas, gan arī Krievijas pilsonība.
Pilsonības likumā šobrīd ir uzskaitīti četri Latvijas pilsonības atņemšanas pamati. Tie visi ir saistīti ar pārkāpumiem, ko pilsonis izdara attiecībā pret savu valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas valsts un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu. Pašreizējā Pilsonības likumā nav paredzēts tāds pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti un kas vienlaikus radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.
“Jāņem vērā, ka cilvēks nedrīkst palikt bez nevienas valsts pilsonības. Bet, ja viņš ir lojāls kādai citai valstij, tad viņam ir brīvas tiesības izvēlēties šīs valsts pilsonību,” skaidroja Rīgas Juridiskās augstskolas lektore starptautiskajās tiesībās Ieva Miļūna un piebilda, ka šādā gadījumā pilsonība netiek piešķirta uzreiz, šis process būs atkarīgs no tā, kā persona spēs integrēties attiecīgajā valstī.
Ja personai nav dubultpilsonības, tad ir jābūt kādam pārejas periodam no brīža, kad pieņemts lēmums par pilsonības atņemšanu un pilsonības piešķiršanu citā valstī, norādīja Miļūna. Latvijai būtu jānodrošina šīs personas tiesiskā aizsardzība līdz brīdim, kad konkrētais cilvēks iegūst jaunu pilsonību.
Miļūna sacīja, ka pilsonības atņemšanai ir jābūt kādam starptautisko tiesību pamatam, piemēram, kara slavināšanai vai kādai citai karu atbalstošai darbībai. “Daudzas lietas tiek atstātas arī tiesas kompetencē, ja gadījumā persona tur apstrīdēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par pilsonības atņemšanu,” sacīja augstskolas lektore.
Saeimas deputāts J. Rancāns teica, ka pagaidām neesot īsti skaidrs, kurš pieņems lēmumu par pilsonības anulēšanu – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā, vai tomēr Administratīvā rajona tiesa, kuras nolēmumu varētu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
